Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Lūkas 1

1

Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,

2

Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:

3

Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teovil,

4

Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.

5

Erodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Cakarija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.

6

Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.

7

Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.

8

Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,

9

Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.

10

Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.

11

Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.

12

Un Cakarija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.

13

Bet tas eņģelis uz to sacīja: nebīsties, Cakarija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.

14

Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.

15

Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.

16

Un viņš daudz no Izraēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.

17

Un viņš ies viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.

18

Un Cakarija sacīja uz to eņģeli: kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.

19

Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.

20

Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.

21

Un tie ļaudis gaidīja uz Cakariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.

22

Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.

23

Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.

24

Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:

25

Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.

26

Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete

27

Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.

28

Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.

29

Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?

30

Un tas eņģelis uz to sacīja: nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.

31

Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.

32

Tas būs liels un taps nosaukts tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.

33

Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.

34

Bet Marija sacīja uz to eņģeli: kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.

35

Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: Tas Svētais Gars nāks pār tevi un tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.

36

Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.

37

Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.

38

Bet Marija sacīja: redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda. Un tas eņģelis no tās aizgāja.

39

Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,

40

Un iegāja Cakarijas namā un sveicināja Elizabeti.

41

Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.

42

Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.

43

Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?

44

Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.

45

Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.

46

Un Marija sacīja: mana dvēsele teic augsti To Kungu,

47

Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.

48

Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.

49

Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.

50

Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.

51

Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.

52

Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.

53

Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.

54

Viņš uzņēmis savu kalpu Izraēli un pieminējis Savu žēlastību,

55

Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Abraāmam un viņa bērniem mūžīgi.

56

Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.

57

Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.

58

Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.

59

Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Cakariju.

60

Un viņa māte atbildēja un sacīja: nē, bet to būs nosaukt Jānis.

61

Un tie viņai sacīja: neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.

62

Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.

63

Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.

64

Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.

65

Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.

66

Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.

67

Un viņa tēvs Cakarija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:

68

Slavēts ir Tas Kungs, Izraēla Dievs, jo tas savus ļaudis piemeklējis un pestījis.

69

Un mums uzcēlis pestīšanas ragu sava kalpa Dāvida namā.

70

Kā tas pirmajos laikos runājis caur savu svēto praviešu muti;

71

Ka viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;

72

Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību

73

Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Abraāmam ir zvērējis, mums dot,

74

Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam

75

Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.

76

Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,

77

Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,

78

Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;

79

Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.

80

Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Izraēla ļaudīm.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685