Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Tiesneši 7

1

Tad JerubBaāls, tas ir Gideons, un visi ļaudis, kas pie viņa, agri cēlās un apmetās pie Aroda avota, tā ka Midijaniešu karaspēks viņam bija pret ziemeļa pusi, aiz Mores pakalna, ielejā.

2

Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: Pa daudz ļaužu ir pie tevis, nekā es dotu Midijaniešus viņu rokā; lai Izraēls pret mani nelielās un nesaka: mana roka mani izpestījusi.

3

Tad izsauc jel to ļaužu ausīs un saki: kas šaubīgs un bailīgs, lai griežas atpakaļ un steidzās projām no Ģileāda kalna. Tad no tiem ļaudīm griezās atpakaļ divdesmit divi tūkstoši, un tik desmit tūkstoši atlika.

4

Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: ļaužu vēl ir pa daudz; noved tos pie ūdens, tur es tos tev pārbaudīšu, un no kura es uz tevi sacīšu: šim būs iet ar tevi, tas lai iet ar tevi, bet no kura es tev sacīšu, tam nebūs iet ar tevi, tas lai neiet.

5

Un viņš tos ļaudis noveda pie ūdens. Tad Tas Kungs sacīja uz Gideonu: ikkatru, kas ar savu mēli ūdeni laks, kā suns lok, to nostādi par sevi, un tāpat ikkatru, kas nometīsies ceļos dzert.

6

Un to pulks, kas no savas rokas pie mutes bija lakuši, bija trīssimt vīri, bet visi citi ļaudis bija ūdeni dzēruši ceļos nometušies.

7

Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: caur šiem trīssimt vīriem, kas lakuši, es jūs izpestīšu un nodošu Midijaniešus tavā rokā; tāpēc atlaid visus citus ļaudis, ikvienu uz savu vietu.

8

Un tie ļaudis ņēma savu maizi savā rokā un savas trumetes, bet visus citus Izraēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu dzīvokli, un tos trīssimt vīrus viņš paturēja, un Midijaniešu karaspēks viņam bija ielejas pusē.

9

Un notika tanī naktī, ka Tas Kungs uz viņu sacīja: celies, noej uz lēģeri, jo es to esmu devis tavā rokā.

10

Bet ja tev ir bail noiet, tad noej uz to lēģeri tu un Purus, tavs puisis,

11

Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas stiprināsies, un tu celsies pret to lēģeri. Tad viņš nogāja ar Puru, savu puisi, pie tiem pirmiem apbruņotiem, kas bija lēģerī.

12

Un Midijanieši un Amaleķieši un visi tie austruma bērni gulēja ielejā kā siseņu pulks, un viņu kamieļu pulku nevarēja skaitīt, kā smiltis jūrmalā.

13

Kad nu Gideons nonāca, redzi, tur viens savam biedram stāstīja sapni un sacīja: redzi, es esmu sapni redzējis, un redzi, cepta miežu maize vēlās Midijaniešu lēģerī un atnāca līdz pat teltij un to sita, ka tā krita, un to pavisam apgāza, un telts gulēja (pie zemes).

14

Tad viņa biedrs atbildēja un sacīja: tas nav nekas cits, kā Gideona, Joasa dēla, tā Izraēlieša, zobens; Dievs Midijaniešus un visu šo lēģeri devis viņa rokā.

15

Un kad Gideons dzirdēja šā sapņa stāstīšanu un izskaidrošanu, tad viņš pielūdza Dievu, griezās atpakaļ uz Izraēla lēģeri un sacīja: ceļaties, jo Tas Kungs Midijaniešu karaspēku devis jūsu rokās.

16

Un viņš dalīja tos trīssimt vīrus trijos pulkos, un deva visiem trumetes un tukšas krūzes rokā un lāpas krūzēs.

17

Un viņš uz tiem sacīja: skatāties uz mani un tā dariet; un redzi, kad es nākšu pie lēģera malas, tad dariet jūs tā, kā es daru.

18

Kad es trumetēšu, es un visi, kas pie manis, tad jums arīdzan būs trumetēt ap visu lēģeri un saukt: Tā Kunga un Gideona (zobens)!

19

Tad Gideons un tie simts vīri ar viņu nāca pie lēģera malas ap nakts vidu, kad nule sargi bija mainīti, un tie pūta trumetēs un sadauzīja tās krūzes savās rokās.

20

Tā tie trīs pulki pūta trumetēs un sadauzīja tās krūzes un turēja ar kreiso roku tās lāpas un savā labajā rokā tās trumetes un pūta un kliedza: Tā Kunga un Gideona zobens.

21

Un tie stāvēja ikviens savā vietā ap to lēģeri. Tad viss karaspēks sāka skriet un tie brēca un bēga.

22

Jo kad tie trīssimt vīri trumetēs pūta, tad Tas Kungs grieza viena zobenu pret otru visā lēģerī, un tas karaspēks bēga līdz BetZitai uz Careratas pusi, līdz AbelMeolas robežai pie Tābatas.

23

Tad Izraēla vīri tapa sasaukti no Navtalus un no Āzera un no visa Manasus, un tie dzinās pakaļ Midijanam.

24

Un Gideons sūtīja vēstnešus uz visiem Evraīma kalniem un sacīja: nonāciet pretī Midijaniešiem un aizstājiet tiem to ūdeni līdz Betbarai un Jardāni. Tā visi Evraīma vīri tika sasaukti un aizstāja to ūdeni līdz Betbarai un Jardāni.

25

Un tie gūstīja divus Midijaniešu valdniekus, Orebu un Zebu, un nokāva Orebu pie Oreb akmens, un Zebu tie nokāva pie Zeba spaida un dzinās pakaļ Midijanam un nonesa Oreba un Zeba galvas pie Gideona viņpus Jardānes.  

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685