A A A A A

Papildu: [Kanibālisms]


Jeremija 19:9
Un es tiem došu ēst viņu dēlu miesas un viņu meitu miesas, un tie ēdīs ikviens sava tuvāka miesas tais bēdās un bailēs, ar ko tos spaidīs viņu ienaidnieki un kas viņu dvēseles meklē.

Ezekiel 5:10
Tāpēc tēvi ēdīs savus bērnus tavā starpā, un bērni ēdis savus tēvus, un es tavā starpā turēšu tiesu un visus tavus atlikušos izkaisīšu visos vējos.

Leviticus 26:29
Jo jūs ēdīsiet savu dēlu miesas un savu meitu miesas jūs ēdīsiet.

4 Karaļi 6:28-29
[28] Un ķēniņš uz to sacīja: kas tev kait? Un tā sacīja: šī sieva uz mani sacīja, dod savu dēlu, ka to šodien ēdam, tad rītu ēdīsim manu dēlu.[29] Tad mēs manu dēlu esam vārījušas un ēdušas. Bet kad otru dienu es uz to sacīju: dod nu savu dēlu, ka to ēdam, tad viņa savu dēlu ir apslēpusi.

Lamentations 4:10
Žēlīgu sievu rokas vārījušas savus bērnus, tie viņām bijuši par barību manas tautas meitas postā.

Lamentations 2:20
Redzi, Kungs, lūko jel, kam tu tā esi darījis? Vai tad sievām būs ēst savas miesas augļus, tos bērniņus, ko auklējušas? Vai tad priesteriem un praviešiem būs tapt nokautiem Tā Kunga svētā vietā?

Feuteronomy 28:53-57
[53] Un tu ēdīsi savas miesas augļus, savu dēlu un savu meitu miesu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, to tu ēdīsi tai apstāšanā un tai spaidīšanā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs.[54] Un tam vīram, kas starp jums bijis izlutināts un ļoti grezns, tam acs būs skaudīga uz savu brāli un uz to sievu pie savām krūtīm,[55] Un uz saviem atlikušiem dēliem, ka viņš nevienam no tiem nedod savu dēlu gaļu, ko viņš ēd, tāpēc ka tam nekas nav atlicis tai apstāšanā un spaidīšanā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.[56] Tai sievai, kas starp jums bija izlutināta un grezna, kas aiz mīkstuma un kāruma nav vīžojusi savu kāju pie zemes spert, tai acs būs skaudīga uz to vīru pie savām krūtīm un uz savu dēlu un uz savu meitu,[57] Par to bērnu, kas tikko izgājis no viņas miesas, un par savu dēlu, ko tā dzemdējusi, jo viņa tos ēdīs slepeni tai briesmīgā trūcībā, tai apstāšanā un spaidīšanā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs tavos vārtos.

Ģenēze 1:26-27
[26] Un Dievs sacīja: Darīsim cilvēkus pēc mūsu ģīmja, pēc mūsu līdzības, lai tie valda par zivīm jūrā un par putniem apakš debess un par lopiem un par visu zemi un par visiem tārpiem, kas lien virs zemes.[27] Un Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja, pēc Dieva ģīmja viņš to radīja, un radīja tos vīrieti un sievieti.

2 Korintiešiem 5:8
Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāki būt ārā no miesām un būt pie Tā Kunga.

Lūkas 16:19-26
[19] Kāds bagāts vīrs bija, tas ģērbās ar purpuru un dārgu audekli, un dzīvoja ikdienas kārumā un līksmībā.[20] Bet arī kāds nabags bija, vārdā Lācarus, tas gulēja priekš viņa durvīm, pilns ar vātīm,[21] Un gribēja paēst no tām druskām, kas krita no tā bagātā galda. Bet tikai suņi nāca un laizīja viņa vātis.[22] Bet gadījās, ka tas nabags nomira un no eņģeļiem tapa aiznests Ābraāma klēpī, un tas bagātais arīdzan nomira un tapa aprakts.[23] Kad tas nu bija ellē un mokās, tad tas pacēla savas acis un redzēja Ābraāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī,[24] Un sauca un sacīja: tēvs Ābraām, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas savu pirksta galu iemērc ūdenī un dzisina manu mēli; jo es ciešu lielas mokas šinīs uguns liesmās.[25] Bet Ābraāms atbildēja: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis savā dzīvības laikā, un Lācarus turpretī ļaunumu, bet tagad šis top iepriecināts, bet tu topi mocīts.[26] Un turklāt starp jums un mums ir liela starpa, ka tie, kas no šejienes gribētu noiet pie jums, nevar; nedz arī no turienes pārnākt pie mums.

Jāņa Atklāsmes 20:11-15
[11] Un es redzēju lielu baltu godības krēslu un To, kas uz tā sēdēja, no Viņa vaiga zeme un debess bēga, un vieta tiem netapa atrasta.[12] Un es redzēju tos mirušos, mazos un lielos stāvam Dieva priekšā, un tās grāmatas tapa atvērtas; un cita grāmata tapa atvērta, kas ir tā dzīvības grāmata. Un tie mirušie tapa tiesāti pēc tiem rakstiem tais grāmatās, pēc viņu darbiem.[13] Un jūra deva tos mirušos, kas iekš tās bija, un nāve un elle deva tos mirušos, kas iekš tām bija, un ikviens tapa tiesāts pēc saviem darbiem.[14] Un nāve un elle tapa iemestas uguns zaņķī: šī ir tā otra nāve.[15] Un ja kas netapa atrasts tai dzīvības grāmatā rakstīts, tas tapa iemests uguns zaņķī.

