A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Lūkas 24



1
Bet pirmajā nedēļas dienā it agri, gaismai austot, tās sievas nāca pie kapa un nesa tās svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
2
Un tās atrada to akmeni no kapa noveltu,
3
Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
4
Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja it kā zibens.
5
Un kad tās pārbijušās galvu nokāra, viņi uz tām sacīja: ko jūs meklējat to dzīvo pie mirušiem?
6
Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
7
Sacīdams: Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.
8
Un tās pieminēja Viņa vārdus.
9
Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
10
Un tur bija Marija Madaļa un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un tās citas ar tām, tās tiem apustuļiem to sacīja.
11
Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
12
Un Pēteris cēlās, tecēja pie tā kapa un locīdamies paskatījās un redzēja tos autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
13
Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu pilsētiņu, kas bija no Jeruzālemes labu jūdzi (zemes) tālu, ar vārdu Emmaūs.
14
Un tie runāja savā starpā par visām tām lietām, kas bija notikušas.
15
Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
16
Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
17
Un Viņš uz tiem sacīja: kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?
18
Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?
19
Un Viņš uz tiem sacīja: kas tad? Un tie uz Viņu sacīja: tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
20
Kā to mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
21
Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Izraēli atpestīt; un pār visu to šodien ir tā trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
22
Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
23
Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
24
Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā tās sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.
25
Tad Viņš uz tiem sacīja: ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši!
26
Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.
27
Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
28
Un tie nāca klāt pie tās pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
29
Un tie to gauži lūdza un sacīja: palieci pie mums, jo vakars jau metās, un tā diena ir pagalam; un Viņš iegāja pie tiem palikt.
30
Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda to maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
31
Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
32
Un tie sacīja savā starpā: vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums tos rakstus izstāstīdams?
33
Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
34
Tie sacīja: Tas Kungs patiesi ir augšām cēlies un Sīmanim parādījies.
35
Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, to maizi lauzdams.
36
Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: miers ar jums!
37
Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
38
Un Viņš uz tiem sacīja: kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
39
Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.
40
Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
41
Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: vai jums še kas ir, ko ēst?
42
Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
43
Un Viņš ņēma un to ēda viņiem redzot.
44
Pēc Viņš uz tiem sacīja: šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.
45
Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie tos rakstus saprata,
46
Un uz tiem sacīja: tā tas stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšām jāceļas no miroņiem trešā dienā,
47
Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
48
Un jūs esat liecinieki par šo visu.
49
Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.
50
Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
51
Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
52
Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
53
Un bija allažiņ Dieva namā, teica un slavēja Dievu. Āmen.