Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Feuteronomy 31

1

Tad Mozus nogāja un runāja šos vārdus uz visu Izraēli,

2

Un uz tiem sacīja: šodien es esmu simts un divdesmit gadus vecs; es nevarēšu vairs ne iziet ne ieiet, un Tas Kungs uz mani sacījis: tev nebūs iet pāri pār šo Jardāni.

3

Tas Kungs, tavs Dievs, tas ies pats tavā priekšā pāri, tas izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, ka tu tās iemanto; Jozuūs, tas ies pāri tavā priekšā, kā Tas Kungs runājis.

4

Un Tas Kungs viņiem darīs, kā viņš darījis Zionam un Ogam, Amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, ko viņš izdeldējis.

5

Kad nu Tas Kungs tos nodos jūsu priekšā, tad jums tiem būs darīt pēc visām pavēlēm, ko es jums esmu pavēlējis.

6

Esat stipri un turat drošu prātu, nebīstaties un nebaiļojaties priekš viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, tas tev iet līdz; viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs.

7

Un Mozus aicināja Jozuū un sacīja uz viņu visa Izraēla priekšā: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ieiesi ar šiem ļaudīm tai zemē, ko Tas Kungs viņu tēviem ir zvērējis, viņiem dot, un tev to būs viņiem izdalīt.

8

Tas Kungs, tas iet tavā priekšā, viņš būs ar tevi, viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies.

9

Un Mozus uzrakstīja to bauslību un to deva tiem priesteriem, Levja dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Izraēla vecajiem.

10

Un Mozus tiem pavēlēja un sacīja: ik septītā gadā, atlaišanas gada laikā, lieveņu svētkos,

11

Kad viss Izraēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, tai vietā, ko viņš izredzēs, tad tev šo bauslību būs priekšā lasīt visam Izraēlim viņu ausīs.

12

Sapulcini tos ļaudis, vīrus un sievas un bērniņus un savus piedzīvotājus, kas tavos vārtos, lai tie dzird un mācās un bīstas To Kungu, jūsu Dievu, un tur un dara visus šīs bauslības vārdus,

13

Un lai viņu bērni, kas to nezina, dzird un mācās bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosiet tai zemē, ko iemantot jūs ejat pār Jardāni.

14

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tavs laiks ir klāt, ka jāmirst; aicini Jozuū, un ejat saiešanas teltī, lai es viņam pavēlu. Tad Mozus un Jozuūs gāja un nostājās saiešanas teltī.

15

Tad Tas Kungs tai teltī parādījās padebeša stabā, un tas padebeša stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.

16

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šie ļaudis celsies un maukos pakaļ tās zemes svešiem dieviem, kur tie nāks dzīvot, un atstās mani un atmetīs manu derību, ko es ar tiem esmu derējis,

17

Tai dienā mana bardzība pret tiem iedegsies, un es tos atstāšu un paslēpšu savu vaigu no viņiem, ka tie top aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņiem uzies, ka tie tai dienā sacīs: vai šis ļaunums man nav uzgājis tāpēc, ka mans Dievs nav mūsu vidū?

18

Bet es paslēpšu savu vaigu tai dienā visa ļaunuma dēļ, ko tie ir darījuši, nogriezdamies pie citiem dieviem.

19

Un nu uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Izraēla bērniem un ieliec to viņu mutē, ka šī dziesma man ir par liecību pret Izraēla bērniem.

20

Jo es tos ievedīšu tai zemē, ko esmu zvērējis viņu tēviem, kur piens un medus tek, un kad tie ēdīs un būs paēduši un paliks trekni, tad tie nogriezīsies pie citiem dieviem un tiem kalpos un mani apkaitinās un atmetīs manu derību.

21

Un kad daudz ļaunuma un daudz bēdu tiem uzies, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs par liecību, jo tā netaps aizmirsta viņu dzimuma mutē. Jo es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms es tos esmu ievedis tai zemē, ko tiem esmu zvērējis.

22

Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tai dienā un to mācīja Izraēla bērniem.

23

Un viņš pavēlēja Jozuūm, Nuna dēlam, un sacīja: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ievedīsi Izraēla bērnus tai zemē, ko es viņiem esmu zvērējis, un es būšu ar tevi.

24

Un kad Mozus bija pabeidzis līdz pat galam sarakstīt šās bauslības vārdus grāmatā,

25

Tad Mozus pavēlēja tiem Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams:

26

Ņemiet šo bauslības grāmatu un noliekat to blakām Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai viņa tur ir par liecību pret tevi.

27

Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, šodien kamēr es vēl esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu, - cik vairāk, kad es būšu nomiris!

28

Sapulcējiet pie manis visus savus cilšu vecajus un savus priekšniekus, lai es runāju šos vārdus priekš viņu ausīm un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi.

29

Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs visai apgrēkosities un atkāpsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; tad jums tas ļaunums uzies nākamā laikā, kad jūs darīsiet, kas ļauns Tā Kunga acīs, viņu apkaitinādami ar savu rokas darbu.

30

Tad Mozus runāja priekš visas Izraēla draudzes ausīm šīs dziesmas vārdus līdz pat galam.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685