A A A A A

Dievs: [Finanšu Svētība]


1 Samuelis 2:7
Tas Kungs dara nabagu un dara bagātu, viņš pazemo un paaugstina.

2 Korintiešiem 8:9
Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka tas, bagāts būdams, jūsu dēļ ir tapis nabags, lai jūs caur viņa nabadzību kļūtu bagāti.

3 Jāņa 1:2
Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājās, un tu esi vesels, tā kā tavai dvēselei labi klājās.

Ecclesiastes 9:10
Visu, ko tava roka atrod, kas jādara, to dari tikuši(ar visu spēku), jo ne darba, ne padoma, ne ziņas, ne gudrības nav kapā, kur tu noej.

Galatiešiem 6:9
Tad nu labu darīdami lai nepiekūstam; jo savā laikā arī pļausim, ja nepiekūstam.

Ģenēze 13:2
Un Ābrams bija ļoti bagāts ar lopiem, ar sudrabu un ar zeltu.

Hozejas 4:6
Mani ļaudis top izdeldēti, tādēļ ka tie bez atzīšanas. Jo kā tu atzīšanu esi atmetis, tad ir es tevi atmetīšu, ka tev man nebūs būt par priesteri. Un tāpēc ka tu esi aizmirsis sava Dieva bauslību, tad arī es aizmirsīšu tavus bērnus.

Jēkaba 5:12
Bet pār visām lietām, mani brāļi, nezvērējiet, nedz pie debess, nedz pie zemes, nedz kādu citu zvērestu; bet jūsu jā! lai ir jā! un jūsu nē! lai ir nē! lai jūs neiekrītat sodībā.

Jāņa 6:12
Bet kad tie bija paēduši, tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: sakrājiet atlikušās druskas, ka nekas nepazūd.

Lūkas 6:38
Dodiet, tad jums taps dots: pilns, saspaidīts, sakratīts un pār pārim ejams mērs jums taps iedots jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojiet, jums taps atmērots.

Lūkas 12:34
Jo kur jūsu manta, tur arī būs jūsu sirds.

Sakāmvārdi 10:22
Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.

Sakāmvārdi 11:14
Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.

Sakāmvārdi 19:17
Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.

Sakāmvārdi 21:17
Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.

Sakāmvārdi 22:9
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.

Sakāmvārdi 28:22-27
[22] Kas ar skaudīgu aci dzenās pēc bagātības, neapdomā, ka viņam trūcība pienāks.[23] Kas cilvēku aprāj, tas pēc atradīs vairāk pateicības, nekā tāds, kam mīksta mēle.[24] Kas savu tēvu vai māti laupa un saka: „Tas nav grēks!“ tāds ir slepkavas biedrs.[25] Negausis saceļ nemieru; bet kas uz To Kungu cerē, tas būs turīgs.[26] Kas uz savu sirdi paļaujas, ir ģeķis; bet kas ar gudrību staigā, tiks izglābts.[27] Kas nabagam dod, tam nepietrūks; bet kas savas acis priekš tā aizslēdz, tam uzies daudz lāstu.

Psalmi 24:1
Dāvida dziesma. tā zeme pieder Tam Kungam ar savu pilnumu, zemes virsas, un kas uz tā dzīvo.

Mateja 6:33
Bet dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.

Mateja 23:23
Vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs dodat to desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm, un pametat to, kas tas grūtākais bauslībā, tiesu un sirds žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to nepamest.

Mateja 25:21
Un viņa kungs uz to sacīja: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps; pie mazuma tu esi bijis uzticīgs, es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava kunga priekā.

Romiešiem 13:8
Neesiet nevienam neko parādā, kā vien ka jūs cits citu mīlat; jo kas otru mīl, tas bauslību ir piepildījis.

Sakāmvārdi 3:9-10
[9] Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,[10] Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.

Psalmi 121:1-2
[1] Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz tiem kalniem, no kurienes man nāk palīdzība.[2] Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas debesis un zemi radījis.

