Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Joshua 5

1

Un notikās, kad visi Amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jardānes pret jūru un visi Kanaāniešu ķēniņi, kas jūrmalā, dzirdēja, ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jardānes ūdenim Izraēla bērnu priekšā, tiekams tie bija gājuši cauri, tad viņu sirds tapa bailīga, un tiem izzuda drošība Izraēlu bērnu priekšā.

2

Tanī laikā Tas Kungs sacīja uz Jozuū: taisi sev akmeņu nažus un apgraizī atkal Izraēla bērnus otru reiz.

3

Tad Jozuūs taisīja sev akmeņu nažus un apgraizīja Izraēla bērnus uz Aralot pakalna.

4

Un tādēļ Jozuūs tos apgraizīja: visi ļaudis no vīriešu kārtas, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, visi kara vīri bija nomiruši tuksnesī uz ceļa, no Ēģiptes zemes nākot.

5

Jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti. Bet visi ļaudis, kas bija dzimuši tuksnesī, ceļā no Ēģiptes zemes nākot, tie nebija apgraizīti.

6

Jo Izraēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekams bija izmiruši visi karavīri, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, tādēļ ka Tā Kunga balsij nebija klausījuši; tiem Tas Kungs bija zvērējis, ka viņš tiem to zemi negribot ļaut redzēt, ko viņš viņu tēviem bija zvērējis, mums dot, zemi, kur piens un medus tek.

7

Bet viņu dēlus viņš cēla viņu vietā; tos Jozuūs apgraizīja, tāpēc ka tiem bija priekšāda, jo tie nebija apgraizīti ceļā.

8

Un kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā lēģerī, tiekams bija dziedināti.

9

Un Tas Kungs sacīja uz Jozuū: šodien es no jums esmu novērsis visu Ēģiptes kaunu. Tāpēc tās vietas vārds tapa nosaukts Ģilgala (novēršana) līdz šai dienai.

10

Un Izraēla bērni apmetās Ģilgalā, un turēja Pasa svētkus mēneša četrpadsmitā dienā ap vakaru, Jērikus klajumos,

11

Un ēda Pasa svētku otrā dienā no tās zemes labības neraudzētu maizi un ceptas vārpas šinī dienā.

12

Un tas manna beidzās otrā dienā pēc tam, kad tie bija ēduši no tās zemes labības, un tur nebija vairs manna Izraēla bērniem, bet tie ēda to gadu no Kanaāna zemes augļiem.

13

Un kad Jozuūs bija pie Jērikus, tad viņš pacēla savas acis, un redzēja, un raugi, tur viens vīrs viņam stāvēja pretī, tam bija izvilkts zobens rokā, un Jozuūs pie viņa gāja un sacīja: vai tu esi no mūsējiem vai no mūsu pretiniekiem?

14

Un tas sacīja: nē, bet es esmu Tā Kunga karaspēka virsnieks, tagad es esmu nācis. Tad Jozuūs metās zemē uz savu vaigu un to pielūdza un uz to sacīja: ko mans Kungs runā uz savu kalpu?

15

Tad Tā Kunga karaspēka virsnieks sacīja uz Jozuū: novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta. Un Jozuūs tā darīja.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685