Latvijas Bībele 1685 (LG8)

Romiešiem 15

Bet mums, kas esam stipri, pienākas panest nestipro vājības un nevis sev pašiem būt pa prātam.

Jo ikviens no mums lai savam tuvākam ir pa prātam uz labu un par uztaisīšanu.

Jo arī Kristus nav Sev pašam bijis pa prātam, bet kā stāv rakstīts: Tavu nievātāju nievāšanas Man ir uzkritušas.

Jo viss, kas ir papriekš rakstīts, tas mums papriekš rakstīts par mācību, lai mums cerība būtu caur paciešanu un Dieva rakstu iepriecināšanu.

Bet lai tas paciešanas un iepriecināšanas Dievs jums dod vienādu prātu jūsu starpā pēc Kristus Jēzus,

Ka jūs vienprātīgi vienā mutē varat pagodināt Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.

Tāpēc uzņematies cits citu, itin kā arī Kristus jūs ir uzņēmis Dievam par godu.

Un es saku, ka Jēzus Kristus ir palicis par apgraizīšanas kalpu Dieva patiesības labad, ka viņš apstiprinātu to tēvu apsolīšanas;

Un ka pagāni Dievu slavētu par to žēlastību, tā kā ir rakstīts: Tāpēc es Tevi gribu teikt starp pagāniem un Tavam vārdam dziedāt.

Un atkal tas saka: priecājaties, jūs pagāni, līdz ar Viņa ļaudīm.

Un atkal: slavējat To Kungu, visi pagāni, un teiciet Viņu, visas tautas.

Un atkal Ezaija saka: tur būs Izajus sakne, un kas celsies valdīt pār pagāniem; uz to pagāni cerēs.

Bet tas cerības Dievs lai jūs piepilda ar visu prieku un mieru iekš ticības, ka varat būt bagāti iekš cerības caur Svēta Gara spēku.

Tomēr, mani brāļi, es pats arīdzan no jums gan zinu, ka arī jūs paši esat pilni labprātības, piepildīti ar visu atzīšanu, ka jūs varat cits citu paskubināt.

Bet vietām jums, mani brāļi, drošāki esmu rakstījis, jums atgādinādams caur to žēlastību, kas man ir dota no Dieva,

Lai es esmu Jēzus Kristus kalps pie pagāniem, strādādams to svēto Dieva evaņģēlija darbu, lai pagāni paliek par patīkamu upuri, kas svētīts caur Svēto Garu

Tad nu man Dievam kalpojot ir ko teikties iekš Kristus Jēzus.

Jo es neiedrošināšos ko runāt, ko Kristus pagānu paklausības labad caur mani nav strādājis ar vārdiem un darbiem,

Caur zīmju un brīnumu spēku, caur Dieva Gara spēku, tā ka es Kristus evaņģēliju esmu izpaudis no Jeruzālemes visapkārt līdz Illirijai,

Un tā no sirds darbojies, evaņģēliju pasludināt, kur Kristus vārds vēl netapa piesaukts, ka es to namu neuzceltu uz cita pamatu;

Bet itin kā ir rakstīts: kam no tā nav sludināts, tie redzēs; un kas nav dzirdējuši, tie dabūs zināt.

Tāpēc es arī daudzreiz esmu aizkavēts pie jums nākt.

Bet kad tagad šinīs zemēs man vairs nav vietas, un man jau no daudz gadiem gribās pie jums nākt,

Tad es uz Spāniju iedams pie jums nākšu; jo es ceru, ka pārstaigādams jūs redzēšu, un no jums uz turieni tapšu pavadīts, kad es papriekš maķenīt ar jums būšu papriecājies.

Bet tagad es eju uz Jeruzālemi, tiem svētiem palīdzību nesdams.

Jo Maķedonijai un Akajai ir paticis, kādas dāvanas samest priekš tiem nabagiem, kas ir starp tiem svētiem Jeruzālemē,

Jo tiem tā ir paticis; tie ir arīdzan viņu parādnieki. Jo ja pagāni pie viņu garīgām dāvanām daļu ir dabūjuši, tad arī šiem pienākas ar tām laicīgām viņiem kalpot.

Tad to pabeidzis un šo augli tiem apzieģelējis es noiešu caur jums uz Spāniju.

Un es zinu, ka es pie jums nākdams ar pilnu Kristus evaņģēlija svētību nākšu.

Bet es jūs lūdzu, brāļi, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu un caur Tā Gara mīlestību, ka jūs līdz ar mani cīnāties, par mani Dievu lūgdami,

Lai es topu izglābts no tiem neticīgiem Jūdejā, un lai šī mana kalpošana, kas Jeruzālemes labad notiek, tiem svētiem būtu patīkama,

Ka es pēc Dieva prāta ar prieku varu nākt pie jums un līdz ar jums atspirdzinājos.

Un tas miera Dievs lai ir ar jums visiem. Āmen.

Latvian Bible 1685 (LG8)

Public Domain