Marka 11:22-23
[22] Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: ticat uz Dievu.[23] Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka.

Ģenēze 1:26-27
[26] Un Dievs sacīja: Darīsim cilvēkus pēc mūsu ģīmja, pēc mūsu līdzības, lai tie valda par zivīm jūrā un par putniem apakš debess un par lopiem un par visu zemi un par visiem tārpiem, kas lien virs zemes.[27] Un Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja, pēc Dieva ģīmja viņš to radīja, un radīja tos vīrieti un sievieti.

2 Korintiešiem 9:6-8
[6] Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un kas bagātīgi sēj, tas arī bagātīgi pļaus.[7] Ikviens, kā tas savā sirdī apņemas, ne noskumis nedz piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīļo.[8] Un Dievs ir spēcīgs, jums dot papilnam visādu žēlastību, ka no visām lietām jums būtu arvien itin diezgan un papilnam priekš visādiem labiem darbiem;

Lūkas 14:28-30
[28] Jo kurš ir jūsu starpā, kas torni grib uztaisīt un papriekš neapsēžās un nepārdomā, cik tas maksā, vai viņam būs padoma līdz pat galam?[29] Lai, kad pamatu licis un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk viņu apsmiet,[30] Sacīdami: Šis cilvēks ir iesācis celt, bet nav spējis pabeigt.

Lūkas 6:34-36
[34] Un kad aizdodat tiem, no kā cerējat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to pašu atdabū.[35] Bet mīlējiet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, nekā atkal par to negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Tā Visuaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgiem un ļauniem.[36] Tāpēc esiet žēlīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlīgs.

Jēkaba 5:1-3
[1] Tad nu jūs bagātie, raudāt un kaucat par tām bēdām, kas pār jums nāk.[2] Jūsu bagātība ir sapuvusi, un jūsu drēbes no kodēm saēstas.[3] Jūsu zelts un sudrabs ir sarūsējis, un viņu rūsa jums būs par liecību un aprīs jūsu miesas it kā uguns, jūs esat mantas krājušies pēdīgās dienās.

Ģenēze 12:1-20
[1] Un Tas Kungs sacīja uz Ābramu: izej no savas zemes un no savas dzimtenes un no sava tēva nama uz to zemi, ko es tev rādīšu.[2] Un es tevi darīšu par lielu tautu un tevi svētīšu un darīšu tavu vārdu lielu, un tu būsi par svētību.[3] Un es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi lād, un iekš tevis visas ciltis virs zemes taps svētītas.[4] Un Ābrams aizgāja, kā Tas Kungs tam bija sacījis, un Lats gāja tam līdz. Un Ābrams bija septiņdesmit un pieci gadus vecs, kad viņš no Aranas izgāja.[5] Un Ābrams ņēma Zāraī, savu sievu, un Latu, savu brālēnu, un visu savu mantu, ko tie bija mantojuši, un tās dvēseles, ko tie Aranā bija dabūjuši, un tie izgāja, ka ietu uz Kanaāna zemi, un tie nonāca Kanaāna zemē.[6] Un Ābrams pārstaigāja to zemi līdz Ziķemes vietai, līdz Mores ozolam; un Kanaānieši bija to laiku tai zemē.[7] Tad Tas Kungs parādījās Ābramam un sacīja: tavam dzimumam es došu šo zemi; un viņš tur uztaisīja altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies.[8] Un no turienes viņš cēlās uz tiem kalniem Bētelei pret rītiem, un uzcēla savu telti, ka Bētele bija pret vakariem un Aja pret austruma pusi, un uztaisīja tur Tam Kungam altāri un piesauca Tā Kunga vārdu.[9] Un Ābrams cēlās un gāja iedams uz dienvidu(Negebu) pusi.[10] Un tanī zemē bija bads, un Ābrams nogāja uz Ēģipti, tur mist, jo tas bads bija grūts tanī zemē.[11] Un notikās, kad bija nonācis tuvu pie Ēģiptes, tad viņš sacīja uz Zāraī, savu sievu: redzi, es zinu, ka tu no vaiga esi skaista sieva.[12] Un kad Ēģiptieši tevi redzēs, tad tie sacīs: šī ir viņa sieva, - un mani nokaus, un tevi atstās dzīvu.[13] Saki jel, ka tu mana māsa, lai man labi klājās tevis dēļ, un mana dvēsele tevis dēļ paliek dzīva.[14] Kad nu Ābrams nāca Ēģiptes zemē, tad Ēģiptieši redzēja to sievu, ka tā bija ļoti skaista.[15] Un Varaūs lielkungi viņu redzēja, un to slavēja Varaūs priekšā, un tā sieva tapa ņemta Varaūs namā.[16] Un šis Ābramam darīja labu viņas dēļ; un tam bija avis un vērši un ēzeļi un kalpi un kalpones un ēzeļa mātes un kamieļi.[17] Bet Tas Kungs mocīja Varaū un viņa namu ar lielām mocībām, Zāraī, Ābrama sievas, dēļ.[18] Tad Varaūs aicināja Ābramu un sacīja: kam tu man to esi darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka šī tava sieva?[19] Kāpēc tu sacīji, ka šī tava māsa? Jo es viņu sev ņēmu par sievu. Un nu redzi, še tava sieva, ņem viņu un ej.[20] Un Varaūs pavēlēja par viņu saviem vīriem, un tie to izvadīja un viņa sievu un visu, kas tam bija.

