A A A A A

Dievs: [Lāsts]


Leviticus 20:9
Ja kas savu tēvu vai savu māti lād, to būs nokaut; viņš savu tēvu vai savu māti lādējis, viņa asinis lai uz tā paliek.

Feuteronomy 28:15
Bet ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, un neturēsi un nedarīsi visus viņa baušļus un viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad visi šie lāsti nāks pār tevi un tev notiks:

Izceļošana 21:17
Arī kas savu tēvu vai savu māti lād, tam būs tapt nokautam.

Jeremija 15:10
Vai man, mana māte, ka tu mani esi dzemdējusi, strīdus vīru un ķildas vīru visai zemei! Es neesmu aizdevis un man nav aizdevuši tomēr visi mani lād.

Galatiešiem 3:13
Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, priekš mums par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas kārts pie koka),

Izceļošana 34:7
Kas parāda žēlastību daudz tūkstošiem, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem un bērnu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.

Lūkas 6:28
Svētījiet tos, kas jūs nolād; lūdziet par tiem, kas jūs apkaitina.

Cipari 14:18
Tas Kungs ir pacietīgs un no lielas žēlastības, piedodams noziegumus un pārkāpumus, bet viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.

Ģenēze 3:17
Un uz Ādamu viņš sacīja: tāpēc ka tu esi klausījis savas sievas balsij un ēdis no tā koka, par ko es tev pavēlēju sacīdams, tev nebūs no tā ēst, - nolādēta lai ir zeme tevis dēļ, ar mokām tev no tās būs uzturēties visu savu mūžu.

Sakāmvārdi 26:2
Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.

Feuteronomy 5:9
Tev nebūs priekš tiem zemē mesties nedz tiem kalpot; jo es Tas Kungs, tavs Dievs, esmu stiprs un dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus pie bērniem trešā un ceturtā augumā pie tiem, kas mani ienīst,

Galatiešiem 5:1
Tad nu pastāviet tai svabadībā, uz ko Kristus mūs ir atsvabinājis, un neliekaties atkal gūstīties kalpošanas jūgā.

Izceļošana 20:5
Tev nebūs priekš tiem zemē mesties nedz tiem kalpot; jo es Tas Kungs, tavs Dievs, esmu stiprs un dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam pie tiem, kas mani ienīst,

2 Korintiešiem 5:17
Tad nu, ja kas ir iekš Kristus, tas ir jauns radījums. Kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir palicis jauns.

1 Jāņa 4:4
Bērniņi, jūs esat no Dieva un viņus esat uzvarējuši; jo kas iekš jums, Tas ir lielāks pār to, kas iekš pasaules.

2 Samuelis 16:5-8
[5] Kad nu ķēniņš Dāvids nāca līdz Bakurim, redzi, tad no turienes izgāja vīrs no Zaula nama radiem, Zimejus vārdā, Ģerus dēls.[6] Viņš izgāja un iedams lādēja un mētāja akmeņiem Dāvidu un visus ķēniņa Dāvida kalpus, lai gan visi ļaudis un visi varenie gāja pa viņa labo un kreiso roku.[7] Un Zimejus sacīja tā lādēdams: ej ārā, ej ārā, tu asinsvīrs, tu negantais![8] Tas Kungs liek pār tevi nākt visām Zaula nama asinīm, kura vietā tu palicis par ķēniņu. Nu Tas Kungs to valstību dod tavam dēlam Absalomam rokā. Un redzi, nu tu esi nelaimē, jo tu esi asinsvīrs.

Feuteronomy 21:23
Tad lai viņa miesas nepaliek par nakti pie koka, bet aproc tās tai pašā dienā; jo tas pakārtais ir Dieva lāsts; tā tev šo zemi nebūs apgānīt, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod par īpašumu.

Izceļošana 20:5-6
[5] Tev nebūs priekš tiem zemē mesties nedz tiem kalpot; jo es Tas Kungs, tavs Dievs, esmu stiprs un dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam pie tiem, kas mani ienīst,[6] Un dara žēlastību tūkstošiem, kas mani mīļo un manus baušļus tur.

1 Samuelis 17:43
Un tas Vīlists sacīja uz Dāvidu: vai es esmu suns, ka tu ar koku pie manis nāci? Un tas Vīlists lādēja Dāvidu pie saviem dieviem.

Ezekiel 18:20
Dēlam nebūs nest tēva noziegumu, nedz tēvam nest dēla noziegumu, uz taisna paliks viņa taisnība, un uz bezdievīga paliks viņa bezdievība.

Jeremija 31:29-30
[29] Tanīs dienās vairs nesacīs: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem zobi apmizējuši.[30] Bet ikvienam sava nozieguma dēļ būs mirt, ikviens cilvēks, kas ēd skābas vīnogas, tam zobi apmizēs.

Izceļošana 20:6
Un dara žēlastību tūkstošiem, kas mani mīļo un manus baušļus tur.

Feuteronomy 18:10-12
[10] Lai tavā starpā netop atrasts, kas savam dēlam vai savai meitai liek iet caur uguni, neviens zīlnieks, ne burvis, ne pūšļotājs, ne riebējs,[11] Ne vārdotājs, ne pareģis, ne pesteļu cienītājs, nedz miroņu vaicātājs.[12] Jo visi, kas to dara, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā.

