Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Galatiešiem 3

1

Ak jūs neprātīgie Galatieši, kas jūs ir apmānījis, patiesībai nepaklausīt, jūs, kam priekš acīm rakstīts Jēzus Kristus, tas krustā sistais?

2

To vien gribu no jums zināt, vai jūs to Garu esat dabūjuši no bauslības darbiem, vai no ticības mācības?

3

Vai jūs esat tik neprātīgi, ka garā iesākuši, tagad miesā pabeidziet?

4

Vai jūs tik daudz velti esat cietuši? Ja tikai velti vien!

5

Tad nu, kas jums to Garu sniedz un iekš jums modina brīnuma spēkus, vai viņš to dara no bauslības darbiem vai no ticības mācības?

6

Tā kā Ābraāms Dievam ticējis, un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.

7

Tad saprotat, ka, kuri ir no ticības, tie ir Ābraāma bērni.

8

Un tas raksts paredzēdams, ka Dievs caur ticību pagānus taisno, Ābraāmam papriekš sludinājis to prieka vārdu: iekš tevis visas tautas taps svētītas.

9

Tad nu kas ir no ticības, tie līdz ar to ticīgo Ābraāmu top svētīti.

10

Jo cik ir no bauslības darbiem, tie ir apakš lāsta, jo ir rakstīts: Ikviens ir nolādēts, kas nepaliek iekš visa, kas ir rakstīts bauslības grāmatā, ka viņš to dara.

11

Un ka neviens caur bauslību netop taisnots pie Dieva, tas ir zināms: jo taisnais dzīvos no ticības.

12

Bet bauslība nav no ticības; bet kurš cilvēks to darīs, tas caur to dzīvos.

13

Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, priekš mums par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas kārts pie koka),

14

Ka Ābraāma svētība nāktu uz pagāniem iekš Kristus Jēzus, un ka mēs Tā Gara apsolīšanu dabūtu caur ticību.

15

Brāļi, es runāju cilvēcīgi: neviens jau nenicina apstiprinātu cilvēka iestādījumu (testamentu) nedz pieliek ko klāt.

16

Tad nu Ābraāmam un viņa sēklai tās apsolīšanas notikušas. Viņš nesaka: un tavām sēklām, it ka no daudziem, bet it kā no vienas: un tavai sēklai, tas ir Kristus.

17

Un to es saku: tas iestādījums, kas papriekš no Dieva ir apstiprināts uz Kristu, netop nocelts caur bauslību, kas pēc četrsimt un trīsdesmit gadiem notikusi, ka tā to apsolīšanu būtu iznīcinājusi.

18

Jo ja tā iemantošana ir no bauslības, tad tā vairs nav no apsolīšanas: bet Dievs to Ābraāmam ir dāvinājis caur apsolīšanu.

19

Par ko tad nu bauslība? Tā to pārkāpumu dēļ ir pielikta klāt, tiekams tā Sēkla nāktu, kam tā apsolīšana notikusi, un bauslība ir iestādīta caur eņģeļiem, caur vidutāja roku.

20

Bet vidutājs nav viena paša vidutājs; bet Dievs ir vienīgs.

21

Vai tad nu bauslība ir pretī Dieva apsolīšanām? Nemaz. Jo ja kāda bauslība būtu dota, kas spētu dot dzīvību, tad patiesi taisnība nāktu no bauslības.

22

Bet tas raksts visu ir saslēdzis apakš grēka, ka tā apsolīšana tiem ticīgiem taptu dota no ticības uz Jēzu Kristu.

23

Bet pirms ticība nāca, mēs tapām turēti saslēgti apakš bauslības uz tās nākamās ticības atspīdēšanu.

24

Tad nu bauslība ir bijusi mūsu pamācītājs uz Kristu, ka mēs taptu taisnoti caur ticību.

25

Bet kad ticība ir nākusi, tad mēs vairs neesam apakš tā pamācītāja.

26

Jo jūs visnotaļ esat Dieva bērni caur to ticību iekš Kristus Jēzus.

27

Jo jūs visi, kas esat kristīti uz Kristu, jūs Kristu esat apvilkuši.

28

Tur nav ne Jūds, ne Grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks, tur nav ne vīrs, ne sieva, - jo jūs visi esat viens iekš Kristus Jēzus.

29

Un ja jūs Kristum piederat, tad jūs esat Ābraāma dzimums un pēc apsolīšanas mantinieki.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685