Mateja 6:1-34
[1] Ņemiet vērā, ka savas nabagu dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai šie jūs redz; citādi jums nav nekādas algas pie sava Tēva debesīs.[2] Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā tie liekuļi dara baznīcās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.[3] Bet kad tu nabagus apdāvini, tad lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara,[4] Tā ka tava dāvināšana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.[5] Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā tie liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt baznīcās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.[6] Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī un, savas durvis aizslēdzis, pielūdzi savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.[7] Bet Dievu lūdzot nepļāpājiet kā tie pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ top paklausīti.[8] Tad nu nepaliekat tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs gan zina, kā jums vajag, pirms jūs viņu lūdzat.[9] Tāpēc jums būs tā lūgt: Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.[10] Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.[11] Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.[12] Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.[13] Un neievedi mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no tā ļauna. Jo Tev pieder tā valstība un tas spēks un gods mūžīgi. Āmen.[14] Jo kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.[15] Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs jūsu noziegumus arī nepiedos.[16] Un kad jūs gavējat, tad neesat saīguši kā tie liekuļi, jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai ļaudīm kā gavētāji izrādās. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.[17] Bet tu gavēdams svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,[18] Ka tu nerādies ļaudīm gavēdams, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.[19] Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog;[20] Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.[21] Jo kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.[22] Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.[23] Bet ja tava acs kaitīga, tad visa tava miesa būs tumša. Ja nu tas gaišums iekš tevis ir tumsība, cik liela būs tā tumsība pati?[24] Neviens diviem kungiem nevar kalpot; jo tas vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb tas vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.[25] Tāpēc Es jums saku: nezūdāties savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un dzersiet; nedz arī par savām miesām, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesas nav labākas nekā drēbes?[26] Skatāties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?[27] Kurš jūsu starpā savam mūžam var pielikt vienu olekti, jebšu tas tādēļ bēdājās?[28] Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaties pie puķēm laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj;[29] Tomēr Es jums saku, ka ir Salamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no tām.[30] Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rītu krāsnī top iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie![31] Tāpēc jums nebūs zūdīties nedz sacīt: ko ēdīsim, jeb ko dzersim, jeb ar ko ģērbsimies?[32] Jo pēc visa tā pagāni dzenās; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.[33] Bet dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.[34] Tāpēc nezūdāties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai savas pašas bēdas.

