A A A A A
Latvijas Bībele 1685

Joshua 4



1
Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardāni, tad Tas Kungs runāja uz Jozuū un sacīja:
2
Ņemat sev divpadsmit vīrus no tiem ļaudīm, no ikvienas cilts vienu vīru,
3
Un pavēliet tiem sacīdami: paņemiet no šejienes, no Jardānes vidus, kur priesteru kājās stāvējušas, divpadsmit akmeņus un nesiet tos līdz pāri un noliekat tos tai vietā, kur paliksiet par nakti.
4
Tad Jozuūs aicināja tos divpadsmit vīrus, ko viņš no Izraēla bērniem bija iecēlis, no ikvienas cilts vienu vīru, un Jozuūs uz tiem sacīja:
5
Noejat Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jardānes vidū un paņemat ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem pēc Izraēla bērnu cilšu skaita.
6
Lai šī ir zīme jūsu starpā, kad jūsu bērni pēclaikā vaicās, sacīdami: kas tie jums par akmeņiem?
7
Tad jums būs uz tiem sacīt: tādēļ, ka Jardānes ūdens ir izsīcis priekš Tā Kunga derības šķirsta; kad tas gāja caur Jardāni, tad Jardānes ūdens izsīka. Tā lai šie akmeņi Izraēla bērniem ir par piemiņu mūžam.
8
Un Izraēla bērni darīja, kā Jozuūs tiem bija pavēlējis, un ņēma no Jardānes vidus divpadsmit akmeņus pēc Izraēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs uz Jozuū bija runājis, un tos pārnesa līdz mājas vietā, un tos tur nolika.
9
Jozuūs uzcēla arī divpadsmit akmeņus pašā Jardānes vidū, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur ir līdz šai dienai.
10
Un tie priesteri, kas to šķirstu nesa, stāvēja Jardānes vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs Jozuūm bija pavēlējis, uz tiem ļaudīm runāt, pēc visa, ko Mozus Jozuūm bija pavēlējis; un tie ļaudis steidzās un gāja pāri.
11
Un kad tie ļaudis bija pārgājuši, tad Tā Kunga šķirsts gāja pāri un tie priesteri ļaužu priekšā.
12
Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts apbruņoti gāja Izraēla bērnu priekšā, kā Mozus uz tiem bija runājis.
13
Pie četrdesmit tūkstošu apbruņotu karavīru gāja karā Tā Kunga priekšā Jērikus klajumos.
14
Tai dienā Tas Kungs Jozuū paaugstināja visa Izraēla acīs, un tie viņu bijās, tā kā tie bija Mozu bijušies visas viņa mūža dienas.
15
Un Tas Kungs runāja uz Jozuū un sacīja:
16
Pavēli tiem priesteriem, kas derības šķirstu nes, lai tie izkāpj no Jardānes.
17
Tad Jozuūs tiem priesteriem pavēlēja un sacīja: izkāpiet no Jardānes.
18
Un kad tie priesteri, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, izkāpa no Jardānes vidus, un kad priesteru kājas nāca sausumā, tad Jardānes ūdens griezās atpakaļ savā vietā un pārplūda kā papriekš visus savus krastus.
19
Bet pirmā mēneša desmitā dienā tie ļaudis no Jardānes izkāpa un apmetās Ģilgalā Jērikum pret rītiem.
20
Un Jozuūs uzcēla Ģilgalā tos divpadsmit akmeņus, ko tie no Jardānes bija paņēmuši.
21
Un viņš runāja uz Izraēla bērniem sacīdams: kad jūsu bērni turpmāk saviem tēviem vaicās un sacīs: kas tie par akmeņiem?
22
Tad jums būs stāstīt saviem bērniem un sacīt: Izraēls ir gājis pa sausumu caur šo Jardāni.
23
Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, Jardānes ūdenim jūsu priekšā ir licis izsīkt, tiekams jūs bijāt pārgājuši, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis niedru jūrā; tai viņš arī lika izsīkt mūsu priekšā, tiekams bijām gājuši cauri.
24
Lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bīstaties To Kungu, savu Dievu, visu mūžu.