A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Apustuļu Darbi 11



1
Un tie apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši.
2
Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad tie apgraizītie ar to strīdējās,
3
Sacīdami: tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.
4
Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams:
5
Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam it kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis.
6
To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājīgus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess.
7
Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd.
8
Bet es sacīju: ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.
9
Un balss no debess man atbildēja otrā kārtā: ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.
10
Un tas notikās trim reizēm, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs.
11
Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja priekš tā nama, kur es biju.
12
Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā.
13
Un tas mums stāstīja, kā tas vienu eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri.
14
Šis tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.
15
Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums.
16
Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka viņš ir sacījis: Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svētu Garu.
17
Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es biju, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?
18
Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un teica Dievu sacīdami: tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.
19
Bet nu tie, kas bija izklīduši tai vajāšanā, kas Stepiņa dēļ bija cēlusies, izgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antioķijai, nevienam to vārdu nesludinādami kā vien Jūdiem.
20
Un viņu starpā bija kādi Ķiprieši un Ķirenieši, kas nākuši uz Antioķiju arī uz Grieķiem runāja, to evaņģēliju no Tā Kunga Jēzus mācīdami.
21
Un Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels pulks ticēja un atgriezās pie Tā Kunga.
22
Bet slava par tiem nāca ausīs tai Jeruzālemes draudzei; un tā sūtīja Barnabu, lai noietu līdz Antioķijai.
23
Šis nonācis un to Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dibena apņemtos pie Tā Kunga palikt.
24
Jo viņš bija labs vīrs un Svēta Gara un ticības pilns. Un labs ļaužu pulks Tam Kungam tapa pievests,
25
Un Barnaba izgāja uz Tarzu, Zaulu meklēt, un to atradis, viņš to noveda uz Antioķiju.
26
Un notikās, ka tie veselu gadu kopā bija tai draudzē un mācīja labu pulku, un ka Antioķijā tos mācekļus sāka saukt par kristīgiem.
27
Un tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antioķiju.
28
Un viens no tiem, ar vārdu Agabs, cēlās un pasludināja caur to Garu, ka liels bada laiks nākšot pār visu pasauli: tas arī noticis apakš Ķeizara Klaudius.
29
Un tie mācekļi apņēmās, kā kurš spēja, ko labu par palīgu sūtīt tiem brāļiem, kas dzīvoja Jūdu zemē.
30
To tie arī darīja, un tiem vecajiem to sūtīja caur Barnabas un Zaula roku.