1 |
Bet notikās, kad tie ļaudis pie Viņa spiedās, Dieva vārdu dzirdēt, un Viņš stāvēja pie Genecaretes ezera, |
2 |
Tad Viņš redzēja divas laivas pie ezera stāvam, bet tie zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. |
3 |
Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas Sīmanim piederēja, un tam lūdza, maķenīt no malas nocelt, un Viņš nosēdās un mācīja tos ļaudis no tās laivas. |
4 |
Un beidzis runāt Viņš uz Sīmani sacīja: dodies uz augšu, un izmetiet savus tīklus, ka jūs lomu velkat. |
5 |
Un Sīmanis atbildēja un uz Viņu sacīja: Kungs, mēs cauru nakti strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es to tīklu gribu izmest. |
6 |
Un kad tie to darīja, tad tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls saplīsa. |
7 |
Un tie meta ar roku saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tik negrima. |
8 |
Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, tad viņš krita Jēzum pie kājām un sacīja: Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks. |
9 |
Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par šo lomu, ko tie bija vilkuši; |
10 |
Tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot. |
11 |
Un tie vilka savas laivas pie malas un, visas lietas atstājuši, gāja viņam pakaļ. |
12 |
Un notikās, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad viens cilvēks, spitālības pilns, Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt. |
13 |
Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: Es gribu, topi šķīstīts. Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. |
14 |
Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību. |
15 |
Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām. |
16 |
Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. |
17 |
Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes miestiem. Un Tā Kunga spēks parādījās Viņam dziedinājot, |
18 |
Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, tas bija melmeņu sērdzīgs; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā. |
19 |
Un neatrazdami, kur viņu ienest, to ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. |
20 |
Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti. |
21 |
Un tie rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs? |
22 |
Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: ko jūs domājat savās sirdīs? |
23 |
Kas ir vieglāki sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā? |
24 |
Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja:) Es tev saku: celies un ņem savu gultu un ej uz savām mājām! |
25 |
Un tas tūdaļ viņiem redzot pacēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams. |
26 |
Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši. |
27 |
Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja vienu muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: nāc Man pakaļ. |
28 |
Un visu atstājis tas cēlās un gāja Viņam pakaļ. |
29 |
Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās. |
30 |
Un tie rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem? |
31 |
Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: veseliem ārstus nevajag, bet vājiem. |
32 |
Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēcinekus. |
33 |
Bet tie uz Viņu sacīja: Kāpēc Jāņa mācekļi tik daudz gavē un Dievu lūdz, tā kā arī tie farizeju mācekļi, bet tavi ēd un dzer? |
34 |
Bet Viņš uz tiem sacīja: kāzu ļaudīm jūs nevarat likt gavēt, kamēr brūtgāns pie viņiem. |
35 |
Bet nāks dienas, kad brūtgāns tiem būs atņemts, tanīs dienās tad tie gavēs. |
36 |
Un Viņš sacīja uz tiem arī līdzību: neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām; citādi viņš tik saplēsīs tās jaunās, un tas ielāps no tām jaunām nederēs uz tām vecām. |
37 |
Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi tas jaunais vīns tos traukus pārplēsīs un izgāzīsies, un tie trauki ies bojā; |
38 |
Bet jaunu vīnu būs liet jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli. |
39 |
Un nevienam, kas to veco dzēris, tūdaļ neiegribās tā jaunā, jo tas saka: tas vecais ir labāks.
|
Latvian Bible 1685 (LG8) |
Public Domain |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lūkas 5:1 |
Lūkas 5:2 |
Lūkas 5:3 |
Lūkas 5:4 |
Lūkas 5:5 |
Lūkas 5:6 |
Lūkas 5:7 |
Lūkas 5:8 |
Lūkas 5:9 |
Lūkas 5:10 |
Lūkas 5:11 |
Lūkas 5:12 |
Lūkas 5:13 |
Lūkas 5:14 |
Lūkas 5:15 |
Lūkas 5:16 |
Lūkas 5:17 |
Lūkas 5:18 |
Lūkas 5:19 |
Lūkas 5:20 |
Lūkas 5:21 |
Lūkas 5:22 |
Lūkas 5:23 |
Lūkas 5:24 |
Lūkas 5:25 |
Lūkas 5:26 |
Lūkas 5:27 |
Lūkas 5:28 |
Lūkas 5:29 |
Lūkas 5:30 |
Lūkas 5:31 |
Lūkas 5:32 |
Lūkas 5:33 |
Lūkas 5:34 |
Lūkas 5:35 |
Lūkas 5:36 |
Lūkas 5:37 |
Lūkas 5:38 |
Lūkas 5:39 |
|
|
|
|
|
|
Lūkas 1 / Lūk 1 |
Lūkas 2 / Lūk 2 |
Lūkas 3 / Lūk 3 |
Lūkas 4 / Lūk 4 |
Lūkas 5 / Lūk 5 |
Lūkas 6 / Lūk 6 |
Lūkas 7 / Lūk 7 |
Lūkas 8 / Lūk 8 |
Lūkas 9 / Lūk 9 |
Lūkas 10 / Lūk 10 |
Lūkas 11 / Lūk 11 |
Lūkas 12 / Lūk 12 |
Lūkas 13 / Lūk 13 |
Lūkas 14 / Lūk 14 |
Lūkas 15 / Lūk 15 |
Lūkas 16 / Lūk 16 |
Lūkas 17 / Lūk 17 |
Lūkas 18 / Lūk 18 |
Lūkas 19 / Lūk 19 |
Lūkas 20 / Lūk 20 |
Lūkas 21 / Lūk 21 |
Lūkas 22 / Lūk 22 |
Lūkas 23 / Lūk 23 |
Lūkas 24 / Lūk 24 |