A A A A A
Latvijas Bībele 1685

1 Samuelis 9



1
Un vīrs bija no Benjamina, Ķis vārdā, tas bija Abiēļa dēls, tas Cerora, tas Bekora, tas Apija, tas viena Benjaminieša dēls. Šis bija krietns, turīgs vīrs.
2
Un viņam bija dēls, Zauls vārdā, jauns un skaists, un tāda skaista vīra nebija starp Izraēla bērniem kā viņš, veselu galvu lielāks nekā visi citi ļaudis.
3
Un Zaula tēvam Ķisam ēzeļu mātes bija zudušas, un Ķis sacīja uz savu dēlu Zaulu: ņem jel vienu no puišiem līdzi, un celies, ej meklēt tās ēzeļu mātes.
4
Tad viņš pārstaigāja Evraīma kalnus un gāja caur Zalisa zemi, un tās neatrada; un tie gāja caur Zaālim zemi, ir tur tās nebija; un tie gāja caur Jemiņa zemi un tās neatrada.
5
Tad tie nāca uz Cuv zemi, un Zauls sacīja uz savu puisi, kas pie viņa bija: nāc, iesim atpakaļ, ka mans tēvs no tām ēzeļu mātēm mitēdamies nesāk mūsu pēc bēdāties.
6
Bet šis uz to sacīja: redzi jel, šinī pilsētā ir viens Dieva vīrs, un tas vīrs stāv godā; viss ko viņš runā, tas tiešām notiek; ejam nu uz turieni, varbūt viņš mums teiks mūsu ceļu, kur mums jāiet.
7
Tad Zauls sacīja uz savu puisi: bet redzi, kad iesim, ko mēs tam vīram nesīsim? Jo maizes vairs nav mūsu kulītēs, un dāvanu mums nav, tam Dieva vīram ko nest, - kas tad mums ir?
8
Un tas puisis Zaulam atkal atbildēja un sacīja: redzi, manā rokā ir sudraba sēķeļa ceturtdaļa, to es došu tam Dieva vīram, lai viņš mums teic mūsu ceļu.
9
(Citkārt tā sacīja iekš Izraēla, kad kas gāja Dievu vaicāt: nāciet, iesim pie tā redzētāja; jo ko šodien sauc par pravieti, to citkārt sauca par redzētāju.)
10
Tad Zauls sacīja uz savu puisi: tavs vārds ir labs, nāc, iesim! Un tie gāja uz to pilsētu, kur tas Dieva vīrs bija.
11
Šiem nu augšām ejot pa pilsētas pakalnu sastapa meitas, kas iznāca ūdeni smelt, un šie uz tām sacīja: vai tas redzētājs šeitan?
12
Tās viņiem atbildēja un sacīja: redzi, še pat viņš ir, steidzies tad, jo viņš šodien ir nācis pilsētā, tāpēc ka šodien tiem ļaudīm upuris uz kalna.
13
Kā nāksiet pilsētā, tad jūs viņu atradīsiet, pirms ne kā viņš iet uz kalnu ēst. Jo tie ļaudis neēdīs, kamēr viņš nāks, jo viņš svētī to upuri, pēc tam ēd tie aicinātie; tāpēc ejat nu, jo šodien jūs tiksiet pie viņa.
14
Un tā tie gāja pilsētā; un pilsētā ienākot, redzi, Samuēls tiem izgāja pretī, gribēdams iet uz kalnu.
15
Bet Tas Kungs vienu dienu papriekš, pirms ne kā Zauls nāca, Samuēļa ausi bija atvēris sacīdams:
16
Rīt ap šo laiku es pie tevis sūtīšu vienu vīru no Benjamina zemes; to tev būs svaidīt par valdītāju maniem Izraēla ļaudīm, jo viņš manus ļaudis izpestīs no Vīlistu rokas. Jo es esmu uzlūkojis savus ļaudis, tāpēc ka viņu brēkšana pie manis nākusi.
17
Kad nu Samuēls Zaulu redzēja, tad Tas Kungs tam atbildēja: redzi, tas ir tas vīrs, par ko es tev sacīju: šim būs valdīt par maniem ļaudīm.
18
Un Zauls piegāja pie Samuēļa pašos vārtos un sacīja: saki man, lūdzams, kur še ir tā redzētāja nams?
19
Tad Samuēls Zaulam atbildēja un sacīja: es esmu tas redzētājs, ej manā priekšā uz kalnu, un ēdat šodien ar mani, tad es tevi rīt agri atlaidīšu, un visu, kas tavā sirdī, to es tev sacīšu.
20
Un par tām ēzeļu mātēm, kas tev aizvakar zudušas, par tām nebēdājies vairs, jo tās ir atrastas. Un kam tad būs nu viss Izraēla labums? Vai tas nebūs tev un visam tava tēva namam?
21
Tad Zauls atbildēja un sacīja: vai es neesmu viens Benjaminietis, no tās vismazākās Izraēla cilts, un mans nams ir tas mazākais no visiem Benjamina cilts namiem? Kāpēc tad tu uz mani saki tādu vārdu?
22
Tad Samuēls ņēma Zaulu un viņa puisi un tos ieveda ēdamā istabā un tos sēdināja visaugstākā vietā pie tiem aicinātiem, - to bija pie trīsdesmit vīru.
23
Tad Samuēls sacīja uz to pavāru: dod šurp to gabalu, ko es tev devu, sacīdams: paglabā to pie sevis.
24
Tad tas pavārs atnesa vienu pleci ar visu to, kas klāt bija, un to cēla Zaulam priekšā. Un viņš sacīja: redzi, tev ir priekšā celts, kas bija atlicināts, ēd, jo tas uz šo nolikto laiku priekš tevis ir paglabāts, kad es sacīju: es tos ļaudis esmu aicinājis. Tā Zauls ēda ar Samuēli tai dienā.
25
Un tie nogāja no tā kalna uz pilsētu; un viņš runāja ar Zaulu uz jumta.
26
Un tie cēlās agri, un kad gaisma metās, tad Samuēls sauca Zaulam uz jumta sacīdams: celies, ka es tevi pavadu. Tad Zauls cēlās, un tie abi, viņš un Samuēls, izgāja ārā.
27
Un kad tie līdz pilsētas galam bija nogājuši, tad Samuēls sacīja uz Zaulu: saki tam puisim, lai viņš mums iet papriekš, (tad tas nogāja), bet tu palieci nu stāvot, jo es tev likšu Dieva vārdu dzirdēt.