A A A A A
Latvijas Bībele 1685

Apustuļu Darbi 13



1
Un pie tās draudzes, kas bija Antioķijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Sīmeans, kas dēvēts Niģers, un Lucijus no Ķirenes un Mannaēns, kas ar Erodu, to lielkungu, bija uzaudzināts, un Zauls.
2
Un kad tie Tam Kungam kalpoja un gavēja, tad Svētais Gars sacīja: nošķiriet man Barnabu un Zaulu uz to darbu, pie ka es tos esmu aicinājis.
3
Tad tie gavēja un Dievu lūdza un tiem rokas uzlikuši tos atlaida.
4
Tad nu šie no Svētā Gara izsūtītie nogāja uz Zeleuķiju, un no tejienes pārcēlās uz Kipru.
5
Un nākuši Zalaminā tie pasludināja Dieva vārdu Jūdu baznīcās, un tiem arī Jānis bija klāt par palīgu.
6
Un to salu pārstaigājuši līdz Pāvu, tie atrada kādu burvi, viltīgu pravieti, Jūdu cilvēku, kam vārds bija Barjezus.
7
Tas bija pie tā zemes soģa Zergijus Pāvila, kas bija gudrs vīrs. Šis, Barnabu un Zaulu ataicinājis, ļoti vēlējās Dieva vārdu dzirdēt.
8
Bet tiem Elimas, tas burvis, (jo tā viņa vārds top tulkots), stāvēja pretī, meklēdams zemes soģi novērst no ticības.
9
Bet Zauls, (arī Pāvils saukts), Svēta Gara pilns viņu uzskatīja
10
Un sacīja: ak tu velna bērns, visas viltības un visas blēdības pilns, tu visas taisnības ienaidnieks, vai tu nestāsies pārvērst Tā Kunga taisnos ceļus?
11
Un nu redzi, Tā Kunga roka ir pret tevi, un tu būsi akls un uz kādu laiku sauli neredzēsi. Un tūdaļ krēsla un tumsa krita uz viņu, un viņš gāja apkārt, meklēdams vadoņus.
12
Tad tas zemes soģis redzēdams, kas bija noticis, ticēja, izbrīnīdamies par Tā Kunga mācību.
13
Un Pāvils līdz ar tiem biedriem, no Pāvus cēlušies, nāca uz Pergu Pamvilijā; bet Jānis no tiem šķīrās un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
14
Un tie pārstaigādami, no Pergas nāca uz Antioķiju Pizidijā un vienā svētdienā iegājuši baznīcā apsēdās.
15
Un pēc bauslības un praviešu lasīšanas tie baznīcas virsnieki sūtīja pie tiem sacīdami: vīri, brāļi, ja jums kādi pamācīšanas vārdi uz tiem ļaudīm, tad runājiet.
16
Un Pāvils cēlies un ar roku metis sacīja: jūs Izraēla vīri un jūs dievbijīgie, klausāties:
17
Šīs Izraēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un to tautu augsti cēlis, kad tie piemita Ēģiptes zemē, un no turienes ar paceltu roku viņš tos ir izvedis;
18
Un tuksnesī viņš tos uzturējis pie četrdesmit gadiem,
19
Un izdeldējis septiņas tautas Kanaāna zemē un tiem izdalījis viņu zemi par mantību.
20
Un pēc tam pie četrsimt un piecdesmit gadiem viņš tiem deva soģus līdz pravietim Samuēlim.
21
Un tad tie lūdzās ķēniņu; un Dievs tiem deva Zaulu, Ķisa dēlu, vīru no Benjamina cilts, četrdesmit gadus.
22
Un to atmetis, viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam viņš arī deva liecību sacīdams: es esmu atradis Dāvidu, Izajus dēlu, vīru pēc manas sirds, kas darīs visu manu prātu.
23
No šā dzimuma Dievs Izraēlim pēc tās apsolīšanas ir iecēlis To Pestītāju Jēzu.
24
Priekš viņa atnākšanas Jānis visiem Izraēla ļaudīm bija pasludinājis to kristību uz atgriešanos no grēkiem.
25
Un Jānis savu ceļu pabeidzis sacīja: ko jūs domājat, kas es esmu? Es tas neesmu; bet redzi, viens nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.
