A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

1 Samuelis 15



1
Tad Samuēls sacīja uz Zaulu: Tas Kungs mani sūtījis, tevi par ķēniņu svaidīt pār viņa ļaudīm, pār Izraēli. Un nu klausi Tā Kunga vārdu balsi.
2
Tā saka Tas Kungs Cebaot: Es to gribu piemeklēt, ko Amaleks Izraēlim darījis, ka viņš pret to ir cēlies uz ceļa, kad (Izraēls) nāca no Ēģiptes.
3
Ej nu un kauj Amaleku, izdeldiet visu, kas tam pieder, un netaupi viņu, bet nokauj gan vīrus un sievas, gan bērnus un zīdāmos, gan vēršus un avis, gan kamieļus un ēzeļus.
4
To Zauls tiem ļaudīm darīja zināmu un tos izskaitīja Telaīmā, divsimt tūkstoš kājnieku un desmit tūkstoš vīrus no Jūda.
5
Un Zauls nāca pie Amalekiešu pilsētas, un lika kādiem pie upes slēpties. Un Zauls Ķeniešiem lika sacīt:
6
Ejat, šķiraties un izejat no Amaleķiešu vidus, lai es jūs līdz ar tiem neizdeldu, jo jūs esat žēlastību darījuši pie visiem Izraēla bērniem, kad tie no Ēģiptes izgāja. Tā Ķenieši atšķīrās no Amaleķiešiem.
7
Un Zauls kāva Amaleķiešus no Ķeviļas līdz Zurai, kas ir šaipus Ēģiptes.
8
Un viņš sagūstīja Agagu, Amaleķiešu ķēniņu, dzīvu, un visus ļaudis viņš izdeldēja ar zobena asmeni.
9
Bet Zauls un tie ļaudis saudzēja Agagu un tās labākās avis un vēršus un barotus lopus un jērus un visu, kas bija labs, un tos negribēja izdeldēt, bet visu, kas bija nederīgs un panīcis, to viņi izdeldēja.
10
Tad Tā Kunga vārds notika uz Samuēli un sacīja:
11
Man ir žēl, ka es Zaulu esmu cēlis par ķēniņu, tāpēc ka viņš no manis ir nogriezies un manus vārdus nav izdarījis. Tad Samuēls apskaitās un piesauca To Kungu cauru nakti.
12
Un Samuēls cēlās agri Zaulam pretī pašā rītā. Un Samuēlim teica un sacīja: Zauls ir uz Karmeli nācis, un redzi, viņš sev cēlis goda stabu, un viņš ir griezies un tālāk gājis ceļā uz Ģilgalu.
13
Tad Samuēls nāca pie Zaula, un Zauls uz to sacīja: esi svētīts no Tā Kunga! Es Tā Kunga vārdu esmu izdarījis.
14
Tad Samuēls sacīja: bet kas tā ir par avju brēkšanu manās ausīs un kas tā ir par vēršu bļaušanu, ko es dzirdu?
15
Tad Zauls sacīja: tos tie no Amaleķiešiem atveduši; jo tie ļaudis labākās avis un labākos vēršus ir taupījuši par upuri Tam Kungam, tavam Dievam; bet to citu mēs esam izdeldējuši.
16
Tad Samuēls sacīja uz Zaulu: gan nu, es tev sacīšu, ko Tas Kungs uz mani ir runājis šo nakti. Tad tas uz viņu sacīja: runā.
17
Un Samuēls sacīja: vai tas tā nav? Kad tu biji mazs savās acīs, tad tu Izraēla ciltīm esi palicis par galvu, un Tas Kungs tevi ir svaidījis Izraēlim par ķēniņu?
18
Un Tas Kungs tevi ir sūtījis uz ceļu un sacījis: ej un izdeldi tos grēciniekus, tos Amaleķiešus, un karo pret tiem, līdz kamēr tu tos visai izdeldi; -
19
Kāpēc tad tu Tā Kunga balsij neesi klausījis, bet uz laupīšanu devies un darījis, kas Tam Kungam nepatīk?
20
Tad Zauls sacīja uz Samuēli: es jau Tā Kunga balsij esmu klausījis un gājis to ceļu, kur Tas Kungs mani sūtījis, un Agagu, Amaleķiešu ķēniņu, esmu atvedis un Amaleķiešus izdeldējis.
21
Bet tie ļaudis no tā laupījuma ir ņēmuši avis un vēršus, kas tie labākie bija no tā izdeldējamā, Tam Kungam, tavam Dievam, upurēt Ģilgalā.
22
Bet Samuēls sacīja: vai tad Tam Kungam tīk dedzināmi vai kaujami upuri vairāk nekā paklausīšana Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un uzmanība ir labāka nekā aunu tauki.
23
Jo nepaklausība ir ka zīlēšanas grēks, un patgalvība ir elkadievība un dievekļu kalpošana. Tādēļ kā tu Tā Kunga vārdu esi atmetis, tā viņš atkal tevi ir atmetis, vairs nebūt par ķēniņu.
24
Tad Zauls sacīja uz Samuēli: es esmu grēkojis, ka esmu pārkāpis Tā Kunga pavēli un tavus vārdus, jo es bijājos tos ļaudis un paklausīju viņu balsij.
25
Un nu lūdzams piedod man manus grēkus un griezies ar mani atpakaļ, ka es To Kungu piesaucu.
26
Bet Samuēls sacīja uz Zaulu: es ar tevi negriezīšos atpakaļ; tāpēc ka tu Tā Kunga vārdu esi atmetis, Tas Kungs arī tevi atmetis, ka tev nebūs ķēniņam būt pār Izraēli.
27
Kad nu Samuēls griezās aiziet, tad Zauls satvēra viņa svārku stūri, un tas plīsa.
28
Tad Samuēls uz to sacīja: Tas Kungs šodien Izraēla valstību no tevis ir noplēsis un tavam tuvākam devis, kas ir labāks nekā tu.
29
Un arī Izraēla patvērums nemelo nedz nožēlo, jo viņš nav cilvēks, ka viņam kas būtu žēl.
30
Tad viņš sacīja: es esmu grēkojis; nu tad godā mani jel priekš manu ļaužu vecajiem un Izraēla priekšā, un griezies ar mani atpakaļ, ka es To Kungu, tavu Dievu, pielūdzu.
31
Tad Samuēls griezās atpakaļ Zaulam līdz, un Zauls pielūdza To Kungu.
32
Un Samuēls sacīja: atvediet man Agagu, Amaleķiešu ķēniņu. Un Agags gāja pie viņa jautri un Agags sacīja: tiešām, nāves rūgtums atstājies.
33
Tad Samuēls sacīja: it kā tavs zobens sievām bērnus laupījis, tā lai tava māte pār visām sievām paliek bez bērniem. Un Samuēls sacirta Agagu gabalos Tā Kunga priekšā Ģilgalā.
34
Un Samuēls gāja uz Ramatu, un Zauls gāja savā namā uz Zaula Ģibeju.
35
Un Samuēls Zaulu vairs neredzēja līdz savas miršanas dienai. Taču Samuēls bija noskumis par Zaulu, un ka Tam Kungam bija žēl, ka viņš Zaulu Izraēlim bija cēlis par ķēniņu.