Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Jūdas 4

1

Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un tā pirmā balss, ko es dzirdēju it kā bazūni ar mani runājam, sacīja: uzkāp šurp, es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.

2

Un tūdaļ es biju garā, un redzi, tur goda krēsls bija celts debesīs, un tur viens sēdēja uz tā goda krēsla.

3

Un ģīmis Tam, kas tur sēdēja, bija līdzīgs jaspis un zardis akmenim; un visapkārt tam goda krēslam bija varavīksne, kas izskatījās it kā smaragds.

4

Un visapkārt ap to goda krēslu bija divdesmit četri krēsli, un uz tiem krēsliem es redzēju divdesmit četrus vecajus sēžam, apģērbtus baltām drēbēm, un tiem bija zelta kroņi uz galvām.

5

Un no tā goda krēsla iziet zibeņi, pērkoni un balsis; un tur bija septiņi degoši eļļas lukturi, kas tā goda krēsla priekšā deg; tie ir tie septiņi Dieva gari.

6

Un tā goda krēsla priekšā bija it kā glāzes jūra, kristālam līdzīga, un tā goda krēsla vidū un visapkārt ap to goda krēslu četri dzīvi radījumi, pilni ar acīm priekšā un aizmugurē.

7

Un tas pirmais no tiem dzīviem bija lauvam līdzīgs, un tas otrais vērsim līdzīgs, un tam trešam bija it kā cilvēka vaigs, un tas ceturtais bija skrejošam ērglim līdzīgs.

8

Un tiem četriem dzīviem bija ikvienam seši spārni, un tie bija visapkārt un iekšpusē pilni ar acīm, un tie bez atpūšanās dienām naktīm sauc: svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Dievs, Tas Visuvaldītājs, kas bijis un kas ir un kas nāk.

9

Un kad tie dzīvie godu un slavu un pateikšanu dod Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, kas dzīvo mūžīgi mūžam,

10

Tad tie divdesmit četri vecaji nometās zemē priekš Tā, kas sēž uz tā goda krēsla, un pielūdz To, kas dzīvo mūžīgi mūžam, un met savus kroņus tā goda krēsla priekšā sacīdami:

11

Kungs, Tu esi cienīgs ņemt godu un slavu un spēku, jo Tu visas lietas esi radījis un caur Tavu prātu tās ir un ir radītas.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685