A A A A A


Meklēšana

Mateja 1:1
Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahāma dēla, cilts raksti.


Mateja 1:16
Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no viņas ir piedzimis Jēzus, kas tiek saukts Kristus.


Mateja 1:18
Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu; pirms tie sāka dzīvot kopā, viņa bija ieņēmusi bērnu no Svētā Gara.


Mateja 1:21
Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jēzus, jo viņš izglābs savu tautu no grēkiem.


Mateja 1:25
Viņam nebija ar to tuvības, līdz tā dzemdēja Dēlu, un viņš deva tam vārdu Jēzus.


Mateja 2:1
Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja:


Mateja 3:13
Tad Jēzus devās no Galilejas uz Jardānu un ieradās pie Jāņa, lai tas viņu kristītu.


Mateja 3:15
Bet Jēzus viņam atbildēja: “Tam tā jābūt, jo tā mums pienākas izpildīt visu pēc taisnības.” Tad Jānis viņam atļāva.


Mateja 3:16
Pēc kristības Jēzus tūlīt iznāca no ūdens; un, redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu nākam kā balodi un nolaižamies uz viņu;


Mateja 4:4
Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.”


Mateja 4:7
Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu.”


Mateja 4:10
Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.”


Mateja 4:12
Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis nodots, viņš atgriezās Galilejā.


Mateja 4:17
No šā laika Jēzus sludināja: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt.”


Mateja 4:18
Staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, sauktu Pēteris, un viņa brāli Andreju – jūrā tīklus izmetam, jo tie bija zvejnieki.


Mateja 4:21
No turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni – kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja.


Mateja 4:23
Jēzus pārstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visus slimos un vārgos.


Mateja 5:1
Redzēdams ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu.


Mateja 7:28
Kad Jēzus šos vārdus bija pateicis, ļaudis brīnījās par viņa mācību,


Mateja 8:1
Kad Jēzus nokāpa no kalna, viņam sekoja liels ļaužu pūlis.


Mateja 8:3
Jēzus, roku izstiepis, pieskārās viņam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūlīt viņš tapa šķīsts no savas spitālības.


Mateja 8:4
Jēzus viņam sacīja: “Pielūko, nevienam to nestāsti, bet ej, rādies priesterim un pienes upurdāvanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.”


Mateja 8:5
Kad Jēzus iegāja Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds centurions un lūdza:


Mateja 8:7
Jēzus tam sacīja: “Es iešu un viņu dziedināšu.”


Mateja 8:10
To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: “Patiesi es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis.


Mateja 8:13
Tad Jēzus sacīja centurionam: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!” Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā.


Mateja 8:14
Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti guļam drudža pārņemtu.


Mateja 8:18
Lielu ļaužu pūli sev visapkārt redzēdams, Jēzus lika pārcelties uz otru krastu.


Mateja 8:20
Jēzus tam sacīja: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.”


Mateja 8:22
Bet Jēzus viņam sacīja: “Seko man un ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus!”


Mateja 8:27
Jēzus tiem sacīja: “Ejiet!” Un tie izgājuši iegāja cūkās, un, redzi, viss ganāmpulks metās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.


Mateja 9:1
Tad Jēzus, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un nonāca savā pilsētā.


Mateja 9:2
Un, redzi, tie atnesa pie viņa kādu paralizēto, kas gulēja gultā; un Jēzus, viņu ticību redzēdams, sacīja paralizētajam: “Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.”


Mateja 9:4
Jēzus, viņu domas noprazdams, sacīja: “Kādēļ jūs domājat ļaunu savās sirdīs?


Mateja 9:9
Jēzus, no turienes iedams projām, ieraudzīja muitnīcā sēžam kādu cilvēku, vārdā Matejs, un viņam sacīja: “Seko man!” Un tas piecēlies sekoja viņam.


Mateja 9:12
Jēzus, to dzirdēdams, tiem sacīja: “Nevis veselajiem vajag ārsta, bet slimajiem.


Mateja 9:15
Jēzus tiem sacīja: “Kā var kāzu viesi sērot, kamēr līgavainis ar tiem? Bet nāks dienas, kad viņiem tiks atņemts līgavainis, tad tie gavēs.


Mateja 9:19
Jēzus piecēlies sekoja tam kopā ar saviem mācekļiem.


Mateja 9:22
Bet Jēzus, pagriezies un viņu ieraudzījis, teica: “Esi droša, meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi!” Un sieviete kļuva vesela tajā pašā brīdī.


Mateja 9:23
Kad Jēzus, ienācis vecākā namā, ieraudzīja flautistus un trokšņainu ļaužu pulku,


Mateja 9:25
Bet, kad ļaudis bija izraidīti ārā, Jēzus, iegājis iekšā, satvēra viņas roku, un meitene piecēlās.


Mateja 9:27
Kad Jēzus devās projām, viņam sekoja divi aklie, skaļi saukdami: “Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”


Mateja 9:28
Kad viņš iegāja namā, aklie pienāca pie viņa, un Jēzus viņiem jautāja: “Vai jūs ticat, ka es to varu izdarīt?” Tie viņam sacīja: “Jā, Kungs!”


Mateja 9:30
un viņu acis atvērās. Tad Jēzus tos stingri nobrīdināja: “Pielūkojiet, lai neviens to neuzzinātu!”


Mateja 9:32
Kad tie gāja ārā, pie Jēzus atveda kādu mēmu un dēmona apsēstu vīru.


Mateja 9:35
Jēzus gāja pa visām pilsētām un ciemiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visus slimos un vārgos.


Mateja 10:1
Jēzus, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva viņiem varu izdzīt nešķīstos garus un dziedināt no visām slimībām un kaitēm.


Mateja 10:5
Šos divpadsmit Jēzus sūtīja, tiem pavēlēdams: “Neejiet uz pagānu pusi un samariešu pilsētās,


Mateja 11:1
Kad Jēzus bija beidzis mācīt savus mācekļus, viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.


Mateja 11:4
Jēzus tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim visu, ko dzirdat un redzat:


Mateja 11:7
Kad tie devās prom, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo?


Mateja 11:20
Tad Jēzus norāja pilsētas, kur viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, jo tās nebija atgriezušās no grēkiem:


Mateja 11:25
Tajā pašā laikā Jēzus sacīja: “Es slavēju tevi, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un tās atklājis bērniņiem!


Mateja 12:1
Tajā laikā Jēzus kādā sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka plūkt vārpas un ēst.


Mateja 12:3
Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas ar viņu bija, kad tie bija izsalkuši?


Mateja 12:9
Iedams prom no turienes, Jēzus iegāja viņu sinagogā.


Mateja 12:13
Tad Jēzus tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Viņš roku izstiepa, un tā kļuva vesela, tāda pati kā otra.


Mateja 12:15
Jēzus, to zinādams, aizgāja no turienes. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, un viņš tos visus dziedināja


Mateja 12:25
Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs.


Mateja 12:39
Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.


Mateja 12:48
Tad Jēzus šim runātājam atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?”


Mateja 13:1
Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā.


Mateja 13:31
Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja: “Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks iesēj savā laukā.


Mateja 13:34
To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja.


Mateja 13:36
Pēc tam Jēzus, aizsūtījis ļaudis projām, iegāja namā. Pie viņa piegāja mācekļi un lūdza: “Izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.”


Mateja 13:52
Tad Jēzus tiem sacīja: “Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”


Mateja 13:53
Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes.


Mateja 13:57
Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.”


Mateja 13:58
Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.


Mateja 14:13
Kad Jēzus to dzirdēja, viņš visus atstāja un brauca ar laivu uz kādu nomaļu vietu. Bet ļaudis, to padzirdējuši, gāja kājām no pilsētām viņam pakaļ.


Mateja 14:14
Izkāpis krastā, Jēzus ieraudzīja lielu ļaužu pūli un iežēlojās par tiem, un dziedināja viņu slimos.


Mateja 14:16
Bet Jēzus tiem atbildēja: “Viņiem nav nekur jāiet; dodiet jūs viņiem ēst.”


Mateja 14:19
Jēzus lika ļaužu pūlim apsēsties zālē, paņēma tās piecas maizes un divas zivis; viņš pacēla acis uz debesīm, pateicās un, maizi lauzis, deva to mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm.


Mateja 14:22
Un Jēzus tūlīt lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri uz otru pusi, kamēr viņš atlaida ļaužu pūli.


Mateja 14:25
Ap ceturtās nakts sardzes laiku Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams.


Mateja 14:27
Bet Jēzus tūlīt tos uzrunāja: “Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!”


Mateja 14:29
Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus.


Mateja 14:31
Tūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?”


Mateja 15:1
Tad pie Jēzus atnāca farizeji un rakstu mācītāji no Jeruzālemes un sacīja:


Mateja 15:10
Un, pieaicinājis ļaudis, Jēzus tiem sacīja: “Klausieties un saprotiet!


Mateja 15:13
Jēzus atbildēja: “Ikviens dēsts, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauts ar saknēm.


Mateja 15:21
Jēzus tos atstāja un devās atpakaļ uz Tīras un Sidonas apvidu.


Mateja 15:24
Jēzus tiem atbildēja: “Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā vienīgi pie Israēla nama pazudušajām avīm.”


Mateja 15:28
Tad Jēzus viņai atbildēja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.


Mateja 15:29
Jēzus devās projām un nonāca Galilejas jūras krastā. Viņš uzkāpa kādā kalnā un tur apsēdās.


Mateja 15:30
Un liels ļaužu pūlis nāca pie viņa un kopā ar tiem kropli, akli, tizli, mēmi un vēl daudzi citi. Viņi nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos.


Mateja 15:32
Tad Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja: “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst, bet es negribu neēdušus tos atlaist, ka tie ceļā nenovārgst.”


Mateja 15:34
Jēzus tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Tie atbildēja: “Septiņas un arī nedaudz zivtiņu.”


Mateja 15:39
Atlaidis ļaudis, Jēzus iekāpa laivā un devās uz Magadanas apvidu.


Mateja 16:1
Pie Jēzus pienāca farizeji un saduķeji un izaicinādami prasīja, lai viņš tiem rādītu kādu zīmi no debesīm.


Mateja 16:6
Jēzus tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargieties no farizeju un saduķeju rauga.”


Mateja 16:8
To noprazdams, Jēzus sacīja: “Kādēļ jūs, mazticīgie, spriežat, ka jums nav maizes?


Mateja 16:13
Nonācis Filipa Cēzarejas robežās, Jēzus jautāja saviem mācekļiem: “Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?”


Mateja 16:17
Jēzus viņam atbildēja: “Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs.


Mateja 16:21
No tā laika Jēzus sāka saviem mācekļiem atklāti teikt, ka viņam būs jāiet uz Jeruzālemi un būs daudz jācieš no vecajiem, virspriesteriem un rakstu mācītājiem un ka viņam jātiek nonāvētam un pēc trim dienām augšāmceltam.


Mateja 16:24
Tad Jēzus teica saviem mācekļiem: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko man!


Mateja 17:1
Pēc sešām dienām Jēzus ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni, viņa brāli, un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā,


Mateja 17:4
Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi, ja tu gribi, es šeit uzcelšu trīs teltis – vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.”


Mateja 17:7
Jēzus pienāca tiem klāt un pieskāries teica: “Celieties un nebaidieties!”


Mateja 17:9
Kāpjot no kalna lejā, Jēzus tiem pavēlēja: “Nestāstiet nevienam par šo redzējumu, kamēr Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no mirušajiem.”


Mateja 17:17
Jēzus uz to atbildēja: “Ak tu neticīgā un samaitātā paaudze! Cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi vēl jūs pacietīšu? Nesiet viņu šurp pie manis!”


Mateja 17:18
Jēzus apsauca dēmonu, un tas izgāja no zēna; un viņš kļuva vesels tanī pašā brīdī.


Mateja 17:19
Tad mācekļi pienāca pie Jēzus atsevišķi un jautāja: “Kādēļ mēs nespējām to izdzīt?”


Mateja 17:22
Kad tie sapulcējās Galilejā, Jēzus tiem teica: “Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās;


Mateja 17:25
Viņš atbildēja: “Maksā gan.” Kad Pēteris iegāja namā, Jēzus sagaidīja viņu ar jautājumu: “Pēteri, kā tu domā – no kā zemes valdnieki savāc muitu vai nodevas? Vai no saviem dēliem vai no kādiem citiem?”


Mateja 17:26
Tas atbildēja: “No citiem.” Jēzus viņam sacīja: “Tad jau dēli ir brīvi.


Mateja 18:1
Tajā pašā laikā mācekļi gāja pie Jēzus un vaicāja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?”


Mateja 18:2
Jēzus, pieaicinājis kādu bērniņu un nostādījis to viņu vidū,


Mateja 18:22
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet gan: līdz septiņdesmit reiz septiņām.


Mateja 19:1
Un notika, kad Jēzus bija beidzis runāt šos vārdus, viņš devās projām no Galilejas un, iedams pa Aizjardānu, nonāca Jūdejas zemē.


Mateja 19:4
Jēzus tiem atbildēja: “Vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs jau no iesākuma viņus radīja kā vīrieti un sievieti


Mateja 19:8
Jēzus tiem sacīja: “Viņš ir atļāvis jums šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet pašā sākumā tas tā nebija.


Mateja 19:11
Jēzus atbildēja: “Ne visi var pieņemt šo vārdu, bet tikai tie, kam ir dots.


Mateja 19:13
Tad ļaudis atnesa bērniņus pie Jēzus, ka viņš tiem rokas uzliktu un par tiem aizlūgtu, bet mācekļi viņus norāja.


Mateja 19:14
Taču Jēzus sacīja: “Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Debesu valstība.”


