A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Joshua 17



1
Un Manasus ciltij tiesa tika nomeslota, - jo viņš bija Jāzepa pirmdzimtais, - Maķiram, Manasus pirmdzimtam, Ģileāda tēvam, kas bija karavīrs, krita Ģileāda un Bāzana.
2
Un tiem citiem Manasus bērniem tika sava tiesa pēc viņu radiem, (proti) Abiēzera bērniem un Eleka bērniem un Azriēļa bērniem un Zeķema bērniem un Evera bērniem un Zemida bērniem. Šie ir Manasus, Jāzepa dēla, bērni no vīriešu kārtas pēc saviem radiem.
3
Bet Celaveadam, Evera dēlam, (tas bija dēls Ģileādam, tas Maķiram, tas Manasum) tam nebija dēlu, bet meitas vien, un šie ir viņa meitu vārdi: Maāla, Noa, Agla, Milka un Tirca.
4
Tās nāca pie priestera Eleazara un pie Jozuūs, Nuna dēla, un pie tiem virsniekiem un sacīja: Tas Kungs Mozum pavēlējis, mums daļu dot mūsu brāļu vidū; tāpēc viņš pēc Tā Kunga vārda tām deva daļu viņu tēva brāļu vidū.
5
Un Manasum desmit zemes gabali tapa piedalīti, bez Ģileādas zemes un Bāzanas, kas viņpus Jardānes.
6
Jo Manasus meitas iemantoja īpašu daļu viņa dēlu vidū, un Ģileādas zeme piederēja tiem citiem Manasus bērniem.
7
Un Manasus robeža bija no Ašeras līdz Mikmetai, kas Ziķemes priekša, un šī robeža iet pa labo roku uz tiem, kas En-Tapuā dzīvoja,
8
Un Manasum gan piederēja Tapuas zeme, bet pati Tapua pie Manasus robežas piederēja Evraīma bērniem.
9
Un tā robeža nonāk uz Kānas upi pret dienasvidu no upes. Šīs pilsētas pieder Evraīmam, Manasus pilsētu vidū, un Manasus robeža ir no tās upes uz ziemeļa pusi, un viņas gals stiepjas pret jūru.
10
Kas pret dienvidiem, pieder Evraimam, un kas pret ziemeļiem, Manasum, un jūra ir viņu robeža. Un uz ziemeļa pusi viņi stiepjas līdz Ašeram, un uz rīta pusi līdz Īzašaram.
11
Un Manasum iekš Īzašara un Ašera piederēja Bet-Zeana un viņas miesti un Jibleana un viņas miesti un Doras iedzīvotāji un miesti un Endoras iedzīvotāji un miesti un Taēnakas iedzīvotāji un miesti un, kas iekš Meģidus dzīvoja, un viņa miesti, - trīs zemes gabali
12
Un Manasus bērni nevarēja izdzīt šo pilsētu iedzīvotājus, bet Kanaānieši iesāka palikt tai zemē.
13
Un kad Izraēla bērni palika stipri, tad tie tos Kanaāniešus spieda pie klausības, bet izdzīt tos neizdzina.
14
Un Jāzepa bērni runāja uz Jozuū sacīdami: kāpēc tu mums par daļu esi nomeslojis tikai vienu tiesu un vienu zemes gabalu? Un mēs tomēr esam liels ļaužu pulks, tādēļ ka Tas Kungs mūs tā ir svētījis.
15
Tad Jozuūs uz tiem sacīja: ja jūs esiet tāds liels ļaužu pulks, tad ejat mežos un nolīdiet tos priekš sevis Veresiešu un Revaiešu zemē, kad jums nepietiek ar Evraīma kalniem,
16
Tad Jāzepa bērni sacīja: ar tiem kalniem mums nepietiks, un dzelzs rati ir visiem Kanaāniešiem, kas tai ielejas zemē dzīvo, Bet-Zeanā un viņas miestos, un tiem, kas Izraēla klajumā dzīvo.
17
Bet Jozuūs runāja uz Jāzepa namu, uz Evraīmu un Manasu, sacīdams: tu esi liels ļaužu pulks un tev ir liels spēks, tev nebūs viena daļa vien,
18
Bet tie kalni tev piederēs; tur ir mežs un to tu nolīdisi un viņa malas tev piederēs. Jo tu izdzīsi tos Kanaāniešus, jebšu tiem ir dzelzs rati un jebšu tie ir stipri.