Feuteronomy 28:53
Un tu ēdīsi savas miesas augļus, savu dēlu un savu meitu miesu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, to tu ēdīsi tai apstāšanā un tai spaidīšanā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs.

1 Korintiešiem 14:34-35
[34] Tā kā visās svēto draudzēs, lai jūsu sievas draudzes sapulcēs nerunā; jo tām nepieklājās runāt, bet būt paklausīgām, tā kā arī bauslība saka.[35] Un ja tās grib ko mācīties, lai tās mājās vaicā saviem vīriem; jo sievām ir par kaunu, draudzes sapulcē runāt.

Lūkas 1:37
Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.

Jāņa 1:1
Iesākumā bija tas Vārds, un tas Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija tas Vārds.

Feuteronomy 28:57
Par to bērnu, kas tikko izgājis no viņas miesas, un par savu dēlu, ko tā dzemdējusi, jo viņa tos ēdīs slepeni tai briesmīgā trūcībā, tai apstāšanā un spaidīšanā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs tavos vārtos.

1 Timotejam 2:11-15
[11] Sieva klusībā lai mācās ar visu paklausīšanu.[12] Bet sievai es nepieļauju mācīt nedz pār vīru valdīt, bet viņai būs turēties klusu.[13] Jo Ādams papriekš ir radīts, pēc tam Ieva;[14] Un Ādams nav pievilts, bet sieva ir pievilta un kritusi pārkāpšanā.[15] Bet tā taps izglābta caur bērnu dzemdēšanu, ja viņa paliek ticībā un mīlestībā un dzenās pēc svētas dzīvošanas ar godu.

1 Timotejam 5:3-16
[3] Godā tās atraitnes, kas ir īsteni atraitnes.[4] Bet ja kādai atraitnei ir bērni jeb bērnu bērni, tādas lai papriekš mācās savā pašu namā dievbijīgi dzīvot un atlīdzināt, ko no tiem vecākiem dabūjušas; jo tas ir labi un patīkami Dieva priekšā.[5] Bet kura ir īsta atraitne un itin viena palikusi, tā savu cerību likusi uz Dievu un paliek lūgšanās un Dieva piesaukšanās naktīm dienām.[6] Bet kura uz kārību dzenās, tā dzīva būdama ir nomirusi.[7] Un to pavēli, lai tās turas bezvainīgi.[8] Bet ja kas savus piederīgos un visvairāk savu saimi neapgādā, tas ticību ir aizliedzis un ir sliktāks par neticīgu.[9] Atraitne lai top izvēlēta ne jaunāka kā sešdesmit gadus, kas bijusi viena vīra sieva.[10] Kurai labu darbu liecība top dota, ja tā bērnus uzaudzinājusi, ja tā labprāt svešiniekus uzņēmusi, ja tā svētiem kājas mazgājusi, ja tā apbēdinātiem palīgā nākusi, ja tā pēc ikviena laba darba dzinusies.[11] Bet jaunākas atraitnes atmet; jo kad tās vēlīgas(pārgalvīgas) tapušas - Kristum pretī, tad tās grib iet pie vīra,[12] Un tām ir vaina, ka tās to pirmo ticību pārlauzušas.[13] Turklāt arīdzan tās ir slinkas, mācās apkārt iet pa mājām; un ne vien slinkas, bet arīdzan plukšķes, nedarbus darīdamas, runādamas, kas neklājās.[14] Tad nu es gribu, ka tās jaunās iet pie vīra, bērnus dzemdē, namu valda un pretiniekam nedod nekāda iemesla uz nievāšanu.[15] Jo citas jau ir griezušās sātanam pakaļ.[16] Ja kādam ticīgam jeb kādai ticīgai ir atraitnes, tad lai tie tām nāk palīgā, un lai draudze netop apgrūtināta, ka tā tām īstenām atraitnēm var nākt palīgā.

1 Korintiešiem 11:2-16
[2] Un es jūs slavēju, brāļi, ka jūs visās lietās mani pieminat un turat tās mācības, kā jums tās esmu mācījis.[3] Bet es gribu, ka jūs zināt, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.[4] Ikviens vīrs, kas Dievu lūgdams vai mācīdams apsegu tur uz galvas, apkauno savu galvu.[5] Bet ikviena sieva ar neapsegtu galvu Dievu lūgdama vai mācīdama, apkauno savu galvu. Jo tas tikpat, it kā tā būtu apcirpta.[6] Jo ja sieva neapsedzās, tad lai tā arī top apcirpta. Bet kad nu tas sievai par kaunu, ka tā ir apcirpta jeb plikgalve, tad lai tā apsedzās.[7] Bet vīram nebūs galvu apsegt, jo viņš ir Dieva ģīmis un gods; bet sieva ir vīra gods.[8] Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.[9] Un vīrs arī nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.[10] Tāpēc sievai būs valdnieka zīmi galvā turēt eņģeļu dēļ.[11] Tomēr nedz vīrs ir bez sievas, nedz sieva bez vīra iekš Tā Kunga.[12] Jo it kā sieva ir no vīra, tāpat arī vīrs ir caur sievu; bet viss tas ir no Dieva.[13] Spriežat paši, vai pieklājās, ka sieva Dievu lūdz neapsegta?[14] Jeb vai pati daba jums nemāca, ka tas vīram par negodu, kad tam gari mati,[15] Bet ja sievai gari mati: tad tas viņai par godu; jo mati viņai doti par apsegu.[16] Bet ja kāds grib par to tiepties: mums tāda ieraduma nav, nedz Dieva draudzēm.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685