Mateja 19:17
Jēzus tam atbildēja: “Ko tu man jautā par to, kas labs? Viens vienīgais ir labs! Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad ievēro baušļus.”


Mateja 19:21
Jēzus tam sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, ej pārdod visu, kas tev pieder, un izdāvā nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man.”


Mateja 19:23
Tad Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Patiesi es jums saku: bagātam būs grūti ieiet Debesu valstībā.


Mateja 19:26
Jēzus, tos uzlūkojis, sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss ir iespējams.”


Mateja 19:28
Jēzus tiem teica: “Patiesi es jums saku: jūs, kas man esat sekojuši, tad, kad viss būs atjaunots un Cilvēka Dēls sēdēs savā godības tronī, arī sēdēsiet uz divpadsmit troņiem un tiesāsiet divpadsmit Israēla ciltis.


Mateja 20:17
Iedams augšup uz Jeruzālemi, Jēzus pieaicināja divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem sacīja:


Mateja 20:21
Jēzus viņai jautāja: “Ko tu gribi?” Tā viņam atbildēja: “Saki, lai šie abi mani dēli sēd tavā Valstībā viens tev pie labās rokas, otrs – pie kreisās.”


Mateja 20:22
Jēzus atbildēja: “Jūs nesaprotat, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, kas man būs jādzer?” Tie atbildēja: “Varam.”


Mateja 20:25
Bet Jēzus, viņus pieaicinājis, sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām.


Mateja 20:32
Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai es jums daru?”


Mateja 20:34
Jēzus par viņiem iežēlojās, viņš pieskārās to acīm, un tūdaļ tie kļuva redzīgi un sekoja viņam.


Mateja 21:1
Kad tie tuvojās Jeruzālemei un nonāca Bētfagē pie Olīvkalna, Jēzus sūtīja divus mācekļus


Mateja 21:6
Mācekļi aizgāja un darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis.


Mateja 21:7
Tie atveda ēzeļmāti un ēzelīti, uzklāja tiem savas drēbes, un Jēzus uzsēdās virsū.


Mateja 21:11
Bet ļaudis pūlī atbildēja: “Viņš ir pravietis Jēzus, tas – no Nācaretes Galilejā.”


Mateja 21:12
Jēzus iegāja templī un izdzina ārā visus, kas templī pārdeva un pirka, apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus.


Mateja 21:16
un jautāja viņam: “Vai tu dzirdi, ko šie runā?” Jēzus tiem sacīja: “Jā gan! Vai tad jūs nekad neesat lasījuši: tu esi gādājis, ka no bērniņu un zīdaiņu mutes tev atskan slava?”


Mateja 21:17
Tad Jēzus tos atstāja; viņš izgāja ārā no pilsētas uz Bētaniju un palika tur pa nakti.


Mateja 21:21
Jēzus tiem atbildēja: “Patiesi es jums saku: ja jums būtu ticība un jūs nešaubītos, tad jūs ne vien tā varētu darīt ar vīģes koku, bet jūs varētu sacīt šim kalnam: celies un meties jūrā! – un tas notiktu.


Mateja 21:24
Jēzus tiem atbildēja: “Es jums arī uzdošu vienu jautājumu, un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums pateikšu, kā varā es to daru.


Mateja 21:31
Kurš no šiem diviem rīkojās pēc tēva gribas?” Tie atbildēja: “Pirmais.” Jēzus sacīja tiem: “Patiesi es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Debesu valstībā nekā jūs.


Mateja 21:42
Tad Jēzus tiem jautāja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos? – Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni; tas ir Kunga darbs un brīnums mūsu acīs. –


Mateja 22:1
Jēzus tiem atkal runāja līdzībās:


Mateja 22:18
Jēzus, noprazdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Ko jūs mani izaicināt, jūs liekuļi?


Mateja 22:21
Tie viņam atbildēja: “Cēzara.” Tad Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”


Mateja 22:29
Jēzus tiem atbildēja: “Jūs maldāties, nesaprazdami ne Rakstus, ne Dieva spēku.


Mateja 22:37
Jēzus atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. –


Mateja 22:41
Un Jēzus jautāja farizejiem, kas bija sapulcējušies:


Mateja 23:1
Tad Jēzus uzrunāja ļaužu pūli un savus mācekļus, sacīdams:


Mateja 24:1
Jēzus izgāja no tempļa un devās projām. Tad mācekļi gāja pie viņa, lai norādītu uz tempļa būvēm.


Mateja 24:4
Jēzus tiem atbildēja: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ,


Mateja 26:1
Kad Jēzus visu to bija pateicis, viņš sacīja saviem mācekļiem:


Mateja 26:6
Kad Jēzus bija Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namā


Mateja 26:10
Jēzus, to noprazdams, viņiem sacīja: “Kādēļ jūs viņai pārmetat? Viņa man ir darījusi labu darbu.


Mateja 26:17
Pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi atnāca pie Jēzus un jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam tev Pashas mielastu?”


Mateja 26:19
Tad mācekļi darīja tā, kā Jēzus tiem bija licis, un sagatavoja Pashas mielastu.


Mateja 26:26
Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa.”


Mateja 26:31
Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi šonakt manis dēļ apgrēkosieties, jo ir rakstīts: es sitīšu ganu, un avju ganāmpulks tiks izklīdināts. –


Mateja 26:34
Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šajā naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.”


Mateja 26:36
Tad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un sacīja: “Sēdieties tepat, kamēr es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.”


Mateja 26:49
Viņš tūdaļ devās pie Jēzus un teica: “Esi sveicināts, Rabi!” – un viņu noskūpstīja.


Mateja 26:50
Jēzus viņam sacīja: “Draugs, kādēļ tu esi šeit?” Tad tie pienāca klāt, satvēra Jēzu un apcietināja.


Mateja 26:52
Tad Jēzus tam sacīja: “Liec savu zobenu atpakaļ vietā, jo ikviens, kas zobenu pacels, no zobena ies bojā.


Mateja 26:55
Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pūli: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. Katru dienu es sēdēju templī mācīdams, un tad jūs mani neņēmāt ciet.


Mateja 26:63
Bet Jēzus klusēja. Tad augstais priesteris viņam sacīja: “Es zvērinu tevi pie dzīvā Dieva, saki mums: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?”


Mateja 26:64
Jēzus tam atbildēja: “Tu pats to saki. Bet es jums saku: kopš šā brīža jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuvarenā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.”


Mateja 26:75
Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.


Mateja 27:3
Kad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus,


Mateja 27:11
Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: “Tu to saki.”


Mateja 27:14
Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.


Mateja 27:32
Ejot ārā, tie satika kādu vīru no Kirēnes, vārdā Sīmanis. Viņi piespieda to nest Jēzus krustu.


Mateja 27:37
Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu par viņa vainu: “Šis ir Jēzus, jūdu Ķēniņš.”


Mateja 27:46
un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” Tas nozīmē: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!”


Mateja 27:50
Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira.


Mateja 27:57
Vakaram iestājoties, atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis.


Mateja 27:58
Tas devās pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas. Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.


Mateja 27:59
Jāzeps, paņēmis Jēzus miesas, ietina tās tīrā linu audeklā


Mateja 28:9
Pēkšņi tām pretī nāca Jēzus, sacīdams: “Esiet sveicinātas!” Viņas pienāca klāt, apkampa viņa kājas un viņu pielūdza.


Mateja 28:10
Tad Jēzus tām sacīja: “Nebīstieties! Ejiet paziņojiet maniem brāļiem, lai tie dodas uz Galileju, tur tie mani redzēs.”


Mateja 28:16
Bet viņa vienpadsmit mācekļi devās uz Galileju, uz to kalnu, ko Jēzus tiem bija norādījis.


Mateja 28:18
Jēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes,


Marka 1:1
Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums.


Marka 1:9
Tajās dienās Jēzus atnāca no Galilejas Nācaretes, un Jānis viņu kristīja Jardānā.


Marka 1:13
Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja; viņš bija kopā ar zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.


Marka 1:14
Bet, kad Jānis bija apcietināts, Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju, sacīdams:


Marka 1:17
Un Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem!”


Marka 1:25
Un Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!”


Marka 1:41
Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!”


Marka 1:43
Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom


Marka 1:45
Bet tas izgājis sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.


Marka 2:5
Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: “Dēls, tavi grēki tev ir piedoti.”


Marka 2:8
Un tūlīt Jēzus savā garā nomanīja, ka viņi sevī tā domā, un viņiem sacīja: “Kādēļ jūs tā spriežat savās sirdīs?


Marka 2:17
Jēzus, to dzirdējis, tiem sacīja: “Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem. Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”


Marka 2:18
Jāņa mācekļi un farizeji gavēja. Daži nāca pie Jēzus un jautāja: “Kādēļ Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet tavi mācekļi negavē?”


Marka 2:19
Tad Jēzus tiem sacīja: “Kā var kāzu viesi gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir kopā ar tiem, tie nevar gavēt.


Marka 3:7
Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas gāja viņam līdzi. Tāpat arī no Jūdejas,


Marka 5:8
Jēzus tam sacīja: “Nešķīstais gars, izej no šī cilvēka!”


Marka 5:13
Un Jēzus tiem to atļāva, un nešķīstie gari izgāja un iegāja cūkās; un ganāmpulks, skaitā ap divi tūkstoši, metās no kraujas jūrā un tur noslīka.


Marka 5:15
Viņi nāca pie Jēzus un ieraudzīja dēmonu apsēsto, to, kurā nupat vēl bija leģions, sēžam apģērbtu un pie pilna prāta, un tie izbijās.


Marka 5:19
Bet Jēzus to neļāva un tam sacīja: “Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, ko Kungs tev darījis un kā ir tevi apžēlojis.”


Marka 5:20
Un viņš aizgāja un sāka Dekapolē stāstīt, ko Jēzus viņam bija darījis, un visi brīnījās.


Marka 5:21
Kad Jēzus laivā pārcēlās atpakaļ, liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa, un viņš bija pie jūras.


Marka 5:24
Un Jēzus aizgāja kopā ar viņu. Un liels ļaužu pūlis sekoja un spiedās viņam virsū.


Marka 5:30
Un Jēzus, uzreiz sajutis, ka spēks no viņa izgājis, pagriezās ļaužu pūlī un jautāja: “Kas aizskāra manas drēbes?”


Marka 5:36
Bet Jēzus, viņu runāto dzirdēdams, sacīja sinagogas priekšniekam: “Nebīsties, tikai tici!”


Marka 6:4
Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē, savos rados un savā namā.”


Marka 6:14
To izdzirdēja arī ķēniņš Hērods, jo Jēzus vārds jau bija kļuvis pazīstams. Un ļaudis arī runāja, ka Jānis Kristītājs ir uzcēlies no mirušajiem un tādēļ brīnumi notiek caur viņu.


Marka 6:30
Tad apustuļi sapulcējās pie Jēzus un pavēstīja viņam visu, ko bija darījuši un mācījuši.


Marka 6:34
Jēzus, izkāpis krastā, ieraudzīja lielo ļaužu pūli un sirdī iežēlojās par tiem, jo tie bija kā avis, kam nav gana. Un viņš tos daudz mācīja.


Marka 8:1
Tanīs dienās, kad atkal liels ļaužu pūlis pulcējās un tiem nebija ko ēst, Jēzus pieaicināja savus mācekļus un tiem sacīja:


Marka 8:17
To nopratis, Jēzus tiem sacīja: “Kādēļ jūs spriežat par to, ka jums nav maizes? Vai tad jūs vēl neaptverat un nesaprotat? Vai jums sirds vēl ir nocietināta?


Marka 8:27
Jēzus ar saviem mācekļiem gāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem. Un ceļā viņš mācekļus izjautāja: “Ko ļaudis runā par mani? Kas es esmu?”


Marka 9:2
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma pie sevis Pēteri, Jēkabu un Jāni un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā, un viņš tapa pārveidots to priekšā –


Marka 9:5
Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Rabi, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis – vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.”


Marka 9:23
Jēzus sacīja: “Ja spēj? Kas tic, tam viss ir iespējams.”


Marka 9:25
Tad Jēzus, ieraudzījis saskrienam ļaudis, apsauca nešķīsto garu: “Tu mēmais un kurlais gars, es tev pavēlu: izej no viņa un nekad vairs neieej viņā!”


Marka 9:27
Bet Jēzus viņu satvēra aiz rokām un cēla viņu augšā, un tas piecēlās.


Marka 9:39
Bet Jēzus sacīja: “Neliedziet viņam! Nav tāda, kurš darītu brīnumu manā vārdā un tūlīt par mani varētu runāt ļaunu.


Marka 10:1
No turienes Jēzus nāca Jūdejas apvidū, Jardānas otrā pusē, un ļaužu pūlis atkal sapulcējās pie viņa, un viņš, kā allaž, tos mācīja.


Marka 10:5
Tad Jēzus tiem sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis.


Marka 10:13
Un tie nesa bērniņus pie Jēzus, lai viņš tiem pieskartos. Bet mācekļi tos norāja.


Marka 10:14
Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un tiem sacīja: “Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.


Marka 10:18
Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.


Marka 10:21
Jēzus, viņu uzlūkojis, iemīlēja to un sacīja: “Vienas lietas tev trūkst. Ej un pārdod visu, kas tev ir, un izdali nabagiem, tad tev būs manta debesīs; nāc un seko man.”


Marka 10:23
Uzlūkojis visapkārt savus mācekļus, Jēzus tiem sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!”


Marka 10:24
Un mācekļi bija satraukti par viņa vārdiem. Tad Jēzus vēlreiz tiem sacīja: “Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā!


Marka 10:27
Jēzus, tos uzlūkojis, sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas.”