Feuteronomy 28:1-68
[1] Un kad tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij un turēsi visus viņa baušļus, un darīsi, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi augsti cels pār visām zemes tautām.[2] Un visas šās svētības nāks pār tevi un tev notiks, kad tu Tā Kunga, sava Dieva, balsij klausīsi:[3] Svētīts tu būsi pilsētā un svētīts tu būsi laukā.[4] Svētīts būs tavas miesas auglis un tavas zemes auglis un tavu lopu auglis un tavu lielo lopu augums un tavu sīko lopu vaisla.[5] Svētīts būs tavs kurvis, un svētīta tava abra.[6] Svētīts tu būsi ieiedams un svētīts tu būsi iziedams.[7] Tas Kungs dos visus tavus ienaidniekus, kas pret tevi ceļas, ka tie top nokauti tavā priekšā; pa vienu ceļu tie pret tevi izies, un pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs.[8] Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un pie visa, pie kā tu liksi savu roku, un tevi svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.[9] Tas Kungs tevi cels sev par svētu tautu, kā viņš tev zvērējis, ja tu turēsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi viņa ceļos.[10] Tad visi ļaudis virs zemes redzēs, ka tu esi nosaukts pēc Tā Kunga vārda, un bīsies no tevis.[11] Un Tas Kungs tevi ļoti vairos ar labumu pie tavas miesas augļiem un pie tavu lopu augļiem un pie tavas zemes augļiem tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, taviem tēviem ir zvērējis, tev dot.[12] Tas Kungs tev atvērs savu labo mantu, debesīs, un dos lietu savā laikā tavai zemei, un svētīs visu tavu rokas darbu, un tu aizdosi daudz tautām, bet tu neaizņemsies.[13] Un Tas Kungs tevi darīs par galvu un ne par asti, un tu būsi virsū vien un ne apakšā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu, viņus turēt un darīt,[14] Un neatkāpsies no visiem tiem vārdiem, ko es jums šodien pavēlu, ne pa labo, ne pa kreiso roku, nedzīdamies pakaļ citiem dieviem, tiem kalpot.[15] Bet ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, un neturēsi un nedarīsi visus viņa baušļus un viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad visi šie lāsti nāks pār tevi un tev notiks:[16] Nolādēts tu būsi pilsētā un nolādēts tu būsi laukā.[17] Nolādēts būs tavs kurvis, un nolādēta tava abra.[18] Nolādēts būs tavas miesas auglis un tavas zemes auglis, tavu lielo lopu augums un tavu sīko lopu vaisla.[19] Nolādēts tu būsi ieiedams un nolādēts tu būsi iziedams.[20] Tas Kungs sūtīs pār tevi lāstu, bailes un briesmas pie ikviena darba, pie kā tu savu roku pieliksi un ko tu darīsi, kamēr tu tapsi izdeldēts, un kamēr tu ātri iesi bojā, tavu ļaunu darbu dēļ, ka tu mani esi atstājis.[21] Tas Kungs tev uzsūtīs mēri, kamēr viņš tevi izdeldēs no tās zemes, ko tu ej iemantot.[22] Tas Kungs tevi sitīs ar diloni un ar drudzi un ar karstumu un ar karsoni un ar zobenu un ar bula laiku un ar rūsu, kas tev ies pakaļ, kamēr iesi bojā;[23] Un tavas debesis, kas pār tavu galvu, būs kā varš, un tā zeme, kas apakš tevis, būs kā dzelzs.[24] Tas Kungs tavai zemei dos pīšļus un pelnus lietus vietā, no debesīm tie nonāks pār tevi, kamēr būsi izdeldēts.