Romiešiem 8:37-39
[37] Bet visās šinīs lietās mēs pārpārim uzvaram caur to, kas mūs ir mīlējis. [38] Jo es zinu tiešām, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne spēki, ne klātbūdamas, ne nākamas lietas,[39] Ne augstums, ne dziļums, nedz cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.

1 Pētera 5:8-9
[8] Esiet skaidrā prātā, esiet nomodā, jo jūsu pretinieks, tas velns, staigā apkārt kā rūcošs lauva, un meklē, kuru tas aprītu.[9] Tam stāviet pretim, stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas papilnam uziet jūsu brāļiem pasaulē.

Ģenēze 3:17-19
[17] Un uz Ādamu viņš sacīja: tāpēc ka tu esi klausījis savas sievas balsij un ēdis no tā koka, par ko es tev pavēlēju sacīdams, tev nebūs no tā ēst, - nolādēta lai ir zeme tevis dēļ, ar mokām tev no tās būs uzturēties visu savu mūžu.[18] Un ērkšķus un dadžus tā tev izdos, un tev būs ēst lauka augļus.[19] Ar sava vaiga sviedriem tev būs maizi ēst, tiekams tu atkal topi par zemi, no kā tu esi ņemts, jo tu esi no pīšļiem un tev būs atkal palikt par pīšļiem.

Ģenēze 4:10-12
[10] Un viņš sacīja: ko tu esi darījis? Tava brāļa asiņu balss brēc uz mani no zemes.[11] Un nu esi nolādēts, nost no zemes, kas savu muti atpletusi, tava brāļa asinis saņemt no tavām rokām.[12] Kad tu zemi strādāsi, tad tā vairs tev nedos savu spēku; tekulis un bēglis tu būsi virs zemes.

Ģenēze 9:18-27
[18] Un Noas dēli, kas no šķirsta izgāja, bija Zems un Kams un Javets, un Kams ir Kanaāna tēvs.[19] Šie trīs ir Noas dēli, un no šiem ir visi zemes iedzīvotāji.[20] Un Noa sāka zemi kopt un stādīt vīna dārzu.[21] Un viņš dzēra no vīna un piedzērās un gulēja atsedzies sava dzīvokļa vidū.[22] Un Kams, Kanaāna tēvs, redzēja sava tēva plikās miesas un pasacīja to saviem diviem brāļiem ārā.[23] Tad Zems un Javets ņēma drēbes un lika tās abi uz saviem pleciem, un ačgārni ejot tie apsedza sava tēva plikās miesas, un bija savu vaigu nogriezuši, ka sava tēva plikās miesas neredzēja.[24] Un Noa uzmodās no sava vīna un dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls viņam bija darījis,[25] Un sacīja: nolādēts lai ir Kanaāns: tam būs būt savu brāļu kalpu kalpam.[26] Un viņš sacīja: svētīts lai ir Tas Kungs, Zema Dievs, un Kanaāns lai ir viņa kalps.[27] Lai Dievs vairo Javetu, un lai tas mājo Zema dzīvokļos, un Kanaāns lai ir viņa kalps.

3 Karaļi 2:32-46
[32] Un Tas Kungs lai liek viņa asinīm atkal nākt uz viņa galvu, tāpēc ka viņš ir sitis divus vīrus, kas labāki un taisnāki bija nekā viņš, un tos ir nokāvis ar zobenu, bez mana tēva Dāvida ziņas, proti Abneru, Nera dēlu, Izraēla kara virsnieku, un Amazu, Jetera dēlu, Jūda kara virsnieku.[33] Viņu asinis lai atkal nāk uz Joaba galvu un uz viņa dzimuma galvu mūžīgi. Bet Dāvidam un viņa dzimumam un viņa namam un viņa goda krēslam lai ir miers no Tā Kunga mūžīgi.[34] Un Benaja, Jojadas dēls, nogāja un sita viņu un to nokāva. Un viņš tapa aprakts savā namā tuksnesī.[35] Un ķēniņš iecēla Benaju, Jojadas dēlu, viņa vietā pār karaspēku, un priesteri Cadoku ķēniņš iecēla Abjatara vietā.[36] Un ķēniņš nosūtīja un lika Zimeju aicināt, un uz to sacīja: uztaisi sev namu Jeruzālemē un dzīvo tur un neizej no turienes it nekur;[37] Un notiks, kurā dienā tu iziesi un iesi pār Kidronas upi, tad zini tiešām, ka tu mirdams mirsi, - tavas asinis lai paliek uz tavas galvas.[38] Tad Zimejus sacīja uz ķēniņu: tas ir labs vārds; kā mans kungs, tas ķēniņš, ir runājis, tā tavs kalps darīs. Tā Zimejus dzīvoja Jeruzālemē labu laiku.[39] Un notikās pēc trim gadiem, ka Zimejum divi kalpi aizbēga pie Aķisa, Maēkas dēla, Gatas ķēniņa. Un Zimejum teica un sacīja: redzi, tavi kalpi ir Gatā.[40] Tad Zimejus cēlās un apsegloja savu ēzeli un nogāja uz Gatu pie Aķisa, savus kalpus meklēt. Un tā Zimejus nogāja un atveda savus kalpus no Gatas.[41] Un Salamanam tapa sacīts, ka Zimejus no Jeruzālemes bija nogājis uz Gatu un atkal pārnācis.[42] Tad ķēniņš sūtīja un sauca Zimeju un uz to sacīja: vai es tevi pie Tā Kunga neesmu apzvērinājis un tev piekodinājis sacīdams: kurā dienā tu iziesi un iesi šur vai tur, tad zini tiešām, ka tev jāmirst? Un tu sacīji uz mani: es esmu labu vārdu dzirdējis.[43] Kāpēc tad tu neesi turējis Tā Kunga zvērestu un to pavēli, ko es tev esmu pavēlējis?[44] Un ķēniņš sacīja uz Zimeju: tu zini visu to ļaunu, ko tava sirds apzinās, ko tu manam tēvam Dāvidam darījis, tāpēc Tas Kungs tavam ļaunumam atkal licis nākt uz tavu galvu.[45] Bet ķēniņš Salamans būs svētīts, un Dāvida goda krēsls būs pastāvīgs priekš Tā Kunga mūžīgi.[46] Un ķēniņš pavēlēja Benajam, Jojadas dēlam; tas izgāja un viņu sita, un tas nomira. Tā valstība kļuva apstiprināta caur Salamana roku.