Marka 10:29
Jēzus sacīja: “Patiesi es jums saku: nav neviena, kas, atstājis māju vai brāļus, vai māsas, vai māti, vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un evaņģēlija dēļ,


Marka 10:32
Viņi bija ceļā, iedami augšup uz Jeruzālemi. Jēzus gāja viņiem pa priekšu, un tie bija apjukuši un baiļodamies viņam sekoja. Viņš atkal ņēma pie sevis tos divpadsmit un sāka viņiem stāstīt, kas ar viņu notiks:


Marka 10:38
Bet Jēzus tiem sacīja: “Jūs nesaprotat, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru, vai tikt kristīti tajā kristībā, kurā es tieku kristīts?”


Marka 10:39
Un tie viņam sacīja: “Mēs varam.” Bet Jēzus tiem teica: “To biķeri, ko es dzeru, jūs dzersiet, un jūs kristīs tajā kristībā, kurā es tieku kristīts,


Marka 10:42
Un, viņus pieaicinājis, Jēzus tiem sacīja: “Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tās apspiež, un viņu varenie ir varmācīgi pret tām.


Marka 10:47
Izdzirdis, ka tas ir Jēzus no Nācaretes, viņš sāka kliegt un sauca: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”


Marka 10:49
Jēzus apstājies sacīja: “Sauciet viņu šurp!” Un tie aicināja aklo, tam sacīdami: “Esi drošs, celies, viņš tevi sauc.”


Marka 10:50
Un, savus svārkus nometis, viņš pielēca kājās un nāca pie Jēzus.


Marka 10:51
Un Jēzus viņam jautāja: “Ko tu gribi, lai es tev daru?” Aklais sacīja: “Rabuni, kaut es varētu redzēt!”


Marka 10:52
Jēzus viņam sacīja: “Ej, tava ticība tevi ir dziedinājusi!” Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un sekoja Jēzum ceļā.


Marka 11:6
Un viņi atbildēja, kā Jēzus tiem bija teicis. Un tie viņus atlaida.


Marka 11:7
Tie atveda ēzelīti pie Jēzus, uzsedza tam savas drēbes, un viņš sēdās tam virsū.


Marka 11:11
Jēzus iegāja Jeruzālemē templī, un, kad viņš visu bija aplūkojis un bija jau vakara stunda, viņš ar tiem divpadsmit aizgāja uz Bētaniju.


Marka 11:22
Jēzus viņiem atbildēja: “Ticiet Dievam!


Marka 11:29
Jēzus tiem atbildēja: “Arī es jums uzdošu vienu jautājumu, un atbildiet man, tad es jums teikšu, kā varā es visu to daru.


Marka 11:33
Un viņi Jēzum atbildēja: “Mēs nezinām.” Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.”


Marka 12:17
Tad Jēzus tiem sacīja: “Dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un tie brīnījās par viņu.


Marka 12:24
Un Jēzus tiem atbildēja: “Vai ne tādēļ jūs maldāties, ka nepazīstat ne Rakstus, ne Dieva spēku?


Marka 12:29
Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.


Marka 12:34
Un Jēzus, redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, viņam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās viņu izjautāt.


Marka 12:35
Mācīdams templī, Jēzus runāja: “Kādēļ rakstu mācītāji saka, ka Kristus ir Dāvida dēls?


Marka 12:41
Un Jēzus, sēdēdams iepretim ziedojumu traukam, vēroja, kā ļaudis met naudu traukā. Daudzi bagātie meta daudz.


Marka 13:1
Kad Jēzus izgāja no tempļa, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Skolotāj, paskat, kādi akmeņi un kādas celtnes!”


Marka 13:2
Un Jēzus tam sacīja: “Vai redzi šīs milzīgās celtnes? Te akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.”


Marka 13:5
Un Jēzus sāka tiem stāstīt: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ.


Marka 14:6
Bet Jēzus sacīja: “Lieciet viņu mierā! Ko jūs uzmācaties viņai? Tā labu darbu man ir darījusi.


Marka 14:18
Kad viņi bija sasēdušies un ēda, Jēzus tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: viens no jums, kas ar mani ēd, mani nodos.”


Marka 14:22
Jēzus, viņiem ēdot, ņēma maizi, svētīja to, lauza un deva tiem, sacīdams: “Ņemiet, tā ir mana miesa!”


Marka 14:27
Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi apgrēkosieties, jo ir rakstīts: es ganu sitīšu, un avis tiks izklīdinātas.


Marka 14:30
Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien, šajā naktī, pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.”


Marka 14:48
Tad Jēzus vērsās pie tiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt.


Marka 14:62
Jēzus sacīja: “Es esmu. Un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.”


Marka 14:72
Un tūlīt gailis iedziedājās otrreiz; un Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Un viņš sāka raudāt.


Marka 15:2
Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus tam atbildēja: “Tu to saki.”


Marka 15:5
Bet Jēzus vairs neko neatbildēja, tā ka Pilāts brīnījās.


Marka 15:34
Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” – tulkojumā: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!”


Marka 15:37
Bet Jēzus skaļi iekliedzās un nomira.


Marka 15:43
Jāzeps no Arimatejas, cienījams sinedrija loceklis, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, uzdrošinājās ieiet pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.


Marka 15:45
Un, saņēmis ziņu no centuriona, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.


Marka 16:9
Augšāmcēlies rīta agrumā nedēļas pirmajā dienā, Jēzus vispirms parādījās Marijai Magdalēnai, no kuras viņš bija izdzinis septiņus dēmonus.


Marka 16:19
Kungs Jēzus pēc tam, kad bija ar tiem runājis, tika pacelts debesīs un sēdās pie Dieva labās rokas.


Lūkas 1:31
Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi Dēlu, un dosi viņam vārdu Jēzus.


Lūkas 2:21
Un, kad pienāca astotā diena, kurā bērniņu vajadzēja apgraizīt, viņam deva vārdu Jēzus, kā viņu eņģelis bija nosaucis, pirms viņš vēl bija ieņemts mātes miesās.


Lūkas 2:43
Kad svētku dienas bija beigušās un viņa vecāki jau devās mājup, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, bet viņi to nezināja.


Lūkas 2:52
Un Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.


Lūkas 3:21
Kad nu visi ļaudis bija kristīti un arī Jēzus bija kristīts, viņam Dievu lūdzot, atvērās debesis,


Lūkas 3:23
Kad Jēzus sāka mācīt, viņam bija ap trīsdesmit gadu, un, pēc ļaužu domām, viņš bija Jāzepa dēls, un Jāzeps – Ēlī dēls,


Lūkas 4:1
Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī,


Lūkas 4:4
Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien. ” …bet no ikviena Dieva vārda Dažos manuskriptos šī panta otrā daļa nav iekļauta


Lūkas 4:8
Jēzus viņam atbildēja: “Atkāpies no manis sātan…. Dažos manuskriptos panta 1. daļa nav iekļauta Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.”


Lūkas 4:12
Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu.”


Lūkas 4:14
Bet Jēzus Gara spēkā devās atpakaļ uz Galileju, un valodas par viņu izplatījās pa visu apgabalu.


Lūkas 4:35
Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” Dēmons, nogāzis apsēsto zemē ļaužu vidū, izgāja no tā, neko tam nenodarījis.


Lūkas 4:38
No sinagogas aizgājis, Jēzus ienāca Sīmaņa namā. Sīmaņa sievasmāte bija smaga drudža varā, un tie viņu lūdza viņai palīdzēt.


Lūkas 4:39
Jēzus, noliecies pār viņu, pavēlēja drudzim, un tas viņu atstāja. Un tajā pašā brīdī viņa uzcēlās un viņiem kalpoja.


Lūkas 4:42
Bet, dienai sākoties, Jēzus devās prom uz nomaļu vietu. Ļaudis meklēja viņu un, nonākuši pie viņa, mēģināja viņu aizturēt, lai viņš no tiem neaizietu,


Lūkas 5:8
To redzēdams, Sīmanis Pēteris nokrita Jēzus priekšā uz ceļiem un sacīja: “Kungs, ej prom no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”


Lūkas 5:10
arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa darbabiedri. Jēzus sacīja Sīmanim: “Nebīsties, no šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks.”


Lūkas 5:13
Jēzus izstiepa roku un pieskārās tam, sacīdams: “Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība no tā pazuda.


Lūkas 5:22
Jēzus, nomanījis viņu domas, tiem atbildēja: “Ko jūs prātojat savās sirdīs?


Lūkas 5:27
Pēc tam Jēzus aizgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, sēžam pie muitnīcas, un tam sacīja: “Seko man!”


Lūkas 5:31
Jēzus tiem atbildēja: “Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem.


Lūkas 5:34
Jēzus tiem sacīja: “Jūs nevarat likt kāzu viesiem gavēt, kamēr līgavainis ir kopā ar tiem.


Lūkas 6:3
Jēzus tiem atbildēja: “Vai neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?


Lūkas 6:8
Taču Jēzus nomanīja viņu domas un teica vīram ar paralizēto roku: “Celies un stājies te vidū!” Tas piecēlās un nostājās.


Lūkas 6:9
Tad Jēzus sacīja viņiem: “Es vaicāju jums: vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu, dzīvību glābt vai nonāvēt?”


Lūkas 7:1
Kad Jēzus beidza runāt uz ļaudīm, viņš iegāja Kapernaumā.


Lūkas 7:4
Ieradušies pie Jēzus, tie viņu dedzīgi lūdza, sacīdami: “Viņš ir tā cienīgs, ka tu viņam palīdzi.


Lūkas 7:6
Un Jēzus devās ar tiem ceļā. Kad viņš vairs nebija tālu no tā nama, centurions sūtīja pretī savus draugus, likdams sacīt: “Kungs, nenopūlies! Es neesmu tā cienīgs, ka tu ienāc manā namā.


Lūkas 7:9
To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās par viņu un, pagriezies pret ļaužu pūli, kas viņam sekoja, teica: “Es jums saku: tādu ticību es neesmu atradis pat Israēlā.”


Lūkas 7:15
Mirušais piecēlās sēdus un sāka runāt, un Jēzus atdeva viņu mātei.


Lūkas 7:21
Tobrīd Jēzus daudzus dziedināja no slimībām, kaitēm un ļauniem gariem un daudziem akliem dāvāja redzi.


Lūkas 7:38
un nostājās aiz Jēzus, krita pie viņa kājām un raudādama sāka ar savām asarām slacīt viņa kājas un ar saviem matiem tās žāvēt, un skūpstīja viņa kājas un iezieda ar svaidāmo eļļu.


Lūkas 7:40
Un Jēzus, vērsies pie viņa, sacīja: “Sīmani, man tev kas sakāms.” Un tas sacīja: “Saki, Skolotāj!” –


Lūkas 7:43
Sīmanis atbildēja: “Es domāju – tas, kam tika vairāk atlaists.” Jēzus sacīja: “Tu pareizi spried.”


Lūkas 8:1
Pēc tam Jēzus apstaigāja pilsētas un ciemus, sludinādams un mācīdams evaņģēliju par Dieva valstību; tie divpadsmit bija ar viņu


Lūkas 8:22
Tad kādu dienu Jēzus un viņa mācekļi sēdās laivā, un viņš tiem sacīja: “Celsimies uz ezera otru krastu.” Un viņi cēlās pāri.


Lūkas 8:30
Jēzus tam jautāja: “Kāds ir tavs vārds?” Tas atbildēja: “Leģions.” Jo daudz dēmonu bija viņā iegājuši.


Lūkas 8:35
Ļaudis iznāca, lai redzētu, kas noticis, un nonāca pie Jēzus un atrada cilvēku, no kura dēmoni bija izgājuši, sēžam pie Jēzus kājām, apģērbtu un pie pilna saprāta, un tie izbijās.


Lūkas 8:39
“Atgriezies savās mājās un stāsti, ko Dievs tev ir darījis.” Un tas aizgāja un izdaudzināja pa visu pilsētu, ko Jēzus viņam bija darījis.


Lūkas 8:40
Kad Jēzus atgriezās, viņu uzņēma ļaužu pūlis, jo visi viņu gaidīja.


Lūkas 8:41
Un, redzi, atnāca kāds vīrs, vārdā Jaīrs. Viņš bija sinagogas priekšnieks. Nokritis pie Jēzus kājām, tas lūdza viņu ienākt savā namā,


Lūkas 8:45
Jēzus jautāja: “Kas man pieskārās?” Visi liedzās, bet Pēteris sacīja: “Mācītāj, ļaudis ap tevi drūzmējas un spiežas virsū.”


Lūkas 8:46
Bet Jēzus teica: “Man kāds pieskārās, es jutu spēku izejam no sevis.”


Lūkas 8:50
To dzirdējis, Jēzus sacīja Jaīram: “Nebīsties, tici, un viņa tiks izglābta.”


Lūkas 9:1
Saaicinājis divpadsmit mācekļus, Jēzus deva tiem spēku un varu pār visiem dēmoniem un dziedināt no slimībām


Lūkas 9:28
Pēc kādām astoņām dienām, kad Jēzus bija šos vārdus sacījis, viņš ņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā Dievu lūgt.


Lūkas 9:36
Kad šī balss atskanēja, Jēzus jau bija palicis viens. Un viņi klusēja un tanīs dienās nevienam neko nestāstīja par redzēto.


Lūkas 9:41
Jēzus atbildēja: “Ak tu neticīgā un samaitātā paaudze! Cik ilgi vēl es pie jums būšu un jūs pacietīšu! Ved šurp savu dēlu!”


Lūkas 9:42
Viņam nākot, dēmons sāka to plosīt un raustīt. Jēzus apsauca nešķīsto garu un darīja zēnu veselu un atdeva tēvam.


