Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

1 Timotejam 11

1

Bet ticība ir paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas.

2

Jo caur to tie vecaji liecību ir dabūjuši.

3

Caur ticību mēs noprotam, ka pasaule ir radīta caur Dieva vārdu, tā ka tās redzamās lietas nav cēlušās no redzamām.

4

Caur ticību Ābels Dievam lielāku upuri ir pienesis nekā Kains: caur to viņš liecību ir dabūjis, ka viņš taisns, kad Dievs par viņa dāvanām liecināja; un caur to viņš vēl runā, jebšu miris.

5

Caur ticību Enoks ir aizņemts, tā ka nāvi neredzēja; un viņš netapa atrasts, tāpēc ka Dievs viņu bija aizņēmis; jo pirms viņš tapa aizņemts, viņš liecību ir dabūjis, ka viņš Dievam paticis.

6

Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas viņu meklē.

7

Caur ticību Noa, no Dieva par to pamācīts, kas nebija redzams, Dievu bīdamies to šķirstu ir uzcirtis savam namam par izglābšanu; caur to viņš pasauli ir notiesājis un iemantojis to taisnību, kas nāk caur ticību.

8

Caur ticību Ābraāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot.

9

Caur ticību viņš mājojis tai apsolītā zemē it kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki.

10

Jo viņš gaidīja to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs.

11

Caur ticību arī tā pati Zāra spēku dabūjusi, grūta tapt, un dzemdējusi pāri par laiku savā vecumā, jo viņa to turēja par uzticīgu, kas to bija apsolījis.

12

Tādēļ arī no viena, un no tā paša izdēdējušā, ir dzimuši tik daudz kā debess zvaigznes un kā smiltis jūrmalā, kas neskaitāmas.

13

Šie visi ir miruši iekš ticības un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši un ar mieru bijuši un apliecinājuši, ka viņi esot virs zemes viesi un svešinieki.

14

Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē.

15

Un ja tie būtu prātā turējuši to, no kuras bija izgājuši, tad tiem būtu bijis laiks, atpakaļ griezties.

16

Bet nu tie ilgojās pēc vienas labākas, proti debešķīgas; tāpēc Dievs viņu dēļ nekaunas saukties viņu Dievs, jo viņš tiem pilsētu ir sataisījis.

17

Caur ticību Ābraāms, kad tapa pārbaudīts, ir upurējis to Īzaku un atnesis to vienpiedzimušo, lai gan tas tās apsolīšanas bija dabūjis,

18

Un uz to bija sacīts: iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts;

19

Jo viņš domāja, ka Dievs spēcīgs arī no miroņiem uzmodināt; tādēļ viņš to arī kā priekšzīmi atdabūja.

20

Caur ticību Īzaks Jēkabu un Ezavu ir svētījis par nākamām lietām.

21

Caur ticību Jēkabs mirdams katru no Jāzepa dēliem ir svētījis, un ir Dievu pielūdzis, noliecies pār sava zižļa galu.

22

Caur ticību Jāzeps mirdams ir sludinājis par Izraēla bērnu iziešanu un ir devis pavēli par saviem kauliem.

23

Caur ticību Mozus, kad bija piedzimis, tapa apslēpts trīs mēnešus no saviem vecākiem, tādēļ ka tie redzēja, viņu esam krāšņu bērniņu. Un tie nebijās par ķēniņa pavēli.

24

Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Varaūs meitas dēlu,

25

Un labāki gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi,

26

Un turēja Kristus negodu par lielāku bagātību nekā visas Ēģiptes mantas; jo viņš skatījās uz to algu.

27

Caur ticību viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmības; jo viņš pastāvīgi turējās pie tā, kas nebija redzams, it kā viņš to redzētu.

28

Caur ticību viņš turēja to Pasa un to aplaistīšanu ar asinīm, ka tas pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.

29

Caur ticību tie gāja caur sarkano jūru it kā pa sausumu, ko Ēģiptieši arī raudzījuši un noslīkuši.

30

Caur ticību Jērikus mūri ir sagruvuši, kad tie septiņas dienas bija apstāti.

31

Caur ticību tā mauka Rakaba nav pazudusi līdz ar tiem neticīgiem, kad viņa tos izlūkus ar mieru bija uzņēmusi.

32

Un ko lai vēl vairāk saku? Man pietrūktu laika, kad es stāstītu par Ģideonu un Baraku un Simsonu un Jevtu un Dāvidu un Samuēli un tiem praviešiem,

33

Kas caur ticību ķēniņu valstis ir uzvarējuši, taisnību darījuši, apsolīšanas panākuši, lauvu rīkles aizbāzuši,

34

Uguns spēku izdzēsuši, zobena asmenim izbēguši, atspirgušies no vājības, karā vareni tapuši, svešu kara spēku uz bēgšanu spieduši;

35

Sievas savus mirušos caur augšāmcelšanos ir atdabūjušas, un citi grūti ir mocīti un to izglābšanu nav pieņēmuši, lai labāku augšāmcelšanos dabūtu.

36

Un citi mēdīšanas un pātagas ir cietuši un arī saites un cietumu,

37

Ar akmeņiem ir nomētāti, ar zāģiem sagriezti, sadedzināti, caur zobenu nomaitāti, avju un kazu ādās viņi apkārt gājuši, atstāti, mocīti, bēdināti;

38

(Kuru pasaule nebija vērta) tuksnešos maldījušies un kalnos un alās un zemes bedrēs.

39

Un šiem visiem caur ticību liecība ir bijusi, un tie nav panākuši, kas tiem bija solīts,

40

Tādēļ ka Dievs priekš mums ko labāku papriekš bija izredzējis, ka tie netaptu pilnīgi bez mums.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685