Ījaba 2:9
Tad viņa sieva uz viņu sacīja: vai tu vēl stipri turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti.

Ījaba 19:17
Mana dvaša riebj manai sievai, un mana smaka manas mātes bērniem.

Ījaba 1:10
Vai tu viņu un viņa namu un visu, kas tam pieder, neesi visapkārt aptaisījis it kā ar sētu? Viņa roku darbu tu esi svētījis, un viņa lopi ir vairojušies zemē.

Efeziešiem 6:10-17
[10] Beidzot, mani brāļi, topiet spēcīgi iekš Tā Kunga un iekš Viņa spēka varas.[11] Apvelkat visas Dieva bruņas, lai varat pretī stāvēt velna viltīgām uzmākšanām.[12] Jo mums nav cīnīšanās pret miesu un asinīm, bet pret tām valdībām un varām, pret tiem pasaules valdītājiem šīs pasaules tumsībā, pret tiem ļauniem gariem gaisā.[13] Tādēļ sagrābiet visus tos Dieva ieročus, ka jūs varat pretī stāvēt ļaunā dienā un visu uzvarējuši pastāvēt.[14] Tad nu stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību un apvilkuši taisnības bruņas,[15] Un kājas apāvuši ar gatavu prātu pakaļ dzīties tam miera evaņģēlijam,[16] Pār visām lietām sagrābuši ticības priekšturamās bruņas, ar ko jūs tā blēdnieka ugunīgās bultas visas varēsiet izdzēst;[17] Un ņemiet pestīšanas bruņucepuri un Tā Gara zobenu, tas ir Dieva vārdu;

Mateja 5:22
Bet Es jums saku: kas ar savu brāli dusmo, tas būs sodāms caur tiesu; bet kas uz savu brāli saka: raka(nevērtīgs)! Tas būs sodāms caur augsto tiesu; bet kas saka: ģeķi(bezdievis)! Tas būs sodāms elles ugunī.

Romiešiem 3:23
Jo visi ir grēkojuši, un tiem trūkst teikšanas Dieva priekšā,

Romiešiem 6:23
Jo grēka nopelns ir nāve; bet Dieva dāvana ir mūžīga dzīvība iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.

Ģenēze 9:25
ait: Maledictus Chanaan, servus servorum erit fratribus suis.

Psalmi 104:9
Quod disposuit ad Abraham: et iuramenti sui ad Isaac:

Ģenēze 6:12
Cumque vidisset Deus terram esse corruptam, (omnis quippe caro corruperat viam suam super terram)

Ģenēze 7:20
Quindecim cubitis altior fuit aqua super montes, quos operuerat.

Ģenēze 8:5-9
[5] At vero aquae ibant et decrescebant usque ad decimum mensem: decimo enim mense, primo die mensis, apparuerunt cacumina montium.[6] Cumque transissent quadraginta dies, aperiens Noe fenestram arcae, quam fecerat, dimisit corvum:[7] qui egrediebatur, et non revertebatur, donec siccarentur aquae super terram.[8] Emisit quoque columbam post eum, ut videret si iam cessassent aquae super faciem terrae.[9] Quae cum non invenisset ubi requiesceret pes eius, reversa est ad eum in arcam: aquae enim erant super universam terram: extenditque manum suam, et apprehensam intulit in arcam.

Ģenēze 9:11
Statuam pactum meum vobiscum, et nequaquam ultra interficietur omnis caro aquis diluvii, neque erit deinceps diluvium dissipans terram.

Romiešiem 12:14
Benedicite persequentibus vos: benedicite, et nolite maledicere.

Latin Sistina Bible
Public Domain: Latin Sistina