Lūkas 9:43
Un visi apjuka Dieva varenības priekšā. Kamēr visi vēl brīnījās par to, ko Jēzus bija darījis, viņš mācekļiem sacīja:


Lūkas 9:47
Bet Jēzus zināja viņu sirds domas un, paņēmis kādu bērniņu, nostādīja to sev blakus


Lūkas 9:50
Bet Jēzus tam sacīja: “Neliedziet gan! Kas nav pret jums, tas ir ar jums!”


Lūkas 9:55
Jēzus pagriezies tos apsauca. Tad viņi gāja uz citu ciemu.


Lūkas 9:58
Jēzus tam teica: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.”


Lūkas 9:62
Bet Jēzus tam teica: “Neviens, kas savu roku uzlicis uz arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai.”


Lūkas 10:21
Tajā pašā brīdī Jēzus gavilēja Svētajā Garā: “Es tevi slavēju, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un atklājis tās bērniņiem! Jā, Tēvs, šādi ir izpaudusies tava labvēlība!


Lūkas 10:30
Jēzus atbildēja, stāstīdams: “Kāds vīrs bija ceļā no Jeruzālemes uz Jēriku, un viņš krita laupītāju rokās. Tie, viņu aplaupījuši un sasituši, atstāja pusmirušu guļam un aizgāja.


Lūkas 10:37
Viņš sacīja: “Tas, kas parādīja viņam žēlsirdību.” Un Jēzus viņam sacīja: “Ej un dari arī tāpat!”


Lūkas 11:1
Kādā vietā Jēzus lūdza Dievu, un, kad viņš bija beidzis, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis savus mācekļus mācīja.”


Lūkas 11:14
Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās.


Lūkas 11:37
Kad Jēzus beidza runāt, kāds farizejs uzaicināja viņu pie sevis uz maltīti; un iegājis viņš apsēdās pie galda.


Lūkas 13:2
Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši?


Lūkas 13:12
Jēzus, viņu ieraudzījis, pieaicināja sev klāt un sacīja: “Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.”


Lūkas 13:14
Bet sinagogas priekšnieks, saskaities, ka Jēzus dziedina sabatā, vērsās pie ļaužu pūļa: “Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tad nāciet tajās un topiet dziedināti, bet ne sabatā.”


Lūkas 14:1
Jēzus kādā sabatā iegāja ievērojama farizeja namā maizi ēst, un tie viņu novēroja.


Lūkas 14:3
Jēzus vērsās pie farizejiem un likuma zinātājiem un jautāja: “Vai drīkst sabatā dziedināt vai ne?”


Lūkas 14:4
Bet tie klusēja. Tad Jēzus ņēma un dziedināja šo vīru un ļāva tam iet.


Lūkas 14:16
Jēzus sāka viņam stāstīt: “Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu un daudzus uz to saaicināja.


Lūkas 16:1
Bet mācekļiem Jēzus stāstīja: “Kādam bagātam cilvēkam bija nama pārvaldnieks, kas bija apsūdzēts par to, ka ir iztērējis viņa mantu.


Lūkas 17:17
Jēzus vērsās pie tā un sacīja: “Vai tad visi desmit nekļuva šķīsti no spitālības? Kur ir tie deviņi?


Lūkas 18:16
Bet Jēzus sauca viņus klāt, sacīdams: “Ļaujiet bērniņiem pie manis nākt un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.


Lūkas 18:19
Bet Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.


Lūkas 18:22
To dzirdējis, Jēzus viņam sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst. Pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man.”


Lūkas 18:24
Redzot viņu nobēdājušos, Jēzus sacīja: “Cik grūti tiem, kam daudz mantas, ieiet Debesu valstībā.


Lūkas 18:37
Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.”


Lūkas 18:40
Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja:


Lūkas 18:42
Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.”


Lūkas 19:1
Ienācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai.


Lūkas 19:5
Kad Jēzus nonāca tajā vietā, paskatījies uz augšu, viņš sacīja tam: “Zakhaj, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.”


Lūkas 19:9
Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, jo arī šis ir Ābrahāma dēls.


Lūkas 19:35
Un viņi atveda to pie Jēzus un, uzmetuši ēzelītim savas drēbes, uzsēdināja Jēzu tam virsū.


Lūkas 20:8
Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.”


Lūkas 20:17
Jēzus, tos uzlūkodams, sacīja: “Kā tad jāsaprot rakstītais: akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni?


Lūkas 20:34
Jēzus viņiem sacīja: “Šī laikmeta dēli precas un tiek precēti;


Lūkas 22:34
Bet Jēzus sacīja: “Es tev saku, Pēteri, vēl gailis nebūs šodien nodziedājis, pirms tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”


Lūkas 22:48
Bet Jēzus tam sacīja: “Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka Dēlu?”


Lūkas 22:51
Bet Jēzus sacīja: “Stājiet, pietiek!” Un, pieskāries ausij, viņš to dziedināja.


Lūkas 22:52
Tad Jēzus sacīja tiem, kas bija ieradušies pēc viņa, – virspriesteriem, tempļa sardzes virsniekiem un vecajiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām?


Lūkas 23:26
Kad viņu veda prom, tie sagrāba kādu kirēnieti Sīmani, kurš nāca no lauka, un piespieda, lai tas nes krustu aiz Jēzus.


Lūkas 23:28
Pagriezies pret tām, Jēzus sacīja: “Jeruzālemes meitas, neraudiet par mani, raudiet par sevi un saviem bērniem,


Lūkas 23:34
Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” Bet tie meta kauliņus, lai sadalītu viņa drēbes.


Lūkas 23:43
Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.”


Lūkas 23:46
Jēzus skaļā balsī iesaucās: “Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” To pateicis, viņš nomira.


Lūkas 23:52
Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.


Lūkas 24:3
Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada.


Lūkas 24:15
Un, viņiem runājot un spriežot, pats Jēzus pienāca un gāja kopā ar viņiem.


Lūkas 24:28
Viņi jau bija nonākuši pie tā ciema, kurp devās, un Jēzus izlikās, it kā ietu tālāk.


Lūkas 24:36
Viņiem tā runājot, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja viņiem: “Miers ar jums.”


Jāņa 1:38
Bet Jēzus, apgriezies un ieraudzījis viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Tie viņam sacīja: “Rabi (tulkojumā: Skolotāj), kur tu mājo?”


Jāņa 1:42
Viņš to aizveda pie Jēzus. Uzlūkojis viņu, Jēzus sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa” (tulkojumā: Pēteris).


Jāņa 1:43
Nākamajā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrada Filipu un tam sacīja: “Seko man!”


Jāņa 1:47
Jēzus redzēja Natanaēlu nākam un sacīja par viņu: “Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības.”


Jāņa 1:48
Natanaēls viņam jautāja: “Kā tu mani pazīsti?” Jēzus atbildēja: “Pirms Filips tevi sauca, es redzēju tevi zem vīģes koka.”


Jāņa 1:50
Jēzus tam sacīja: “Tu tici tādēļ, ka es tev teicu, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi vēl lielākas lietas par šīm.”


Jāņa 2:1
Trešajā dienā bija kāzas Galilejas Kānā, un Jēzus māte bija tur.


Jāņa 2:3
Kad pietrūka vīna, Jēzus māte viņam sacīja: “Tiem nav vīna.”


Jāņa 2:4
Tad Jēzus viņai atbildēja: “Sieviete, kāda man daļa par to? Mana stunda vēl nav atnākusi.”


Jāņa 2:7
Jēzus viņiem sacīja: “Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un viņi tos piepildīja līdz pat malai.


Jāņa 2:11
Tā Galilejas Kānā Jēzus sāka darīt zīmes, atklādams savu godību, un viņa mācekļi ticēja viņam.


Jāņa 2:13
Tuvojās jūdu Pashas svētki, un Jēzus devās augšup uz Jeruzālemi.


Jāņa 2:19
Jēzus viņiem teica: “Sagraujiet šo templi, un trijās dienās es to atkal uzcelšu!”


Jāņa 2:21
Bet Jēzus bija runājis par sava ķermeņa templi.


Jāņa 2:22
Tad, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš tā bija runājis, un sāka ticēt Rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija sacījis. Jēzus pazīst cilvēkus


Jāņa 2:24
Taču Jēzus pats viņiem neuzticējās, tādēļ ka viņš visus pazina,


Jāņa 3:2
Tas atnāca naktī pie Jēzus un viņam sacīja: “Rabi, mēs zinām, ka tu esi Skolotājs, no Dieva nācis. Jo tādas zīmes, kā tu dari, nevar darīt neviens, ja vien Dievs nav ar to.”


Jāņa 3:3
Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Patiesi, patiesi es tev saku: ja kas nepiedzimst no jauna, tas nespēj redzēt Dieva valstību.”


Jāņa 3:5
Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku: tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā!


Jāņa 3:10
Jēzus viņam atbildēja: “Tu esi Israēla skolotājs, un tu to nezini?


Jāņa 3:22
Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nāca jūdu zemē, un tur viņš pavadīja laiku ar tiem un kristīja.


Jāņa 4:1
Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka viņš darot par mācekļiem un kristījot daudz vairāk ļaužu nekā Jānis, –


Jāņa 4:2
lai gan Jēzus pats nekristīja, bet viņa mācekļi, –


Jāņa 4:6
Tur bija Jēkaba aka. Bija ap sesto stundu, kad Jēzus, no ceļa noguris, apsēdās turpat pie akas.


Jāņa 4:7
Tad nāca kāda samariete smelt ūdeni. Jēzus viņai sacīja: “Dod man dzert!”


Jāņa 4:10
Jēzus atbildēja un viņai sacīja: “Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir tas, kas tev saka: dod man dzert, – tad tu būtu lūgusi viņu un viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”


Jāņa 4:13
Jēzus viņai atbildēja: “Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps.


Jāņa 4:17
Sieviete atbildēja: “Man nav vīra.” Jēzus viņai sacīja: “Tu pareizi saki: man nav vīra, –


Jāņa 4:21
Jēzus viņai sacīja: “Tici man, sieva: nāk stunda, kad jūs nepielūgsiet Tēvu nedz šajā kalnā, nedz Jeruzālemē.


Jāņa 4:26
Jēzus viņai sacīja: “Tas esmu es, kas ar tevi runā!”


Jāņa 4:34
Jēzus tiem sacīja: “Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un piepildīt viņa darbu.


Jāņa 4:44
Jo Jēzus pats gan bija apliecinājis, ka pravietis savā tēvu zemē nav cieņā.


Jāņa 4:46
Tad Jēzus atkal nāca Galilejas Kānā, kur viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un bija kāds ķēniņa galminieks, kuram Kapernaumā bija slims dēls.


Jāņa 4:47
Izdzirdis, ka Jēzus ir atnācis no Jūdejas uz Galileju, tas nāca pie viņa un lūdza, lai viņš noietu un dziedinātu viņa dēlu, kas bija pie miršanas.


Jāņa 4:48
Tad Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.”


Jāņa 4:50
Jēzus tam sacīja: “Ej, tavs dēls ir dzīvs!” Cilvēks noticēja vārdiem, ko sacīja Jēzus, un aizgāja.


Jāņa 4:53
Tad tēvs saprata, ka tas noticis brīdī, kad Jēzus viņam sacīja: “Tavs dēls ir dzīvs!” Un viņš kļuva ticīgs pats un viss viņa nams.


Jāņa 4:54
Šī bija jau otrā zīme, ko Jēzus darīja, no Jūdejas atnācis Galilejā.


Jāņa 5:1
Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.


Jāņa 5:6
Jēzus, redzēdams viņu gulošu un zinādams, ka tādā stāvoklī viņš jau ir ilgu laiku, tam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?”


Jāņa 5:8
Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!”


Jāņa 5:13
Bet izdziedinātais nezināja, kurš tas ir, jo Jēzus nozuda ļaužu pūlī, kas tajā vietā bija.


Jāņa 5:14
Pēc tam Jēzus to atrada templī un viņam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vesels, negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.”


Jāņa 5:15
Tad šis cilvēks aizgāja un sacīja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu darījis veselu.


Jāņa 5:19
Tad Jēzus atbildēja un tiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls nevar pats no sevis darīt neko, ja vien tas neredz Tēvu darām, jo vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls.


Jāņa 6:1
Pēc tam Jēzus devās pāri Galilejas jeb Tibērijas jūrai.


Jāņa 6:3
Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur ar saviem mācekļiem apsēdās.


Jāņa 6:5
Jēzus pacēla acis un, ieraudzījis, ka liels ļaužu pūlis nāk pie viņa, sacīja Filipam: “Kur lai pērkam maizi, ko tiem ēst?”


Jāņa 6:10
Jēzus sacīja: “Lieciet ļaudīm apsēsties.” Tajā vietā bija daudz zāles; un tie apsēdās – skaitā ap pieci tūkstoši vīru.


Jāņa 6:11
Tad Jēzus paņēma maizes un, pateicies Dievam, izdalīja mācekļiem, bet mācekļi – tiem, kas bija apsēdušies. Tāpat arī no zivīm – cik kurš gribēja.


Jāņa 6:15
Bet Jēzus, nomanīdams, ka tie grasās nākt un viņu satvert ar varu, lai celtu par ķēniņu, devās atkal viens pats uz kalnu.


Jāņa 6:17
un, iekāpuši laivā, devās pāri jūrai uz Kapernaumu. Bija jau kļuvis tumšs, bet Jēzus vēl nebija pie tiem atnācis.


Jāņa 6:22
Otrā dienā ļaužu pūlis, kas stāvēja viņpus jūras, redzēja, ka tajā vietā nevienas citas laivas nebija kā tikai viena un ka Jēzus nebija tajā iekāpis kopā ar mācekļiem, bet mācekļi bija devušies prom vieni paši.


