A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Apustuļu Darbi 2



1
Un kad vasaras svētku diena atnāca, tad visi vienprātīgi bija kopā.
2
Un tur piepeši no debess rūkšana notika, it kā no varena vēja pūšanas, un piepildīja visu to namu, kur tie sēdēja.
3
Un dalītas mēles tiem parādījās it kā uguns un nolaidās uz ikvienu no tiem.
4
Un visi tapa piepildīti ar Svētu Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Tas Gars deva izrunāt.
5
Bet tur bija Jūdu ļaudis, kas Jeruzālemē dzīvoja, dievbijīgi vīri no visādām tautām apakš debess.
6
Kad nu šī balss notika, tad tas pulks nāca kopā un iztrūcinājās; jo ikviens tos dzirdēja savā valodā runājam.
7
Un tie visi sabijušies brīnījās, un cits uz citu sacīja: redzi, vai šie visi, kas runā, nav Galileji?
8
Kā tad mēs tos dzirdam ikviens savā valodā, kurā mēs dzimuši?
9
Partieši un Mēdieši un Elamieši, un kas dzīvojam iekš Mezopotamijas, Jūdejas un Kapadoķijas, Pontus un Āzijas,
10
Vriģijas un Pamvilijas, Ēģiptes un Libijas robežās pret Ķireni, un piedzīvotāji no Romas, Jūdi un Jūdu ticības biedri,
11
Krieti un Arabi, - mēs dzirdam, tos ar mūsu pašu mēlēm Dieva lielos darbus runājam.
12
Un visi sabijušies nezināja, ko darīt, un cits uz citu sacīja: kas tas būs?
13
Bet citi mēdīdami sacīja: tie salda vīna pilni.
14
Bet Pēteris nostājies ar tiem vienpadsmit, pacēla savu balsi un uz tiem runāja: jūs Jūdu vīri, un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un saņemat manus vārdus savās ausīs.
15
Jo šie nav piedzēruši, kā jums šķiet; jo šī ir dienas trešā stunda.
16
Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacījis:
17
Un Dievs saka: notiks pēdīgās dienās, ka es izliešu no sava Gara uz visu miesu; un jūsu dēli un jūsu meitas sludinās nākamas lietas, un jūsu jaunekļi redzēs parādīšanas, un jūsu vecaji sapņos sapņus.
18
Un arī uz saviem kalpiem un uz savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un tie sludinās praviešu mācību.
19
Un es došu brīnumus augšā pie debess un zīmes apakšā virs zemes, asinis un uguni un dūmu tvaiku.
20
Saule taps pārvērsta par tumsību, un mēnesis par asinīm, pirms nekā nāks Tā Kunga lielā un spožā diena.
21
Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts.
22
Jūs Izraēla vīri, klausiet šos vārdus: Jēzu no Nacaretes, vīru no Dieva skaidri ierādītu jūsu starpā caur spēcīgiem darbiem un brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur viņu jūsu starpā, kā jūs paši to zināt,
23
Šo, pēc Dieva nolemta padoma un papriekš zināšanas nodotu, jūs esat ņēmuši, caur netaisnu rokām pie krusta piekaluši un nokāvuši -
24
To Dievs ir uzmodinājis, nāves sāpes atraisīdams, jo nevarēja būt, ka viņš no tās taptu turēts.
25
Jo Dāvids par viņu saka: es To Kungu vienmēr esmu turējis priekš acīm; jo viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubos.
26
Tāpēc mana sirds priecājās un mana mēle līksmojās un arī mana miesa dusēs uz cerību.
27
Jo tu manu dvēseli nepametīsi kapā, nedz savam Svētam liksi redzēt satrūdēšanu.
28
Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus; Tu mani piepildīsi ar līksmību tava vaiga priekšā.
29
Vīri, brāļi, lai ar drošību uz jums runājam par vectēvu Dāvidu: tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai.
30
Tad nu viņš pravietis būdams un zinādams, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis, ka tas Kristu gribot celt no viņa gurnu augļiem pēc miesas un to sēdināt uz viņa krēslu,
31
To tas paredzēdams ir runājis par Kristus augšāmcelšanos, ka viņa dvēsele nav pamesta kapā nedz viņa miesa redzējusi satrūdēšanu.
32
Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.
33
Tad nu caur Dieva labo roku paaugstināts un no Tā Tēva dabūjis Tā Svētā Gara apsolīšanu, viņš ir izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat,
34
Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs; bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: sēdies pie manas labās rokas,
35
Tiekams es tavus ienaidniekus lieku par pameslu tavām kājām.
36
Tad nu visam Izraēla namam būs tiešām zināt, ka Dievs viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.
37
Un kad tie to dzirdēja, tad sirds tiem pārtrūka, un tie sacīja uz Pēteri un tiem citiem apustuļiem: vīri, brāļi, ko mums būs darīt?
38
Bet Pēteris uz tiem sacīja: atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristīties Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, tad jūs dabūsiet Tā Svētā Gara dāvanu.
39
Jo jums šī apsolīšana pieder un jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, cik Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.
40
Un ar daudz citiem vārdiem tas liecību deva un tos pamācīja sacīdams: izglābjaties no šās netiklas cilts.
41
Kas nu viņa vārdu labprāt uzņēma, tie tapa kristīti; un tanī dienā tapa pieliktas kādas trīs tūkstošas dvēseles.
42
Un tie pastāvēja iekš apustuļu mācības un iekš draudzības un iekš maizes laušanas un iekš Dieva lūgšanām.
43
Un visām dvēselēm bailība uzgāja, un daudz brīnumi un zīmes notika caur tiem apustuļiem.
44
Bet visi, kas bija ticīgi, palika kopā un visas lietas tiem bija kopā;
45
Un tie pārdeva visu savu mantu un sagādu, un to izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
46
Un tie ikdienas vienprātīgi turējās kopā Dieva namā, un šurp un turp namos maizi lauza un barību ņēma ar prieku un sirds vientiesību,
47
Dievu teikdami, un bija visiem ļaudīm piemīlīgi; un Tas Kungs pielika ikdienas pie tās draudzes, kas tapa svētīgi.