A A A A A
Latvijas Bībele 1685

Jāņa 20



1
Pirmā nedēļas dienā rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, Marija Maddaļa nāk pie kapa un redz to akmeni no kapa noveltu.
2
Tad tā tek un nāk pie Sīmaņa Pētera un pie tā otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un uz tiem saka: tie To Kungu ir izņēmuši no kapa, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.
3
Tad Pēteris un tas otrs māceklis izgāja un nāca pie kapa.
4
Un tie divi tecēja kopā, un tas otrs tecēja priekša, čaklāki nekā Pēteris, un nāca papriekš pie kapa.
5
Un pieliekdamies viņš redzēja tos linu autus tur noliktus, tomēr negāja iekšā.
6
Tad arī Sīmanis Pēteris, tam pakaļ iedams, nāk un ieiet kapā un redz tos linu autus tur noliktus.
7
Un tas sviedru auts, kas ap Viņa galvu bija, nebija likts pie tiem linu autiem, bet savrup citā malā satīts.
8
Tad arī tas otrs māceklis gāja iekšā, kas papriekš bija nācis pie kapa, un redzēja un ticēja.
9
Jo tie vēl nezināja tos rakstus, ka Viņam bija augšāmcelties no miroņiem.
10
Tad tie mācekļi atkal aizgāja.
11
Un Marija stāvēja ārā kapa priekšā raudādama. Kad nu viņa raudāja, tad viņa paliecās pie kapa
12
Un redz divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, vienu galvgalā, otru kājgalā, kur Jēzus miesas bija gulējušas.
13
Un tie uz viņu saka: sieva, ko tu raudi? tā uz tiem saka: tie manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.
14
Un to sacījusi viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, un nezināja, to esam Jēzu.
15
Jēzus uz to saka: sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē? Viņa šķizdama, ka viņš tas dārznieks, uz To saka: Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad saki man, kur tu Viņu noliki, ka es Viņu varu dabūt.
16
Jēzus uz to saka: Marija! tā apgriezusies uz Viņu saka: Rabbuni! (Tas ir: Mācītājs.)
17
Jēzus uz to saka: neaizskar Mani; jo Es vēl neesmu uzbraucis pie Sava Tēva, bet noej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es uzbraucu pie Sava Tēva un pie jūsu Tēva, pie Sava Dieva un pie jūsu Dieva.
18
Marija Maddaļa nāk un pasludina tiem mācekļiem, ka viņa To Kungu redzējusi, un ko Tas viņai sacījis.
19
Šai pirmā nedēļas dienā, kad vakars bija meties, kad tie mācekļi aiz aizslēgtām durvīm bija sapulcējušies, bīdamies no tiem Jūdiem, tad Jēzus nāca un iestājās viņu vidū un uz tiem saka: miers ar jums!
20
Un to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un Savus sānus; tad tie mācekļi tapa līksmi, To Kungu redzēdami.
21
Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: miers ar jums! Kā Mani Tas Tēvs ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu.
22
Un to teicis, Viņš pūta uz tiem un saka: ņemiet To Svēto Garu.
23
Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie piedoti, un kam jūs grēkus paturēsiet, tiem tie paturēti.
24
Bet Toms, viens no tiem divpadsmit, dvīnis saukts, nebija pie tiem, kad Jēzus nāca.
25
Tad tie citi mācekļi uz to sacīja: mēs To Kungu esam redzējuši. Un viņš uz tiem sacīja: ja es neredzu tās naglu zīmes Viņa rokās un nelieku savu pirkstu tanīs naglu zīmēs un nelieku savu roku Viņa sānos, tad es neticēšu.
26
Un pēc astoņām dienām Viņa mācekļi atkal tur bija iekšā un Toms pie viņiem. Jēzus nāk, kad tās durvis bija aizslēgtas, un iestājās vidū starp tiem un sacīja: miers ar jums.
27
Pēc tam Viņš saka uz Tomu: stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs.
28
Toms atbildēja un uz Viņu sacīja: mans Kungs un mans Dievs.
29
Jēzus uz to saka: Tāpēc ka tu Mani esi redzējis, Tom, tu tici. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic.
30
Arī vēl daudz citas zīmes Jēzus darījis Savu mācekļu priekšā, kas nav rakstītas šinī grāmatā.
31
Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticat, ka Jēzus ir Tas Kristus, Dieva Dēls, un lai jums, kad jūs ticat, dzīvība ir iekš Viņa Vārda.