Jāņa 6:24
Kad nu ļaudis redzēja, ka ne Jēzus, ne viņa mācekļu tur nav, viņi iekāpa laivās un devās uz Kapernaumu, meklēdami Jēzu.


Jāņa 6:26
Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ne tādēļ jūs meklējat mani, ka redzējāt zīmes, bet tādēļ, ka jūs esat no tām maizēm ēduši un paēduši.


Jāņa 6:29
Jēzus tiem atbildēja: “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz to, ko viņš ir sūtījis.”


Jāņa 6:32
Tad Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet mans Tēvs jums dod patieso debesu maizi,


Jāņa 6:35
Jēzus tiem sacīja: “ES ESMU dzīvības maize. Kas nāk pie manis, tam nesalks, un, kas man tic, tam neslāps nemūžam.


Jāņa 6:42
Un viņi sacīja: “Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad viņš saka: es esmu nācis no debesīm?”


Jāņa 6:43
Jēzus viņiem atbildēja: “Nekurniet savā starpā!


Jāņa 6:53
Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs neēdat cilvēka Dēla miesu un nedzerat viņa asinis, jums nav dzīvības sevī.


Jāņa 6:61
Jēzus, zinādams, kādēļ viņa mācekļi kurn, sacīja viņiem: “Vai tas jums ir par apgrēcību?


Jāņa 6:64
Bet ir kādi starp jums, kas netic.” Jēzus jau no iesākuma zināja, kuri ir tie, kas netic, un kurš ir tas, kas viņu nodos.


Jāņa 6:67
Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai jūs arī gribat aiziet?”


Jāņa 6:70
Jēzus tiem atbildēja: “Vai es neesmu jūs divpadsmit izredzējis? Bet viens no jums ir velns.”


Jāņa 7:1
Pēc tam Jēzus pārstaigāja Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tādēļ ka jūdi viņu meklēja nokaut.


Jāņa 7:6
Tad Jēzus tiem sacīja: “Mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt.


Jāņa 7:14
Kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja templī un sāka mācīt.


Jāņa 7:16
Tad Jēzus viņiem atbildēja: “Mana mācība nav mana, bet viņa, kas mani sūtījis.


Jāņa 7:21
Uz to Jēzus viņiem teica: “Esmu darījis vienu darbu, un jūs visi brīnāties.


Jāņa 7:28
Tad Jēzus, templī mācīdams, skaļi sauca: “Jūs zināt mani un zināt, no kurienes es esmu, un ne jau pats no sevis esmu nācis, bet patiess ir tas, kas mani sūtījis, un to jūs nepazīstat.


Jāņa 7:33
Tad Jēzus teica: “Vēl īsu brīdi esmu kopā ar jums, tad aizeju pie tā, kas mani sūtījis.


Jāņa 7:37
Bet pēdējā lielajā svētku dienā Jēzus nostājās un sauca: “Kam slāpst, tas lai nāk pie manis un lai dzer,


Jāņa 7:39
To viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas viņam tic. Jo Gars vēl nebija dots, tādēļ ka Jēzus vēl nebija ievests godībā.


Jāņa 7:50
Tad viens no viņiem, Nikodēms, kurš jau agrāk bija nācis pie Jēzus, jautāja:


Jāņa 8:1
Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.


Jāņa 8:6
Viņi tā sacīja, viņu kārdinādami, lai varētu viņu apsūdzēt. Bet Jēzus noliecies ar pirkstu rakstīja uz zemes.


Jāņa 8:9
To dzirdējuši, viņi cits pēc cita gāja projām, sākot ar vecākajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievieti, kas stāvēja vidū.


Jāņa 8:10
Jēzus piecēlās un viņai jautāja: “Sieviete, kur viņi ir? Neviens tevi nenotiesāja?”


Jāņa 8:11
Viņa teica: “Nē, Kungs, neviens!” Tad Jēzus sacīja: “Arī es tevi nenotiesāju; ej un no šī brīža vairs negrēko!”


Jāņa 8:12
Tad Jēzus atkal runāja uz tiem: “ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.”


Jāņa 8:14
Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Ja es arī liecinu par sevi pats, tad tomēr mana liecība ir uzticama, jo es zinu, no kurienes es esmu nācis un kurp eju, bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eju.


Jāņa 8:19
Tad tie viņam sacīja: “Kur ir tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Nedz mani jūs pazīstat, nedz manu Tēvu; ja jūs mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu.”


Jāņa 8:21
Un atkal Jēzus viņiem sacīja: “Es aizeju, un jūs meklēsiet mani, un jūs mirsiet savā grēkā. Kurp es eju, jūs nevarat nākt.”


Jāņa 8:25
Tad tie viņam jautāja: “Kas tu esi?” Jēzus tiem teica: “Ko lai jums saku vispirms?


Jāņa 8:28
Tad Jēzus tiem sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka es tas esmu un ka es neko nedaru no sevis, bet es runāju tā, kā Tēvs mani ir mācījis.


Jāņa 8:31
Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi


Jāņa 8:34
Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs.


Jāņa 8:39
Tie viņam atbildēja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus viņiem teica: “Ja jūs esat Ābrahāma bērni, dariet Ābrahāma darbus!


Jāņa 8:42
Jēzus viņiem teica: “Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs būtu mani mīlējuši, jo es esmu izgājis no Dieva un esmu atnācis. Ne no sevis esmu nācis, bet no tā, kas mani sūtījis.


Jāņa 8:49
Jēzus atbildēja: “Mani nav apsēdis dēmons, bet es godāju savu Tēvu un jūs mani liekat negodā.


Jāņa 8:54
Jēzus atbildēja: “Ja es pats sevi pagodinātu, mans gods nav nekas. Tas, kurš mani pagodina, ir mans Tēvs, par viņu jūs sakāt: viņš ir mūsu Dievs!


Jāņa 8:58
Jēzus viņiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!”


Jāņa 8:59
Tad tie ņēma rokās akmeņus, lai mestu uz viņu. Bet Jēzus nozuda un izgāja no tempļa.


Jāņa 9:3
Jēzus atbildēja: “Nedz šis ir grēkojis, nedz viņa vecāki, bet tas ir tādēļ, lai viņā atklātos Dieva darbi.


Jāņa 9:11
Viņš atbildēja: “Cilvēks, vārdā Jēzus, sataisīja dubļu piku, uzzieda man uz acīm un sacīja: ej uz Sīloāmu un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un tagad varu redzēt.”


Jāņa 9:14
Jo tā diena, kad Jēzus sataisīja dubļu piku un atdarīja viņam acis, bija sabats.


Jāņa 9:35
Jēzus, izdzirdējis, ka tie viņu izdzinuši ārā, atrada viņu un teica: “Vai tu tici Cilvēka Dēlam?”


Jāņa 9:37
Jēzus viņam teica: “Tu esi viņu redzējis, un tas, kas ar tevi runā, ir viņš.”


Jāņa 9:39
Un Jēzus sacīja: “Es esmu nācis šajā pasaulē spriest tiesu – lai neredzīgie redzētu un redzīgie taptu akli.”


Jāņa 9:41
Jēzus tiem sacīja: “Ja jūs būtu akli, tad jums nebūtu grēka, bet jūs sakāt: mēs redzam. Un jūsu grēks paliek.”


Jāņa 10:6
Jēzus stāstīja tiem šo līdzību, bet viņi nesaprata, kas tas bija, ko viņš tiem runāja.


Jāņa 10:7
Tad Jēzus atkal sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU durvis avīm.


Jāņa 10:23
Jēzus pastaigājās templī, Sālamana kolonādē.


Jāņa 10:25
Jēzus viņiem atbildēja: “Es jums teicu, bet jūs neticat. Darbi, kurus es daru sava Tēva vārdā, tie liecina par mani.


Jāņa 10:32
Jēzus viņiem teica: “Daudz labu darbu no sava Tēva es jums esmu rādījis. Tad kura darba dēļ jūs gribat mani nomētāt akmeņiem?”


Jāņa 10:34
Jēzus viņiem teica: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: es sacīju: jūs esat dievi. –


Jāņa 11:4
Jēzus, to dzirdējis, teica: “Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls caur to tiktu pagodināts.”


Jāņa 11:5
Jēzus mīlēja Martu, tās māsu un Lācaru.


Jāņa 11:9
Jēzus atbildēja: “Vai tad nav divpadsmit stundu dienai? Ja kāds staigā dienā, tas neklūp, jo tas redz šīs pasaules gaismu.


Jāņa 11:13
Jēzus gan bija runājis par viņa nāvi, bet tie domāja, ka viņš runā par gulēšanu miegā.


Jāņa 11:14
Tad Jēzus viņiem sacīja tieši: “Lācars ir nomiris!


Jāņa 11:17
Nogājis Jēzus atrod Lācaru jau četras dienas guļam kapā.


Jāņa 11:20
Kad Marta dzirdēja, ka Jēzus nāk, tā izgāja viņam pretī, bet Marija palika sēžam mājās.


Jāņa 11:23
Jēzus viņai sacīja: “Tavs brālis augšāmcelsies!”


Jāņa 11:25
Tad Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu!


Jāņa 11:30
Jēzus vēl nebija ienācis ciemā, bet kavējās tanī vietā, kur Marta viņu bija satikusi.


Jāņa 11:32
Kad Marija nonāca tur, kur bija Jēzus, un viņu ieraudzīja, tā krita viņam pie kājām, sacīdama: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, tad mans brālis nebūtu nomiris.”


Jāņa 11:33
Kad Jēzus redzēja raudam viņu un arī tos jūdus, kas bija atnākuši līdz ar viņu, viņš, garā aizgrābts, satraukti teica:


Jāņa 11:35
Jēzus raudāja.


Jāņa 11:38
Tad Jēzus, vēl aizvien aizgrābts, nāk uz kapu. Tā bija ala, kurai priekšā bija nolikts akmens.


Jāņa 11:39
Jēzus sacīja: “Noceliet akmeni!” Marta, mirušā māsa, viņam sacīja: “Kungs, viņš jau ož, jo ir jau ceturtā diena.”


Jāņa 11:40
Jēzus viņai sacīja: “Vai es neteicu tev: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godību?”


Jāņa 11:41
Tad tie nocēla akmeni. Un Jēzus, pacēlis acis augšup, teica: “Tēvs, pateicos tev, ka tu mani uzklausīji!


Jāņa 11:44
Un mirušais iznāca – kājas un rokas tam bija saistītas saitēm un seja aptīta ar sviedrautu. Tad Jēzus ļaudīm sacīja: “Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!”


Jāņa 11:46
Bet daži no viņiem nogāja pie farizejiem un izstāstīja, ko Jēzus bija darījis.


Jāņa 11:54
Jēzus vairs atklāti nestaigāja starp jūdiem, bet aizgāja no turienes uz vietu netālu no tuksneša, uz pilsētu, vārdā Efraima, un palika tur kopā ar mācekļiem.


Jāņa 12:1
Sešas dienas pirms Pashas svētkiem Jēzus atnāca uz Bētaniju, kur bija Lācars, ko Jēzus bija uzmodinājis no mirušajiem.


Jāņa 12:3
Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja tās ar saviem matiem, un nams pildījās ar svaidāmās eļļas smaržu.


Jāņa 12:7
Tad Jēzus sacīja: “Liec viņu mierā! Lai viņa to saglabā manai bēru dienai,


Jāņa 12:9
Tad liels pūlis jūdu uzzināja, ka viņš ir tur, un nāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī tādēļ, lai redzētu Lācaru, ko viņš bija uzmodinājis no mirušajiem.


Jāņa 12:12
Otrā dienā liels ļaužu pūlis, kas bija sanācis uz svētkiem, izdzirdēja, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi.


Jāņa 12:14
Bet Jēzus sameklēja ēzelīti un uzsēdās tam mugurā. Jo ir rakstīts:


Jāņa 12:16
To viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus tika pagodināts, tie atcerējās, ka tas par viņu bija rakstīts un tie viņam to bija darījuši.


Jāņa 12:23
Bet Jēzus tiem atbildēja: “Ir pienākusi stunda, kurā Cilvēka Dēls tiks pagodināts.


Jāņa 12:30
Jēzus sacīja: “Ne manis dēļ šī balss atskanējusi, bet jūsu dēļ.


Jāņa 12:35
Jēzus viņiem sacīja: “Vēl mazu brīdi gaisma ir jūsu vidū. Staigājiet, kamēr gaisma ir ar jums, lai jūs nepārņem tumsa. Kas tumsā staigā, tas nezina, kurp viņš iet.


Jāņa 12:44
Tad Jēzus sauca: “Kas man tic, tas tic nevis man, bet tam, kas mani sūtījis.


Jāņa 13:1
Bija laiks pirms Pashas svētkiem. Jēzus zināja, ka ir pienākusi viņa stunda pāriet no šīs pasaules pie Tēva; un savējos, kurus viņš šajā pasaulē bija iemīlējis, viņš mīlēja līdz galam.


Jāņa 13:3
Jēzus, zinādams, ka Tēvs viņa rokās bija nodevis visu un ka viņš no Dieva ir izgājis un pie Dieva aiziet,


Jāņa 13:7
Jēzus viņam atbildēja: “Tu tagad nezini, ko es daru, bet pēc tam sapratīsi.”


Jāņa 13:8
Pēteris viņam sacīja: “Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja: “Ja es nemazgāšu, tad tev pie manis nav daļas.”


Jāņa 13:10
Jēzus sacīja: “Tam, kas ir jau mazgāts, nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi.”


Jāņa 13:11
Jēzus zināja, kurš viņu nodos, tādēļ viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.”


Jāņa 13:21
To sacījis, Jēzus, satraukts garā, liecināja: “Patiesi, patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos!”


