A A A A A
Latvijas Bībele 1685 (LG8)

Jāņa 19



1
Tad Pilatus Jēzu ņēma un Viņu šauta.
2
Un tie karavīri nopina ērkšķu kroni un to uzlika uz Viņa galvu un Tam apvilka purpura mēteli,
3
Un sacīja: esi sveicināts, Tu Jūdu ķēniņ! un Viņam sita vaigā.
4
Tad Pilatus atkal izgāja ārā un uz tiem saka: redziet, es jums To vedu ārā, lai jūs zināt, ka es nekādas vainas pie Tā neatrodu.
5
Tad Jēzus izgāja ārā, to ērkšķu kroni un to purpura drēbi nesdams, un Pilatus uz tiem saka: redziet, kāds cilvēks!
6
Kad nu tie augstie priesteri un sulaiņi Viņu redzēja, tad tie brēca un sacīja: sit Viņu krustā! Pilatus uz tiem saka: ņemiet jūs Viņu un sitiet Viņu krustā; jo es nekādas vainas pie Viņa neatrodu.
7
Tad tie Jūdi viņam atbildēja: mums ir bauslība, un pēc mūsu bauslības Viņam būs mirt; jo Viņš pats Sevi par Dieva Dēlu darījis.
8
Kad nu Pilatus šo vārdu dzirdēja, tad viņš vēl vairāk bijās,
9
Un atkal iegāja tiesas namā un saka uz Jēzu: no kurienes Tu esi? Un Jēzus viņam nekā neatbildēja.
10
Tad Pilatus uz Viņu saka: vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara, Tevi krustā sist un vara, Tevi palaist?
11
Jēzus atbildēja: tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir tas lielākais grēks.
12
No tā brīža Pilatus meklēja viņu palaist. Bet tie Jūdi brēca un sacīja: ja tu Šo laidīsi vaļā, tad tu neesi ķeizara draugs. Jo kas pats ceļas par ķēniņu, tas ķeizaram pretinieks.
13
Kad nu Pilatus šo vārdu dzirdēja, tad viņš Jēzu izveda ārā un nosēdās uz soģa krēslu tai vietā, ko sauc par akmeņu bruģi, ebrejiski gabbatu.
14
Bet tā bija tā sataisāmā diena uz Lieldienu, ap sesto stundu. Un viņš uz tiem Jūdiem saka: redziet, jūsu Ķēniņš!
15
Bet tie brēca: nost! nost! sit To krustā. Pilatus uz tiem saka: vai man jūsu Ķēniņu būs sist krustā? Tie augstie priesteri atbildēja: mums nav ķēniņa, tik vien ķeizars.
16
Tad viņš tiem To nodeva, ka To sistu krustā; un tie Jēzu ņēma un To aizveda.
17
Un Viņš izgāja un nesa Savu krustu uz to vietu, ko sauc pieres vietu, ebrejiski Golgatu.
18
Tur tie Viņu sita krustā un līdz ar Viņu divus citus vienā un otrā pusē un Jēzu vidū.
19
Un Pilatus rakstīja virsrakstu un to lika krusta galā, un tur bija rakstīts: Jēzus no Nacaretes, tas Jūdu Ķēniņš.
20
Šo virsrakstu daudz Jūdu lasīja: jo tā vieta, kur Jēzus tapa krustā sists bija tuvu pie pilsētas. Un tas bija rakstīts ebrejiski, grieķiski un latiniski.
21
Tad tie Jūdu augstie priesteri uz Pilatu sacīja: neraksti: tas Jūdu Ķēniņš, bet ka Viņš sacījis: Es esmu Jūdu Ķēniņš.
22
Pilatus atbildēja: ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis. 
23
Kad nu tie karavīri Jēzu bija krustā situši, tad tie ņēma Viņa drēbes un lika četrās daļās, ikvienam karavīram vienu daļu, un arī tos svārkus. Bet tie svārki bija nešūti, no augšienes caur caurim austi.
24
Tad tie savā starpā sacīja: tos nedalīsim, bet metīsim kauliņus par tiem, kam tie piederēs; - ka tie raksti taptu piepildīti, kas saka: tie Manas drēbes ir izdalījuši savā starpā un kauliņus metuši par Maniem svārkiem. Un to tie karavīri darīja.
25
Bet tur pie tā krusta stāvēja Jēzus māte un Viņa mātes māsa, Marija, Kleopas sieva, un Marija Maddaļa.
26
Kad nu Jēzus Savu māti redzēja un to mācekli, ko Viņš mīlēja, klāt stāvam, tad Viņš saka uz Savu māti: sieva, redzi, tavs dēls!
27
Pēc tam Viņš saka uz to mācekli: redzi, tava māte! Un tai pašā stundā tas māceklis to ņēma pie sevis!
28
Pēc tam Jēzus zinādams, ka jau viss bija pabeigts, lai tie raksti taptu piepildīti, saka: Man slāpst.
29
Bet tur stāvēja trauks, pilns etiķa. Un tie sūkli pildīja ar etiķi un to uzdūra īzapa stiebram un Viņam sniedza pie mutes.
30
Kad nu Jēzus to etiķi bija ņēmis, tad Viņš sacīja: tas ir piepildīts. Un, galvu nokāris, Viņš izlaida garu.
31
Tad tie Jūdi, lai svētā dienā tās miesas nepaliktu pie krusta, tāpēc ka tā bija sataisāma diena (jo tā pati svētku diena bija īpaši liela) Pilatu lūdza, ka viņu lieli taptu salauzīti un tie taptu noņemti.
32
Tad tie karavīri nāca un tam pirmajam salauza lielus un tam otram, kas līdz ar To bija krustā sists.
33
Bet kad tie nāca pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau bija nomiris, tad tie Viņam lielus nelauza.
34
Bet viens no tiem karavīriem Viņam sānos iedūra ar šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.
35
Un kas to redzējis, tas to apliecinājis, un viņa liecība ir patiesīga, un viņš zin, ka viņš runā taisnību, lai arī jūs ticat.
36
Jo tas noticis, ka tas raksts taptu piepildīts: nevienu no Viņa kauliem nebūs salauzt.
37
Un atkal cits raksts saka: tie redzēs To, iekš kā tie dūruši.
38
Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet slepeni, no tiem Jūdiem bīdamies, lūdza Pilatu, ka viņš Jēzus miesas varētu noņemt, un Pilatus to ļāva; un tas nāca un noņēma Jēzus miesas.
39
Bet arī Nikademus nāca, kas citu reiz naktī bija nācis pie Jēzus, un atnesa dārgas svaidāmas zāles, mirres un alvejas sajauktas kādas simts mārciņas.
40
Tad tie Jēzus miesas ņēma, un tās ar tām zālēm ietina linu autos, kā tie Jūdi mēdz glabāt.
41
Un tanī vieta, kur Viņš bija krustā sists, bija dārzs un tanī dārzā jauns kaps, kur vēl neviens nebija ielikts.
42
Tur tie Jēzu ielika Jūdu sataisāmas dienas dēļ, jo tas kaps bija tuvu klāt.