Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

1 Samuelis 24

1

Un notikās, kad nu Zauls no Vīlistiem bija griezies atpakaļ, tad viņam teica un sacīja: redzi, Dāvids ir Eņģedu tuksnesī.

2

Tad Zauls ņēma trīstūkstoš izlasītus vīrus no visa Izraēla un gāja meklēt Dāvidu ar viņa vīriem uz tiem mežu kazu kalniem.

3

Un viņš nāca pie tiem avju laidariem ceļmalā; tur bija viena ala, un Zauls tanī iegāja savas kājas apsegt, bet Dāvids un viņa vīri sēdēja alas dibenā.

4

Tad Dāvida vīri uz to sacīja: redzi, šī ir tā diena, par ko Tas Kungs tev ir sacījis: redzi, es tavu ienaidnieku dodu tavā rokā, un tev būs viņam darīt, kā tev tīk. Un Dāvids cēlās un nogrieza klusiņām vienu stūri no Zaula svārkiem.

5

Bet pēc tam Dāvidam sirds par to lēca, ka viņš to stūri no Zaula svārkiem bija nogriezis.

6

Un viņš sacīja uz saviem vīriem: lai Tas Kungs mani no tā pasargā, ka es ko darītu savam kungam, Tā Kunga svaidītam, un savu roku pie viņa pieliktu, - jo viņš ir Tā Kunga svaidītais.

7

Un Dāvids apsauca savus vīrus ar vārdiem un viņiem neļāva pret Zaulu celties; un Zauls cēlās no tās alas un gāja pa ceļu.

8

Tad arī Dāvids cēlās un izgāja no alas un sauca Zaulam pakaļ un sacīja: mans kungs un ķēniņ! Tad Zauls skatījās atpakaļ. Un Dāvids locīdadamies ar savu vaigu nometās zemē.

9

Un Dāvids sacīja uz Zaulu: kāpēc tu klausi cilvēku vārdiem, kas saka: redzi, Dāvids meklē tavu nelaimi?

10

Redzi, šodien tavas acis redz, ka Tas Kungs tevi šodien tai alā bija devis manā rokā. Un gan sacīja, lai es tevi nokauju, bet (mana roka) tevi žēloja, jo es sacīju: es nepielikšu savu roku pie sava kunga, jo viņš ir Tā Kunga svaidītais.

11

Redzi jel, mans tēvs, redzi savu svārku stūri manā rokā; jo kad es to stūri no taviem svārkiem nogriezu, tad es tevi neesmu nokāvis. Atzīsti tad un redzi, ka manā rokā nav nedz ļaunuma nedz blēdības, un ka pret tevi neesmu grēkojis; taču tu meklē manu dvēseli paņemt.

12

Tas Kungs tiesās starp mani un tevi, tiešām Tas Kungs mani pie tevis atriebs, bet mana roka nebūs pret tevi.

13

It kā top teikts pēc veca sakāma vārda: no bezdievīgiem nāk bezdievība; bet mana roka nebūs pret tevi.

14

Pret ko tu, Izraēla ķēniņ, esi izgājis? Kam tu dzenies pakaļ? Vienam nedzīvam sunim, vienai blusai!

15

Bet Tas Kungs būs par tiesnesi un tiesās starp mani un tevi, un redzēs un pārstāvēs manu tiesu un mani izglābs no tavas rokas.

16

Kad nu Dāvids bija beidzis šos vārdus uz Zaulu runāt, tad Zauls sacīja: vai šī nav tava balss, mans dēls Dāvid? Un Zauls pacēla savu balsi un raudāja.

17

Un viņš sacīja uz Dāvidu: tu esi taisnāks nekā es. Jo tu man esi labu darījis, bet es tev ļaunu esmu atmaksājis.

18

Un nu tu man šodien esi parādījis, ka tu pie manis esi labu darījis, kad Tas Kungs mani tavā rokā bija iedevis, bet tu mani neesi nokāvis.

19

Kad kas savu ienaidnieku atrod, vai viņš tam liks staigāt pa labu ceļu? Lai Tas Kungs tev labu atmaksā par to, ko tu šodien pie manis esi darījis.

20

Un nu, redzi, es zinu, ka tu tiešām būsi par ķēniņu, un ka Izraēla valstība stāvēs tavā rokā.

21

Tad zvērē nu man pie Tā Kunga, ka tu manu dzimumu pēc manis negribi izdeldēt, nedz iznīcināt manu vārdu no mana tēva nama.

22

Tad Dāvids zvērēja Zaulam. Un Zauls gāja savās mājās, bet Dāvids un viņa vīri gāja uz augšu tai nepieejamā vietā.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685