Jāņa 13:23
Viens viņa māceklis, kuru Jēzus mīlēja, bija atgūlies Jēzum cieši blakus.


Jāņa 13:25
Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?”


Jāņa 13:26
Jēzus atbildēja: “Tas, kuram es, iemērcis kumosu, to došu.” Un, kumosu iemērcis, viņš deva to Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam.


Jāņa 13:27
Un pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.”


Jāņa 13:29
Daži domāja, ka Jēzus tam sacīja: “Ej, pērc, kas mums vajadzīgs svētkiem,” – jo pie Jūdas bija maks. Vai arī – lai dotu kaut ko nabagiem.


Jāņa 13:31
Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts viņā.


Jāņa 13:36
Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kurp tu ej?” Jēzus viņam atbildēja: “Kurp es eju, tu nevari man tagad nākt līdzi, bet vēlāk nāksi.”


Jāņa 13:38
Jēzus viņam atbildēja: “Savu dzīvību tu atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, pirms tu trīs reizes mani būsi noliedzis.”


Jāņa 14:6
Jēzus viņam sacīja: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.


Jāņa 14:9
Jēzus viņam sacīja: “Tik ilgu laiku es esmu ar jums, un tu mani neesi iepazinis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?


Jāņa 14:23
Jēzus tam atbildēja: “Kas mani mīl, tas manu vārdu turēs, un arī mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim un taisīsim pie viņa mājvietu.


Jāņa 16:19
Jēzus zināja, ka tie grib viņu izjautāt, un tiem sacīja: “Vai jūs izjautājat cits citu, tādēļ ka es jums sacīju: vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet un vēl pēc brīža mani atkal skatīsiet?


Jāņa 16:31
Jēzus tiem atbildēja: “Tagad ticat?


Jāņa 17:1
To pateicis, Jēzus pacēla acis uz debesīm un sacīja: “Tēvs, tā stunda ir pienākusi, pagodini savu Dēlu, lai Dēls pagodinātu tevi,


Jāņa 18:1
To teicis, Jēzus kopā ar saviem mācekļiem devās pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs, kur viņš un viņa mācekļi iegāja.


Jāņa 18:2
Arī viņa nodevējs Jūda šo vietu zināja, jo Jēzus kopā ar saviem mācekļiem tur bieži bija pulcējušies.


Jāņa 18:4
Bet Jēzus, zinādams visu, kas nāks pār viņu, izgāja pie tiem un jautāja: “Ko jūs meklējat?”


Jāņa 18:8
Jēzus atbildēja: “Es jums teicu, ka ES ESMU. Ja jūs meklējat mani, tad šiem ļaujiet iet,” –


Jāņa 18:11
Jēzus Pēterim sacīja: “Liec zobenu makstī. Vai tad es nedzeršu to biķeri, ko Tēvs man ir devis?”


Jāņa 18:20
Jēzus tam atbildēja: “Es pasaulē esmu runājis atklāti. Es vienmēr esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk kopā visi jūdi, un neko neesmu runājis slepenībā.


Jāņa 18:23
Jēzus viņam teica: “Ja es esmu runājis aplam, tad pierādi, ka aplam; bet, ja pareizi, tad kādēļ tu mani sit?”


Jāņa 18:32
lai piepildītos Jēzus vārdi, ko viņš bija sacījis, norādīdams, kādā nāvē viņam būs jāmirst.


Jāņa 18:34
Jēzus atbildēja: “Vai tu saki pats no sevis, vai to tev par mani sacījuši citi?”


Jāņa 18:36
Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi būtu cīnījušies, lai es netiktu jūdiem nodots. Bet mana valstība nav no šejienes.”


Jāņa 18:37
Tad Pilāts viņam jautāja: “Tad tomēr tu esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu saki, ka es esmu Ķēniņš. Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.”


Jāņa 19:5
Tad Jēzus iznāca ārā ar ērkšķu vainagu galvā un purpura apmetnī. Pilāts tiem sacīja: “Redzi, cilvēks!”


Jāņa 19:9
Iegājis atkal pilī, viņš jautāja Jēzum: “No kurienes tu esi?” Bet Jēzus tam neatbildēja.


Jāņa 19:11
Jēzus atbildēja: “Tev pār mani nebūtu nekādas varas, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tādēļ lielāks grēks ir tam, kas mani tev ir nodevis.”


Jāņa 19:19
Pilāts lika izgatavot uzrakstu un piestiprināt pie krusta. Uz tā bija rakstīts: Jēzus, Nācarietis, jūdu Ķēniņš.


Jāņa 19:20
Daudzi jūdi lasīja šo uzrakstu, jo vieta, kur Jēzus tika sists krustā, bija tuvu pie pilsētas. Rakstīts bija ebrejiski, latīniski un grieķiski.


Jāņa 19:25
Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātesmāsa Marija, Kleopa sieva, un Marija Magdalēna.


Jāņa 19:26
Ieraudzījis savu māti un mācekli, ko viņš mīlēja, tai līdzās stāvam, Jēzus savai mātei sacīja: “Sieviete, redzi, tavs dēls!”


Jāņa 19:28
Tad Jēzus, zinādams, ka viss jau ir pabeigts, lai piepildītos Raksti, sacīja: “Man slāpst!”


Jāņa 19:30
Etiķi nobaudījis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” – un, galvu noliecis, atdeva garu.


Jāņa 19:33
Nonākuši pie Jēzus un redzēdami, ka viņš jau ir miris, tie viņam stilbkaulus nesalauza.


Jāņa 19:38
Bet pēc tā visa Jāzeps no Arimatejas, kas bija Jēzus māceklis, gan tikai slepenībā, jo bijās no jūdiem, lūdza Pilātu atļaut noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un Jēzus miesas noņēma.


Jāņa 19:40
Tad viņi ņēma Jēzus miesas un satina tās linu autā kopā ar smaržvielām, kā tas piederas pēc jūdu bēru paraduma.


Jāņa 20:2
Viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un tiem sacīja: “Viņi ir paņēmuši no kapa Kungu, un mēs nezinām, kur tie viņu likuši.”


Jāņa 20:7
bet sviedrautu, ar ko bija apklāta Jēzus galva, noliktu nevis kopā ar linu autu, bet atsevišķi satītu citā vietā.


Jāņa 20:12
un redzēja divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, kur Jēzus miesas bija gulējušas, vienu galvgalī un otru kājgalī.


Jāņa 20:14
To sacījusi, viņa pagriezās atpakaļ un redzēja Jēzu stāvam, bet viņa nezināja, ka tas ir Jēzus.


Jāņa 20:15
Jēzus viņai sacīja: “Sieviete, kādēļ tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, viņam sacīja: “Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, saki man, kur tu viņu esi licis, es viņu paņemšu.”


Jāņa 20:16
Jēzus viņai sacīja: “Marija!” Pagriezusies tā viņam ebrejiski saka: “Rabuni” (tas ir: Skolotāj)!


Jāņa 20:17
Jēzus sacīja: “Nepieskaries man, es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva; bet dodies pie maniem brāļiem un saki viņiem: es uzkāpju pie mana Tēva un jūsu Tēva un pie mana Dieva un jūsu Dieva.”


Jāņa 20:19
Šīs nedēļas pirmās dienas vakarā, kad mācekļi, baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, atnāca Jēzus un, nostājies viņu vidū, sacīja: “Miers jums!”


Jāņa 20:21
Jēzus viņiem atkal sacīja: “Miers jums! Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī es jūs sūtu!”


Jāņa 20:24
Kad Jēzus atnāca, Toms, saukts Dvīnis, viens no tiem divpadsmit, nebija ar viņiem.


Jāņa 20:26
Pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija tur kopā, un Toms bija ar viņiem. Durvis bija aizslēgtas, bet Jēzus nāca un, nostājies viņu vidū, sacīja: “Miers jums!”


Jāņa 20:29
Jēzus viņam sacīja: “Tu tici tādēļ, ka tu mani redzēji; laimīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic.”


Jāņa 20:30
Vēl daudzas citas zīmes Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, par kurām šajā grāmatā nav rakstīts.


Jāņa 20:31
Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jums, kas ticat, būtu dzīvība viņa vārdā.


Jāņa 21:1
Pēc tam Jēzus atkal parādījās saviem mācekļiem pie Tibērijas jūras. Redzi, viņš parādījās,


Jāņa 21:4
Kad bija jau rīts, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus.


Jāņa 21:5
Tad Jēzus viņiem sauca: “Bērni, vai jums ir kas ēdams?” Tie viņam atbildēja: “Nē!”


Jāņa 21:7
Māceklis, ko Jēzus mīlēja, Pēterim sacīja: “Tas ir Kungs!” Sīmanis Pēteris, izdzirdējis, ka tas ir Kungs, apvilka virsdrēbes, jo viņš bija kails, un iemetās jūrā.


Jāņa 21:10
Jēzus viņiem sacīja: “Nesiet no tām zivīm, ko tagad esat saķēruši!”


Jāņa 21:12
Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet uz rīta maltīti!” Un neviens māceklis neiedrošinājās viņam jautāt: “Kas tu esi?” Jo viņi zināja, ka tas ir Kungs.


Jāņa 21:13
Tad Jēzus nāca, ņēma maizi un deva viņiem un tāpat arī zivis.


Jāņa 21:14
Tā bija jau trešā reize, kad Jēzus pēc augšāmcelšanās no mirušajiem parādījās saviem mācekļiem.


Jāņa 21:15
Kad viņi bija pabrokastojuši, Jēzus Sīmanim Pēterim jautāja: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mīli mani vairāk nekā šie?” Tas viņam atbildēja: “Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manus jērus!”


Jāņa 21:16
Jēzus tam jautāja vēl otrreiz: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mīli mani?” Tas viņam atbildēja: “Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manas avis!”


Jāņa 21:17
Trešo reizi Jēzus tam jautāja: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Pēteris noskuma, ka viņš tam trešo reizi jautāja: vai tu mani mīli? – un viņam sacīja: “Kungs, tu zini visu, tu zini, ka es tevi mīlu.” Jēzus tam sacīja: “Gani manas avis!”


Jāņa 21:19
To viņš sacīja, norādīdams uz to, kādā nāvē Pēteris pagodinās Dievu. Pēc tam Jēzus viņam sacīja: “Seko man!”


Jāņa 21:20
Pēteris apgriezies ierauga sekojam mācekli, ko Jēzus mīlēja un kas tajā mielastā, noliecies pie viņa krūts, bija jautājis: “Kurš tas ir, kas tevi nodos?”


Jāņa 21:22
Jēzus viņam sacīja: “Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku, kas tev par to? Tu seko man!”


Jāņa 21:23
Tā brāļu vidū izplatījās runas, ka šis māceklis nemirs. Jēzus viņam nebija teicis, ka viņš nemirs, bet gan: ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku, kas tev par to?


Jāņa 21:25
Ir vēl arī daudz cita, ko Jēzus ir darījis, un, ja to visu pēc kārtas uzrakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.


Apustuļu Darbi 1:1
Pirmajā grāmatā, Teofil, es aprakstīju visu, ko Jēzus darīja sākumā un mācīja


Apustuļu Darbi 1:11
sacīja: “Galilejieši, ko stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt viņu debesīs aizejam.”


Apustuļu Darbi 1:14
Viņi bija vienprātīgi neatlaidīgā Dieva lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un viņa brāļiem.


Apustuļu Darbi 1:16
“Mani brāļi, Rakstiem bija jāpiepildās, kā ar Dāvida muti Svētais Gars jau pavēstījis par Jūdu, kas parādīja ceļu Jēzus sagūstītājiem.


Apustuļu Darbi 1:21
Tad nu kādam no vīriem, kas visu šo laiku bijuši kopā ar mums, kopš atnāca un aizgāja no mums Kungs Jēzus –


Apustuļu Darbi 2:38
Tad Pēteris tiem sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti Jēzus Kristus vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.


Apustuļu Darbi 3:6
Tad Pēteris sacīja: “Zelta un sudraba man nav, bet es tev došu to, kas man ir: Nācarieša, Jēzus Kristus, vārdā – celies un staigā!”


Apustuļu Darbi 3:16
Viņš ticēja Jēzus vārdam, un viņa vārds šo vīru, kuru jūs redzat un pazīstat, ir darījis veselu. Ticība, kas nāk caur Jēzu, viņu dziedināja jūsu visu priekšā.


Apustuļu Darbi 4:10
tad lai jums un visai Israēla tautai ir zināms, ka Nācarieša, Jēzus Kristus, vārdā, kuru jūs piesitāt krustā un kuru Dievs uzmodināja no mirušajiem, šis cilvēks stāv vesels jūsu priekšā.


Apustuļu Darbi 4:18
Viņus pieaicinājuši, tie viņiem stingri aizliedza Jēzus vārdā runāt un mācīt.


Apustuļu Darbi 4:30
lai tava roka izstiepjas dziedināt un zīmes un brīnumi lai notiek caur tava svētā kalpa Jēzus vārdu.”


Apustuļu Darbi 4:33
Un apustuļi ar lielu spēku liecināja par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija pār viņiem visiem.


Apustuļu Darbi 5:40
Viņi pasauca apustuļus, tos šaustīja un, piekodinājuši Jēzus vārdā vairs nerunāt, atlaida.


Apustuļu Darbi 6:14
Mēs paši dzirdējām viņu sakām, ka Jēzus, Nācarietis, nopostīšot šo vietu un mainīšot ieražas, ko mums mantojumā devis Mozus.”


Apustuļu Darbi 8:12
Bet, kad tie ticēja Filipa sludinātajam evaņģēlijam par Dieva valstību un par Jēzus Kristus vārdu, viņi tika kristīti – gan vīri, gan sievas.