26
Vīri, brāļi, jūs bērni no Ābraāma dzimuma, un cik jūsu starpā ir dievbijīgi, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts.
27
Jo tie, kas Jeruzālemē dzīvo, un viņu virsnieki šo neatzīdami nedz tos praviešu vārdus, kas ik svētdienas top lasīti, tos ir piepildījuši, viņu tiesādami.
28
Un nekādu nāves vainu neatrazdami, tie Pilatu ir lūguši, viņu nokaut.
29
Un kad tie visu bija padarījuši, kas rakstīts par viņu, tad viņu ir noņēmuši no koka un ielikuši kapā.
30
Bet Dievs viņu ir uzmodinājis no miroņiem.
31
Un daudz dienas viņš ir parādījies tiem, kas līdz ar viņu bija nākuši uz Jeruzālemi un kas tagad ir viņa liecinieki pie tiem ļaudīm.
32
Un mēs arīdzan jums pasludinājām to evaņģēliju par to apsolīšanu, kas tiem tēviem notikusi, ka Dievs mums, viņu bērniem, to ir piepildījis, Jēzu uzmodinādams,
33
Kā arī otrā Dāvida dziesmā ir rakstīts: tu esi mans Dēls, šodien es tevi esmu dzemdinājis.
34
Bet ka viņš to no miroņiem ir uzmodinājis, ka tam vairs nebija satrūdēt, viņš tā ir sacījis: Es jums došu to Dāvidam solīto pastāvīgo žēlastību.
35
Tāpēc viņš arī citā vietā saka: tu savam Svētam nedosi redzēt satrūdēšanu.
36
Jo Dāvids, savā laikā Dieva prātam kalpojis, ir aizmidzis un pie saviem tēviem noguldīts un satrūdēšanu redzējis.
37
Bet tas, ko Dievs ir uzmodinājis, tas satrūdēšanu nav redzējis.
38
Tad nu lai jums ir zināms, vīri, brāļi, ka caur viņu jums grēku piedošana top pasludināta;
39
Un no visa tā, no kā jūs caur Mozus bauslību nevarējāt taisnoti tapt, ikviens, kas tic, caur šo top taisnots.
40
Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas ir sacīts iekš tiem praviešiem:
41
Raugāt, jūs pulgotāji, un brīnāties un iznīkstiet: jo es kādu darbu padaru jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsiet, ja kāds jums to stāsta.
42
Un kad tie Jūdi bija izgājuši no baznīcas, tad tie pagāni lūdza, nākošā svētdienā viņiem šos vārdus runāt.
43
Un kad tā draudze tapa atlaista, tad daudz Jūdi un dievbijīgi Jūdu ticības biedri Pāvilam un Barnabam gāja pakaļ; šie tos pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.
44
Un nākošā svētdienā tik ne visa tā pilsēta sapulcējās, Dieva vārdu dzirdēt.
45
Bet tie Jūdi, to ļaužu pulku redzēdami, tapa naida pilni un runāja tam pretī, ko Pāvils sacīja, pretī runādami un zaimodami.
46
Bet Pāvils un Barnaba ar drošību sacīja: tas Dieva vārds papriekš uz jums bija jārunā, bet kad jūs to atmetat un sev pašus necienīgus turat mantot mūžīgu dzīvošanu, redzi, tad mēs griežamies pie tiem pagāniem.
47
Jo tā Tas Kungs mums ir pavēlējis: Es tevi esmu iecēlis pagāniem par gaišumu, ka tu būtu tā pestīšana līdz pasaules galam.
48
Kad nu tie pagāni to dzirdēja, tad tie priecājās un slavēja Tā Kunga vārdu, un ticēja, cik uz mūžīgu dzīvošanu bija izredzēti.
49
Un Tā Kunga vārds izpaudās pa visu to tiesu.
50
Bet tie Jūdi skubināja dievbijīgas sievas no augstas kārtas un tās pilsētas virsniekus un cēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un tos izdzina no savām robežām.
51
Bet tie tos pīšļus nokratīja no savām kājām pret tiem un nāca uz Ikoniju.
52
Un tie mācekļi tapa piepildīti ar prieku un ar Svētu Garu.