| 1 |
| Bet notikās, kad tie ļaudis pie Viņa spiedās, Dieva vārdu dzirdēt, un Viņš stāvēja pie Genecaretes ezera, |
| 2 |
| Tad Viņš redzēja divas laivas pie ezera stāvam, bet tie zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. |
| 3 |
| Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas Sīmanim piederēja, un tam lūdza, maķenīt no malas nocelt, un Viņš nosēdās un mācīja tos ļaudis no tās laivas. |
| 4 |
| Un beidzis runāt Viņš uz Sīmani sacīja: dodies uz augšu, un izmetiet savus tīklus, ka jūs lomu velkat. |
| 5 |
| Un Sīmanis atbildēja un uz Viņu sacīja: Kungs, mēs cauru nakti strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es to tīklu gribu izmest. |
| 6 |
| Un kad tie to darīja, tad tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls saplīsa. |
| 7 |
| Un tie meta ar roku saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tik negrima. |
| 8 |
| Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, tad viņš krita Jēzum pie kājām un sacīja: Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks. |
| 9 |
| Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par šo lomu, ko tie bija vilkuši; |
| 10 |
| Tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot. |
| 11 |
| Un tie vilka savas laivas pie malas un, visas lietas atstājuši, gāja viņam pakaļ. |
| 12 |
| Un notikās, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad viens cilvēks, spitālības pilns, Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt. |
| 13 |
| Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: Es gribu, topi šķīstīts. Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. |
| 14 |
| Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību. |
| 15 |
| Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām. |
| 16 |
| Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. |
| 17 |
| Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes miestiem. Un Tā Kunga spēks parādījās Viņam dziedinājot, |
| 18 |
| Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, tas bija melmeņu sērdzīgs; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā. |
| 19 |
| Un neatrazdami, kur viņu ienest, to ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. |
| 20 |
| Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti. |
| 21 |
| Un tie rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs? |
| 22 |
| Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: ko jūs domājat savās sirdīs? |
| 23 |
| Kas ir vieglāki sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā? |
| 24 |
| Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja:) Es tev saku: celies un ņem savu gultu un ej uz savām mājām! |
| 25 |
| Un tas tūdaļ viņiem redzot pacēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams. |
| 26 |
| Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši. |
| 27 |
| Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja vienu muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: nāc Man pakaļ. |
| 28 |
| Un visu atstājis tas cēlās un gāja Viņam pakaļ. |
| 29 |
| Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās. |
| 30 |
| Un tie rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem? |
| 31 |
| Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: veseliem ārstus nevajag, bet vājiem. |
| 32 |
| Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēcinekus. |
| 33 |
| Bet tie uz Viņu sacīja: Kāpēc Jāņa mācekļi tik daudz gavē un Dievu lūdz, tā kā arī tie farizeju mācekļi, bet tavi ēd un dzer? |
| 34 |
| Bet Viņš uz tiem sacīja: kāzu ļaudīm jūs nevarat likt gavēt, kamēr brūtgāns pie viņiem. |
| 35 |
| Bet nāks dienas, kad brūtgāns tiem būs atņemts, tanīs dienās tad tie gavēs. |
| 36 |
| Un Viņš sacīja uz tiem arī līdzību: neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām; citādi viņš tik saplēsīs tās jaunās, un tas ielāps no tām jaunām nederēs uz tām vecām. |
| 37 |
| Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi tas jaunais vīns tos traukus pārplēsīs un izgāzīsies, un tie trauki ies bojā; |
| 38 |
| Bet jaunu vīnu būs liet jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli. |
| 39 |
Un nevienam, kas to veco dzēris, tūdaļ neiegribās tā jaunā, jo tas saka: tas vecais ir labāks.
|
| Latvian Bible 1685 (LG8) |
| Public Domain |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Lūkas 5:1 |
| Lūkas 5:2 |
| Lūkas 5:3 |
| Lūkas 5:4 |
| Lūkas 5:5 |
| Lūkas 5:6 |
| Lūkas 5:7 |
| Lūkas 5:8 |
| Lūkas 5:9 |
| Lūkas 5:10 |
| Lūkas 5:11 |
| Lūkas 5:12 |
| Lūkas 5:13 |
| Lūkas 5:14 |
| Lūkas 5:15 |
| Lūkas 5:16 |
| Lūkas 5:17 |
| Lūkas 5:18 |
| Lūkas 5:19 |
| Lūkas 5:20 |
| Lūkas 5:21 |
| Lūkas 5:22 |
| Lūkas 5:23 |
| Lūkas 5:24 |
| Lūkas 5:25 |
| Lūkas 5:26 |
| Lūkas 5:27 |
| Lūkas 5:28 |
| Lūkas 5:29 |
| Lūkas 5:30 |
| Lūkas 5:31 |
| Lūkas 5:32 |
| Lūkas 5:33 |
| Lūkas 5:34 |
| Lūkas 5:35 |
| Lūkas 5:36 |
| Lūkas 5:37 |
| Lūkas 5:38 |
| Lūkas 5:39 |
|
|
|
|
|
|
| Lūkas 1 / Lūk 1 |
| Lūkas 2 / Lūk 2 |
| Lūkas 3 / Lūk 3 |
| Lūkas 4 / Lūk 4 |
| Lūkas 5 / Lūk 5 |
| Lūkas 6 / Lūk 6 |
| Lūkas 7 / Lūk 7 |
| Lūkas 8 / Lūk 8 |
| Lūkas 9 / Lūk 9 |
| Lūkas 10 / Lūk 10 |
| Lūkas 11 / Lūk 11 |
| Lūkas 12 / Lūk 12 |
| Lūkas 13 / Lūk 13 |
| Lūkas 14 / Lūk 14 |
| Lūkas 15 / Lūk 15 |
| Lūkas 16 / Lūk 16 |
| Lūkas 17 / Lūk 17 |
| Lūkas 18 / Lūk 18 |
| Lūkas 19 / Lūk 19 |
| Lūkas 20 / Lūk 20 |
| Lūkas 21 / Lūk 21 |
| Lūkas 22 / Lūk 22 |
| Lūkas 23 / Lūk 23 |
| Lūkas 24 / Lūk 24 |