Apustuļu Darbi 8:16
jo ne pār vienu no viņiem tas vēl nebija nācis; viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus vārdā.


Apustuļu Darbi 8:37
Filips viņam atbildēja: “Ja tu no visas sirds tici, tad var.” Tas teica: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.”


Apustuļu Darbi 9:5
Viņš jautāja: “Kas tu esi, Kungs?” Tas atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.


Apustuļu Darbi 9:17
Un Hananja devās uz to namu un, uzlicis rokas viņam, sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, sūta mani, lai tu kļūtu atkal redzīgs un tiktu piepildīts ar Svēto Garu.”


Apustuļu Darbi 9:20
Viņš tūdaļ sludināja sinagogās par Jēzu, ka Jēzus ir Dieva Dēls.


Apustuļu Darbi 9:21
Visi, kas to dzirdēja, izbijās un runāja: “Vai tad šis nav tas pats, kurš Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc Jēzus vārdu, un tagad nācis šurp, lai apcietinātu un vestu tos pie virspriesteriem?”


Apustuļu Darbi 9:22
Bet Saula ietekme arvien pieauga, un viņš radīja apjukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.


Apustuļu Darbi 9:27
Bet Barnaba uzņēma viņu, aizveda pie apustuļiem un pastāstīja tiem, kā viņš ceļā redzējis Kungu un ka Jēzus ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā drosmīgi sludinājis Jēzus vārdā.


Apustuļu Darbi 9:34
Pēteris viņam sacīja: “Ainej, Jēzus Kristus tevi ir dziedinājis, celies augšā un sakārto gultu.” Un tas tūdaļ piecēlās.


Apustuļu Darbi 10:48
Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Ļaudis viņu lūdza vēl dažas dienas uzkavēties.


Apustuļu Darbi 13:6
Izgājuši cauri visai salai līdz pat Pafai, viņi tur sastapa kādu magu, viltus pravieti, jūdu vīru, vārdā Barjēzus,


Apustuļu Darbi 15:11
Mēs ticam, ka caur Kunga Jēzus žēlastību tiksim izglābti tāpat kā viņi.”


Apustuļu Darbi 15:26
vīriem, kas sevi veltījuši mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdam.


Apustuļu Darbi 16:7
Nonākuši pie Mīsijas, viņi lūkoja ieiet Bitīnijā, bet Jēzus Gars viņiem neļāva.


Apustuļu Darbi 16:18
Tā viņa darīja daudzas dienas. Nevarēdams to vairs paciest, Pāvils vērsās pie gara, sacīdams: “Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu: izej no viņas!” Un tajā pašā brīdī tas izgāja no viņas.


Apustuļu Darbi 17:3
atklādams un pierādīdams, ka Kristum tiešām bija jācieš un jāuzceļas no mirušajiem un ka šis ir Kristus – Jēzus, ko es jums sludinu.


Apustuļu Darbi 17:7
Jasons viņus ir uzņēmis. Un viņi pretēji cēzara likumiem sludina, ka ir vēl cits Ķēniņš – kāds Jēzus.”


Apustuļu Darbi 17:18
Daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu strīdējās, bet daži teica: “Ko šis niekkalbis grib sacīt?” – vēl citi runāja: “Šķiet, viņš sludina svešas dievības,” – jo Pāvils pauda prieka vēsti par Jēzus augšāmcelšanos.


Apustuļu Darbi 18:5
Kad no Maķedonijas ieradās Sīla un Timotejs, Pāvils dedzīgi sludināja vārdu un liecināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.


Apustuļu Darbi 18:28
Viņš tautas priekšā neatlaidīgi pārliecināja jūdus, no Rakstiem parādīdams, ka Jēzus ir Kristus.


Apustuļu Darbi 19:5
To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā,


Apustuļu Darbi 19:13
Arī daži apkārtklejojoši jūdu eksorcisti sāka piesaukt Kunga Jēzus vārdu pie ļauno garu apsēstiem, sacīdami: “Zvērinu ar Jēzu, kuru sludina Pāvils.”


Apustuļu Darbi 19:15
Tad ļaunais gars tiem sacīja: “Jēzus man ir zināms, un pazīstu Pāvilu, bet kas esat jūs?”


Apustuļu Darbi 19:17
Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efesā, un pār visiem nāca lielas bailes, un Kunga Jēzus vārds tika augsti godināts.


Apustuļu Darbi 20:24
Bet savu dzīvību es nekādi neuzskatu par vērtīgu. Kaut tik es varētu pabeigt savu gājumu un kalpošanu, ko esmu saņēmis no Kunga Jēzus, – apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju.


Apustuļu Darbi 20:35
Visās lietās es esmu rādījis jums priekšzīmi, ka, šādi nopūloties, vajag palīdzēt vājajiem, atceroties Kunga Jēzus vārdus, ko viņš sacījis: svētīgāk ir dot nekā ņemt.”


Apustuļu Darbi 21:13
Bet Pāvils atbildēja: “Ko jūs darāt, raudādami un manu sirdi plosīdami? Es esmu gatavs ne tikai tam, ka mani Jeruzālemē sasien, bet esmu gatavs pat mirt Kunga Jēzus vārda dēļ.”


Apustuļu Darbi 22:8
Bet es atbildēju: kas tu esi, Kungs? Viņš man sacīja: es esmu Jēzus, Nācarietis, ko tu vajā.


Apustuļu Darbi 26:9
Man gan pašam šķita, ka man jādarbojas Jēzus, Nācarieša, vārdam pretī, cik vien iespējams.


Apustuļu Darbi 26:15
Bet es jautāju: Kungs, kas tu esi? Kungs sacīja: es esmu Jēzus, ko tu vajā.


Romiešiem 1:1
Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts būt par apustuli, izvēlēts sludināt Dieva evaņģēliju,


Romiešiem 1:6
no tām nākat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie.


Romiešiem 1:7
Jums visiem, Dieva mīļotajiem, aicinātiem svētajiem, kas esat Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!


Romiešiem 5:15
Bet dievišķā dāvana nav salīdzināma ar pārkāpumu: jo viena cilvēka pārkāpuma dēļ daudzi ir miruši, bet cik gan vairāk Dieva žēlastība un viena Cilvēka – Jēzus Kristus – dāvana žēlastībā pārpārēm ir nākusi pār daudziem.


Romiešiem 7:4
Tā arī jūs, mani brāļi, caur Jēzus Kristus miesu esat miruši bauslībai, lai piederētu citam – tam, kas no mirušiem augšāmcelts, lai mēs varētu nest augļus Dievam.


Romiešiem 8:34
Kas tos pazudinās? – Ir taču Kristus Jēzus, kas miris, vēl vairāk, kas augšāmcēlies, kas ir pie Dieva labās rokas un kas aizstāv arī mūs!


Romiešiem 15:6
tā ka jūs vienprātīgi vienā mutē pagodinātu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.


Romiešiem 15:16
lai priesteriskā kalpošanā pie Dieva evaņģēlija es būtu Kristus Jēzus darba veicējs citām tautām, lai tās kļūtu par tīkamu upurdāvanu, kas svētīta Svētajā Garā.


Romiešiem 16:20
Bet miera Dievs itin drīz samīs sātanu zem jūsu kājām. Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums!


Romiešiem 16:24
Mūsu Kungs Jēzus Kristus, lai ar jums visiem dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts


Romiešiem 16:25
Bet tam, kas jūs var stiprināt ar manu evaņģēliju un Jēzus Kristus pasludināšanu pēc tā noslēpuma atklāsmes, par kuru bija klusēts no mūžīgiem laikiem,


1 Korintiešiem 1:1
Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus aicināts apustulis, un brālis Sostens


1 Korintiešiem 1:2
Dieva draudzei Korintā, Kristū Jēzū svētītajiem, aicinātajiem svētajiem līdz ar visiem citiem, kas piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu visās vietās – kā Korintā, tā arī pie mums,


1 Korintiešiem 1:3
žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus.


1 Korintiešiem 1:7
jums, kas gaidāt uz Jēzus Kristus atklāšanos, netrūkst vairs nekādu garīgu dāvanu.


1 Korintiešiem 1:8
Viņš arī darīs jūs stiprus līdz galam, tā ka mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā jūs būsiet nevainojami.


1 Korintiešiem 1:9
Dievs ir uzticams, viņš jūs ir aicinājis mūsu Kunga Jēzus Kristus sadraudzībā.


1 Korintiešiem 1:10
Brāļi, es aicinu jūs mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, esiet visi vienoti, lai starp jums nav šķelšanās, bet lai jūs būtu saliedēti vienprātībā un kopīgā atziņā.


1 Korintiešiem 3:11
Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus.


1 Korintiešiem 5:4
Kad jūs sapulcēsieties mūsu Kunga Jēzus vārdā un mans gars tur būs klāt, lai mūsu Kunga Jēzus spēkā


1 Korintiešiem 6:11
Daži no jums tādi ir bijuši, bet jūs tikāt nomazgāti, tikāt svētīti, tikāt attaisnoti mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā un mūsu Dieva Garā.


1 Korintiešiem 8:6
bet mums ir viens Dievs – Tēvs, no kā ir viss, un mēs esam viņā, un viens Kungs – Jēzus Kristus, caur kuru ir viss un caur viņu mēs.


1 Korintiešiem 11:23
Jo no Kunga es saņēmu, ko arī esmu jums nodevis tālāk – ka Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tapa nodots, ņēma maizi,


1 Korintiešiem 12:3
Tādēļ es jums daru zināmu: neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: lāsts Jēzum, – un neviens nevar teikt: Kungs Jēzus, – kā vien Svētajā Garā.


1 Korintiërs 16:23
Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums!


Galatiešiem 1:3
žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus,


Galatiešiem 1:12
Es to arī neesmu saņēmis vai iemācījies no kāda cilvēka, bet caur Jēzus Kristus atklāsmi.


Galatiešiem 6:14
Bet man lai citādas dižošanās nav kā vienīgi ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko pasaule man ir krustā piesista un es pasaulei.


Galatiešiem 6:17
Turpmāk lai neviens man neliek vairs ciest, jo es nesu Jēzus rētas savā miesā.


Galatiešiem 6:18
Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu, brāļi! Āmen!


Efeziešiem 1:1
Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis, svētajiem un Jēzū Kristū ticīgajiem Efesā.


Efeziešiem 1:2
Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus!


Efeziešiem 1:3
Augsti slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs svētījis visās garīgajās svētībās, kas mums Kristū ir debesīs!


Efeziešiem 1:17
lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dod jums gudrības un atklāsmes garu, tā ka jūs viņu atzīstat,


Efeziešiem 2:20
kas uzcelta uz apustuļu un praviešu pamata, tās stūrakmens ir Jēzus Kristus.


Efeziešiem 3:1
Tādēļ es, Pāvils, esmu kļuvis par Jēzus Kristus cietumnieku jūsu, pagānu, labad.


Efeziešiem 5:20
Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.


Efeziešiem 6:23
Miers brāļiem un mīlestība līdz ar ticību no Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus!


Filipiešiem 1:1
Pāvils un Timotejs, Jēzus Kristus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas mītat Filipos, arī bīskapiem un diakoniem,


Filipiešiem 1:2
žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!


Filipiešiem 1:6
Es paļaujos uz to, ka Dievs, kas pie jums iesāka labo darbu, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai.


Filipiešiem 1:8
Dievs ir mans liecinieks, kā es pēc jums visiem ilgojos Jēzus Kristus sirds mīlestībā.


Filipiešiem 1:19
jo es zinu, ka caur jūsu lūgšanām un Jēzus Kristus Gara palīdzību tas nesīs man glābšanu.


Filipiešiem 2:10
lai Jēzus vārdā visi mestos ceļos – kas debesīs, kas virs zemes un zem zemes –


Filipiešiem 2:11
un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs ir Jēzus Kristus Dievam Tēvam par slavu.


Filipiešiem 3:8
Jā, patiesi, es visu iepriekšējo vērtēju kā zaudējumu tā pārākuma dēļ, ko dod Kunga Jēzus Kristus iepazīšana – viņa dēļ viss pārējais man ir zudis un es to uzskatu par mēsliem. Lai tik es iemantoju Kristu


Filipiešiem 3:12
Nav tā, ka es to jau būtu ieguvis vai būtu darīts pilnīgs, bet es dzenos pēc tā, lai iegūtu, jo ar to Kristus Jēzus ir mani ieguvis.


Filipiešiem 4:19
Un mans Dievs pēc savas bagātības mēra Kristus Jēzus godībā piepildīs visas jūsu vajadzības.


Filipiešiem 4:23
Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu!


Kolosiešiem 1:1
Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis, un Timotejs, mūsu brālis,


Kolosiešiem 1:3
Mēs pateicamies Dievam, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvam, par jums un lūdzam bez mitas Dievu,


Kolosiešiem 4:11
un arī Jēzus, saukts Jūsts, – no jūdiem viņi vienīgie ir mani palīgi Dieva valstības darbā; viņi ir mans mierinājums.


Kolosiešiem 4:12
Jūs sveicina viens no jūsējiem, Epafrs, Kristus Jēzus kalps, kas vienmēr ir cīnījies par jums savās lūgšanās, lai jūs būtu pilnīgi un pastāvētu savā pārliecībā stingri pēc Dieva gribas.


1 Tesaloniķiešiem 2:19
Kurš gan cits, ja ne jūs esat mūsu cerība, prieks un balva, ar ko dižoties mūsu Kunga Jēzus priekšā, kad viņš nāks!?


