A A A A A
Latvijas Bībele 1685

Jāņa 2



1
Un trešā dienā kāzas bija Kānā iekš Galilejas, un Jēzus māte bija tur.
2
Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tapa aicināti uz tām kāzām.
3
Un kad vīna pietrūka, Jēzus māte saka uz Viņu: tiem nav vīna.
4
Jēzus uz to saka: sieva, kas Man ar tevi? Mana stunda vēl nav nākusi.
5
Viņa māte uz tiem sulaiņiem saka: ko Viņš jums teiks, to dariet.
6
Un tur seši akmeņu ūdens trauki bija likti pēc Jūdu šķīstīšanas, un ikkatrā sagāja divi līdz trīs mēri.
7
Jēzus uz tiem saka: pildiet šos traukus ar ūdeni! Un tie tos pildīja līdz malai pilnus.
8
Un Viņš uz tiem saka: smeļat nu un nesat barības sargam; un tie to nesa.
9
Kad nu barības sargs to ūdeni baudīja, kas bija palicis par vīnu (un nezināja, no kurienes tas bija, bet tie sulaiņi to zināja, kas to ūdeni bija smēluši), tad barības sargs aicina brūtgānu
10
Un uz to saka: Ikkatrs cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un kad tie iedzērušies, plānāko; tu labo vīnu līdz šim esi pataupījis.
11
Šī tā pirmā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja Kānā iekš Galilejas, un parādīja savu godību, un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
12
Pēc tam Viņš nogāja uz Kapernaūmu, pats un Viņa māte un Viņa brāļi un Viņa mācekļi, un viņi tur palika kādas dienas.
13
Un Jūdu Lieldiena bija tuvu klāt, un Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
14
Un Viņš atrada Dieva namā tos, kas pārdeva vēršus un avis un baložus, un tos naudas mijējus tur sēžam.
15
Un pātagu taisījis no auklām, Viņš izdzina visus no Dieva nama ārā un arī tās avis un tos vēršus un izkaisīja tiem mijējiem to naudu un apgāza tos galdus,
16
Un sacīja tiem baložu pārdevējiem: Nesiet to projām! Nedariet Mana Tēva namu par tirgus namu!
17
Bet Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: Karstums Tava nama dēļ Mani aprij.
18
Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: Kādu zīmi Tu mums rādi, ka Tu šās lietas dari?
19
Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: Noplēsiet šo Dieva namu, tad Es to atkal uzcelšu trejās dienās?
20
Tad tie Jūdi sacīja: Šis Dieva nams četrdesmit un sešos gados ir uztaisīts, un Tu to uzcelsi trejās dienās?
21
Bet Viņš runāja par Savas miesas Dieva namu.
22
Kad Viņš nu bija augšām cēlies no miroņiem, tad Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to uz tiem bija sacījis, un ticēja tam rakstam un tam vārdam, ko Jēzus bija sacījis.
23
Un kad Viņš pa tiem svētkiem bija Jeruzālemē, tad daudzi ticēja uz Viņa Vārdu, redzēdami tās brīnuma zīmes, ko Viņš darīja.
24
Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina,
25
Un ka Viņam nevajadzēja, lai kas Viņam liecību dotu par cilvēku; jo Viņš pats zināja, kas bija iekš cilvēka.