[25] Tas Kungs tevi nodos, ka tu topi sakauts tavu ienaidnieku priekšā; pa vienu ceļu tu pret viņiem iziesi un pa septiņiem ceļiem tu no viņiem bēgsi, un tapsi izkaisīts pa visām zemes valstīm.[26] Un tavas miesas būs par ēdamo visiem debess putniem un zemes zvēriem, un nebūs, kas tos nodzīs.[27] Tas Kungs tevi sitīs ar Ēģiptes trumiem un ar tūkumiem un kraupi un ar niezi, no kā tu nevari izdziedēties.[28] Tas Kungs tevi sitīs ar trakumu un ar aklību un ar sirds stulbību,[29] Ka tu dienas vidū grābstīsies it kā akls grābstās tumsā, un tavi ceļi labi neizdosies; bet tu būsi tikai nospaidīts un aplaupīts visu mūžu, un glābēja nebūs.[30] Tu saderināsies ar sievu, bet cits pie tās gulēs; tu uztaisīsi namu, bet tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet viņa augļus nebaudīsi.[31] Tavs vērsis priekš tavām acīm taps nokauts, un tu no tā neēdīsi; tavs ēzelis taps laupīts priekš tavām acīm un tev netaps atdots; tavi sīkie lopi taps nodoti taviem ienaidniekiem, un glābēja nebūs.[32] Tavi dēli un tavas meitas taps nodoti citai tautai, ka tavas acis to redzēs un pēc viņiem ikdienas īgs, bet tavā rokā spēka nebūs.[33] Tavas zemes augļus un visu tavu padomu ēdīs tauta, ko tu nepazīsti, un tu būsi tikai spaidīts un dauzīts visu mūžu.[34] Un tu paliksi bez prāta, redzēdams, ko tavas acis redzēs.[35] Tas Kungs tevi sitīs ar nelabiem trumiem pie ceļiem un lieliem, ko nevar dziedināt, no tavas pēdas līdz tavas galvas virsai.[36] Tas Kungs novedīs tevi ar tavu ķēniņu, ko tu pār sevi iecelsi, uz tādu tautu, ko ne tu neesi pazinis, nedz tavi tēvi, un tur tu kalposi citiem dieviem, kokam un akmenim.[37] Un tu būsi par briesmām un par sakāmu vārdu un par apsmieklu starp visām tautām, uz kurieni Tas Kungs tevi aizdzīs.[38] Tu iznesīsi daudz sēklas uz tīrumu, bet maz sakrāsi, jo siseņi to apēdīs.[39] Tu dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet vīnu tu nedzersi, nedz salasīsi, jo tārpi to noēdīs.[40] Tev būs eļļas koki visās tavās robežās, bet ar eļļu tu nesvaidīsies, jo tavs eļļas koks augļus nometīs.[41] Tu dzemdināsi dēlus un meitas, bet tie tev nebūs, jo tie aizies cietumā.[42] Visi tavi koki un visi tavi zemes augļi paliks tārpiem.[43] Tas svešinieks, kas pie tevis mīt, taps paaugstināts pār tevi augsti jo augsti, bet tu tapsi pazemots zemi jo zemi.[44] Viņš tev aizdos, bet tu viņam neaizdosi, viņš būs par galvu, bet tu būsi par asti.[45] Un visi šie lāsti nāks pār tevi un tevi vajās un tev uzies, kamēr tu tapsi izdeldēts, tāpēc ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij, nedz turējis viņa baušļus un viņa likumus, ko viņš tev pavēlējis.[46] Un tie būs pie tevis par zīmi un par brīnumu, ir pie tava dzimuma mūžam.[47] Tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labu sirdi, kad tev bija visas lietas pār pārim,[48] Tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, badā un slāpēs un plikumā un visu lietu trūkumā, un viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, kamēr viņš tevi izdeldēs.[49] Tas Kungs pār tevi atvedīs tautu no tālienes, no pasaules gala, itin kā ērglis skrien, tautu, kuras valodu tu neproti,[50] Briesmīgu tautu, kas vecos necienīs un jaunos nežēlos.