1 Tesaloniķiešiem 3:11
Lai pats Dievs un mūsu Tēvs un mūsu Kungs Jēzus taisno mūsu ceļu pie jums!


1 Tesaloniķiešiem 3:13
lai jūsu sirdis būtu stipras un šķīstas svētumā Dieva un mūsu Tēva priekšā, kad nāks mūsu Kungs Jēzus ar visiem saviem svētajiem. Āmen!


1 Tesaloniķiešiem 4:1
Visbeidzot, brāļi, mēs lūdzam jūs un mudinām Kunga Jēzus vārdā; mēs esam jūs pamācījuši, kā jums vajadzētu dzīvot, lai jūs būtu patīkami Dievam – jūs jau tā arī dzīvojat –, un dariet tā vēl vairāk.


1 Tesaloniķiešiem 4:2
Jūs zināt tos Jēzus Kristus mudinājumus, ko mēs jums esam devuši.


1 Tesaloniķiešiem 4:14
Mēs ticam, ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies. Tāpat arī Dievs tos, kas Jēzus žēlastībā aizmiguši, augšāmcels līdz ar viņu.


1 Tesaloniķiešiem 5:23
Pats miera Dievs lai jūs svētī visā pilnībā, un viss jūsu gars, dvēsele un miesa nevainojami tiek saglabāta mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai!


1 Tesaloniķiešiem 5:28
Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums! Āmen!


2 Tesaloniķiešiem 1:2
Lai žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!


2 Tesaloniķiešiem 1:8
tiesājot tos, kas nepazīst Dievu un nepaklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam.


2 Tesaloniķiešiem 1:12
lai mūsu Kunga Jēzus vārds tiktu pagodināts pie jums un lai jūs tiktu pagodināti pie viņa pēc mūsu Dieva un Kunga Jēzus Kristus žēlastības.


2 Tesaloniķiešiem 2:1
Par mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu un mūsu piepulcēšanos viņam, mēs, brāļi, lūdzam,


2 Tesaloniķiešiem 2:8
Tad atklāsies ļaunuma cilvēks, ko Kungs Jēzus Kristus nogalinās ar savas mutes dvašu un ar savas klātbūtnes atklāšanu izbeigs viņa pastāvēšanu.


2 Tesaloniķiešiem 2:14
Tādēļ viņš jūs ir aicinājis, lai ar mūsu evaņģēliju jūs kļūtu par ieguvumu mūsu Kunga Jēzus Kristus godībai.


2 Tesaloniķiešiem 2:16
un pats Jēzus Kristus, mūsu Kungs, un Dievs, mūsu Tēvs, kas savā žēlastībā mūs mīl un piešķir mums mūžīgu mierinājumu un uzticamu cerību,


2 Tesaloniķiešiem 3:6
Kunga Jēzus Kristus vārdā mēs jums pavēlam, brāļi, – nesaejieties ar brāļiem, kas darbojas, kā neklājas un neseko mācībai, ko jūs saņēmāt no mums.


2 Tesaloniķiešiem 3:18
Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība ar jums visiem!


1 Timotejam 1:1
Pāvils, Kristus Jēzus apustulis, Dieva, mūsu glābēja, un Kristus Jēzus, mūsu cerības, uzdevumā –


1 Timotejam 1:2
Timotejam, īstenajam dēlam ticībā: lai žēlastība, žēlsirdība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!


1 Timotejam 1:15
Uzticami un pilnīgi atzīstami ir vārdi, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē glābt grēciniekus, no kuriem pirmais esmu es.


1 Timotejam 1:16
Bet apžēlots es esmu tādēļ, lai manī pirmajā Kristus Jēzus parādītu pacietību par paraugu tiem, kas ticēs uz viņu, lai iegūtu mūžīgo dzīvību.


1 Timotejam 2:5
Jo ir viens vienīgs Dievs un viens vidutājs starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus,


1 Timotejam 4:6
To visu brāļiem mācīdams, tu būsi labs Kristus Jēzus kalps, un tava barība būs ticības vārdi un labā mācība, kurai tu seko.


1 Timotejam 5:21
Es to apstiprinu Dieva un Kristus Jēzus, un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu to visu ievēro bez aizspriedumiem un nedari neko, nosliecoties uz vienu vai otru pusi.


1 Timotejam 6:3
Kas māca citādi un neseko mūsu Kunga Jēzus Kristus saprātīgajiem vārdiem un dievbijīgajai mācībai,


1 Timotejam 6:13
Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas sniedzis labo atzīšanas liecību Poncija Pilāta priekšā,


1 Timotejam 6:14
stingri ievērot šo pavēli, lai tā netiktu aptraipīta un nopelta, līdz atklāsies mūsu Kungs Jēzus Kristus.


2 Timotejam 1:1
Pāvils, Kristus Jēzus apustulis pēc Dieva gribas ar dzīvības apsolījumu Kristū Jēzū,


2 Timotejam 1:2
Timotejam, mīļotajam dēlam: lai žēlastība, žēlsirdība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Kristus Jēzus!


2 Timotejam 1:10
bet tagad darīta redzama, kad atklājies mūsu glābējs Kristus Jēzus, kas ir apstādinājis nāvi un caur evaņģēliju gaismā vedis dzīvību un neiznīcību.


2 Timotejam 2:3
Panes ciešanas līdz ar mani kā krietns Kristus Jēzus kareivis.


Titam 1:1
Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis, Dieva izredzēto ticībai un patiesības atzīšanai dievbijībā


Titam 1:4
Titam, savam īstenajam dēlam, kopīgā ticībā – žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus!


Titam 2:13
laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos.


Filemonam 1:1
Pāvils, Jēzus Kristus gūsteknis, un mūsu brālis Timotejs Filemonam, mūsu mīļotajam brālim un darbabiedram,


Filemonam 1:3
žēlastība jums un miers no mūsu Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus!


Filemonam 1:9
tomēr mīlestības dēļ es tevi labāk mudinu. Tad nu es, vecais vīrs Pāvils, bet tagad vēl Kristus Jēzus cietumnieks,


Filemonam 1:25
Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu!


Ebrejiem 4:14
Mums ir varens augstais priesteris, kas nācis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, turēsimies pie ticības apliecinājuma.


Ebrejiem 6:20
kur Jēzus par mums iegāja pirmais, uz mūžiem tapdams par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.


Ebrejiem 7:21
bet Jēzus – ar zvērestu, tādēļ par viņu ir sacīts: Kungs ir zvērējis un nenožēlos: tu esi priesteris mūžīgi.


Ebrejiem 7:22
Pēc šā zvēresta Jēzus ir kļuvis par labākas derības galvotāju.


Ebrejiem 10:10
Pēc šīs dievišķās gribas caur Jēzus Kristus miesas upuri mēs esam darīti svēti reizi par visām reizēm.


Ebrejiem 10:12
bet Jēzus, tikai vienu upuri par grēkiem pienesis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas.


Ebrejiem 10:19
Tā ka nu mums, brāļi, Jēzus asinīs ir droša pieeja svētnīcai.


Ebrejiem 13:8
Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos!


Ebrejiem 13:12
Tādēļ arī Jēzus, lai ar savām paša asinīm darītu tautu svētu, ir cietis ārpus vārtiem.


Jēkaba 1:1
Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas, – esiet sveicināti!


1 Pētera 1:1
Pēteris, Jēzus Kristus apustulis, izredzētajiem svešiniekiem, kas izkliedēti Pontā, Galatijā, Kapadokijā, Āzijā un Bitīnijā un


1 Pētera 1:2
kas pēc Dieva Tēva paredzējuma esat Gara svētīti paklausībai un apslacīšanai ar Jēzus Kristus asinīm – lai žēlastība un miers jums ir pārpilnībā!


1 Pētera 1:3
Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem,


1 Pētera 1:7
lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz cildenāka par iznīcīgā zelta pārbaudi ugunī, parādītu, ka jūs esat teicami, slavējami un godājami dienā, kad atklāsies Jēzus Kristus.


1 Pētera 1:13
Apjozuši sava prāta gurnus, būdami skaidrā prātā, pilnīgi paļaujieties uz jums nesto žēlastību, kas parādīsies, kad Jēzus Kristus atklāsies.


1 Pētera 3:21
Tas ir pirmtēls kristībai, kas tagad jūs glābj; tā nav miesas netīrumu mazgāšana, bet Dieva piesaukšana, lai gūtu skaidru sirdsapziņu caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,


2 Pētera 1:1
Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Glābēja, Jēzus Kristus, taisnīgumā ir ieguvuši tikpat vērtīgu ticību kā mēs,


2 Pētera 1:2
lai žēlastība un miers jums pārpilnībā Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus atzīšanā!


2 Pētera 1:8
Ja tas viss jums ir un vēl pieaug, tas neļaus jums kļūt bezdarbīgiem vai neauglīgiem mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.


2 Pētera 1:11
Jums plaši būs atvērta ieeja mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, mūžības Valstībā.


2 Pētera 1:14
jo es zinu, ka drīz man šis mājoklis ir jānoliek, kā arī mūsu Kungs Jēzus Kristus man to ir atklājis.


2 Pētera 1:16
Nevis sagudrotiem stāstiem sekodami, bet kā viņa varenības aculiecinieki mēs jums atklājām mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un atnākšanu.


2 Pētera 3:18
Audziet mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, žēlastībā un atziņā! Viņam lai slava tagad un mūžības dienā! Āmen!


1 Jāņa 1:7
Bet, ja mēs staigājam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība citam ar citu un viņa Dēla Jēzus asinis mūs šķīstī no visas apgrēcības.


1 Jāņa 2:1
Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja arī kāds grēko, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, tas taisnais.


1 Jāņa 2:22
Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.


1 Jāņa 3:23
Viņa bauslis ir, lai mēs ticam viņa Dēla Jēzus Kristus vārdā un mīlam viens otru, kā viņš mums ir pavēlējis.


1 Jāņa 4:15
Ja kāds apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Dievs paliek viņā un viņš Dievā.


1 Jāņa 5:1
Ikviens, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir dzimis no Dieva, un ikviens, kas mīl Dievu, kas viņu ir dzemdinājis, mīl arī to, kas ir no Dieva dzimis.


1 Jāņa 5:5
Kas tad uzvar pasauli, ja ne tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.


1 Jāņa 5:6
Viņš ir tas, kas ir nācis caur ūdeni un asinīm – Jēzus Kristus; ne ūdenī vien, bet ūdenī un asinīs. Un Gars ir liecinātājs, jo Gars ir patiesība.


2 Jāņa 1:3
Žēlastība, žēlsirdība un miers būs ar mums no Dieva Tēva un no Jēzus Kristus, Tēva Dēla, patiesībā un mīlestībā.


Jūdas 1:1
Jūda, Jēzus Kristus kalps un Jēkaba brālis, visiem aicinātajiem, kas Dievā Tēvā ir mīlēti un saglabāti Jēzū Kristū, –


Jūdas 1:17
Bet jūs, mīļotie, atcerieties, ko runāja mūsu Kunga Jēzus Kristus apustuļi.


Jūdas 1:21
saglabājiet sevi Dieva mīlestībā un gaidiet mūsu Kunga Jēzus Kristus apžēlošanu uz mūžīgo dzīvību!


Jāņa Atklāsmes 1:1
Šī ir Jēzus Kristus atklāsme, ko viņam deva Dievs, lai saviem kalpiem rādītu, kam jānotiek drīzumā. To visu Kristus darīja zināmu, sūtīdams savu eņģeli pie sava kalpa Jāņa,


Jāņa Atklāsmes 1:2
kas apliecināja visu, ko viņš redzēja – Dieva vārdu un liecību, ko sniedza Jēzus Kristus.


Jāņa Atklāsmes 1:5
un no Jēzus Kristus, kas ir uzticamais liecinieks, pirmdzimtais no mirušajiem un zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis un ar savām asinīm mūs no mūsu grēkiem atbrīvojis


Jāņa Atklāsmes 1:9
Es, Jānis, jūsu brālis un līdzdalībnieks ciešanās, kā arī Dieva valstībā un izturībā Jēzū, nokļuvu Patmas salā Dieva vārda un Jēzus apliecināšanas dēļ.


Jāņa Atklāsmes 12:17
Tad pūķis, sadusmots par sievieti, devās projām, lai sāktu karu ar tiem pārējiem no viņas dzimuma, kas ievēro Dieva baušļus un tur Jēzus liecību.


Jāņa Atklāsmes 14:12
Šeit vajag izturību svētajiem, kuri turas pie Dieva baušļiem un Jēzus ticības.


Jāņa Atklāsmes 17:6
Es redzēju, ka sieviete apreibusi no svēto un Jēzus liecinieku asinīm. Viņu ieraudzījis, es ļoti izbrīnījos.


Jāņa Atklāsmes 19:10
Un es nokritu pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu. Bet viņš man saka: “Pielūko, nedari tā – es esmu kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība, – pielūdz Dievu, jo Jēzus liecība ir pravietošanas gars!”


Jāņa Atklāsmes 20:4
Tad es ieraudzīju troņus, uz tiem sēdēja tie, kam bija dota vara tiesāt: es ieraudzīju dvēseles, kam Jēzus apliecināšanas un Dieva vārda dēļ bija nocirstas galvas, kuri nepielūdza nedz zvēru, nedz viņa tēlu, nepieņēma viņa zīmi uz pieres vai savas rokas. Viņi atkal kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu.


Jāņa Atklāsmes 22:16
Es, Jēzus, sūtīju savu eņģeli liecināt jums draudzēs par visu šo. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, mirdzošā Rīta Zvaigzne.”


Jāņa Atklāsmes 22:21
Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar visiem!


Latvian Bible (BJT) 2012
Bībele Jaunajā Tulkojumā ar Apokrifiem - New Bible translation