[51] Un tā ēdīs tavu lopu augļus un tavas zemes augļus, kamēr tu tapsi izdeldēts; tā tev neatlicinās ne labību, ne vīnu, ne eļļu, ne tavu lielo lopu augumu, ne tavu sīko lopu vaislu, kamēr tā tevi nomaitās.[52] Un viņa tevi spaidīs visos tavos vārtos, kamēr sagrūs tavi augstie un stiprie mūri, uz ko tu paļāvies visā savā zemē, un viņa tevi spaidīs visos tavos vārtos un visā tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.[53] Un tu ēdīsi savas miesas augļus, savu dēlu un savu meitu miesu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, to tu ēdīsi tai apstāšanā un tai spaidīšanā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs.[54] Un tam vīram, kas starp jums bijis izlutināts un ļoti grezns, tam acs būs skaudīga uz savu brāli un uz to sievu pie savām krūtīm,[55] Un uz saviem atlikušiem dēliem, ka viņš nevienam no tiem nedod savu dēlu gaļu, ko viņš ēd, tāpēc ka tam nekas nav atlicis tai apstāšanā un spaidīšanā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.[56] Tai sievai, kas starp jums bija izlutināta un grezna, kas aiz mīkstuma un kāruma nav vīžojusi savu kāju pie zemes spert, tai acs būs skaudīga uz to vīru pie savām krūtīm un uz savu dēlu un uz savu meitu,[57] Par to bērnu, kas tikko izgājis no viņas miesas, un par savu dēlu, ko tā dzemdējusi, jo viņa tos ēdīs slepeni tai briesmīgā trūcībā, tai apstāšanā un spaidīšanā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs tavos vārtos.[58] Ja tu neturēsi visus šīs bauslības vārdus un nedarīsi, kas šinī grāmatā rakstīts, nebīdamies Tā Kunga, sava Dieva, godājamo un bīstamo vārdu,[59] Tad Tas Kungs darīs briesmīgas mokas tev un tavam dzimumam, lielas un pastāvīgas mokas un niknas un pastāvīgas sērgas.[60] Un viņš uz tevi griezīs visas Ēģiptes sērgas, no kā tu bīsties, un tās tev pielips.[61] Un visādas sērgas un visādas mokas, kas šinī bauslības grāmatā nav rakstītas, Tas Kungs tev uzsūtīs, kamēr tu būsi izdeldēts.[62] Un mazs pulciņš atliks no jums, kas papriekš bijāt savā skaitā kā debess zvaigznes, tāpēc ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij.[63] Un notiksies, itin kā Tas Kungs par jums ir priecājies, jums labu darīt un jūs vairot, tā Tas Kungs par jums priecāsies, jūs nomaitāt un jūs izdeldēt, un jūs tapsiet izpostīti no tās zemes virsas, ko ejat iemantot.[64] Un Tas Kungs tevi izkaisīs starp visām pasaules tautām, no viena pasaules gala līdz otram pasaules galam, un tur tu kalposi citiem dieviem, ko ne tu neesi pazinis, ne tavi tēvi, kokam un akmenim.[65] Un starp šīm tautām tev nebūs miera un tavai kājai nebūs dusas, jo Tas Kungs tev tur dos drebošu sirdi un noīgušas acis un noskumušu dvēseli.[66] Un tava dzīvība tev karāsies (kā pie pavediena) un tu baiļosies naktīm dienām un necerēsi dzīvot.[67] Rītos tu sacīsi: kaut jau būtu vakars! Un vakaros tu sacīsi: kaut jau būtu rīts! No sirds izbailēm, ar ko tu baiļosies, un no tām lietām, ko tavas acis redzēs.[68] Un Tas Kungs ar laivām tevi vedīs atpakaļ uz Ēģiptes zemi, to ceļu, par ko es tev esmu sacījis: tu viņu vairs neredzēsi; un tur jūs gribēsiet pārdoties saviem ienaidniekiem par kalpiem un par kalponēm, bet tur pircēja nebūs.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685