Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Marka 13

1

Un Viņam no Dieva nama izejot, viens no Viņa mācekļiem uz To sacīja: Mācītāj, lūk, kādi akmeņi tie ir, un kādas ēkas.

2

Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: vai tu visas šās lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaps noplēsts.

3

Un kad Viņš sēdēja uz Eļļas kalna Dieva namam pretī, tad Pēteris un Jēkabs un Jānis un Andrejs Viņu jautāja sevišķi:

4

Saki mums, kad tas būs, un kāda tā zīme, kad viss tas piepildīsies?

5

Bet Jēzus tiem atbildēja un iesāka runāt: pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.

6

Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu; un daudz pievils.

7

Bet kad jūs dzirdēsiet karus un kara valodas, tad nebēdājaties, jo tam būs tā notikt; bet tas gals vēl nav klāt.

8

Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti un vietām būs zemes trīcēšanas, bada laiki un dumpji.

9

Tas būs to grūto bēdu iesākums; bet lūkojiet jūs uz sevi pašiem; jo tie jūs nodos augstās tiesās un baznīcās; un jūs tapsiet šausti un Manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā vesti, tiem par liecību.

10

Un evaņģēlijam būs papriekš tapt sludinātam visām tautām.

11

Kad nu tie jūs vedīs, jūs nododami, tad nebēdājaties iepriekš, kas jums būs jārunā, nedz apdomājaties; bet kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Tas Svētais Gars.

12

Bet tad brālis brāli nodos pie nāves un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs.

13

Un jūs tapsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ; bet kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.

14

Bet kad jūs to izpostīšanas negantību redzēsiet, par ko pravietis Daniēls ir runājis, ka tā stāv, kur neklājās (kas to lasa, tas lai to labi apdomā), tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdu zemē.

15

Un kas uz jumta ir, tas lai nenokāpj namā un tur lai neieiet, ko no sava nama iznest.

16

Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ savas drēbes paņemt.

17

Bet vai tām grūtām un tām zīdītājām tanīs dienās.

18

Bet lūdzat, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā.

19

Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kamēr Dievs pasauli radījis līdz šim, un kādas arī nebūs.

20

Un ja Tas Kungs šās dienas nepaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet to izredzēto dēļ ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir paīsinājis.

21

Un ja kas tanī laikā uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, jeb redzi, tur Viņš ir; tad neticiet.

22

Jo viltīgi Kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka pieviltu, ja tas varētu notikt, ir tos izredzētos.

23

Bet jūs pielūkojiet; redzi, Es jums to visu papriekš esmu sacījis.

24

Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies, un mēnesis nedos savu spīdumu;

25

Un debess zvaigznes nokritīs, un debess stiprumi kustināsies.

26

Un tad redzēs To Cilvēka Dēlu nākam padebešos ar lielu spēku un godību.

27

Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sakrās Savus izredzētos no tiem četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.

28

Bet mācaties līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ, un lapas plaukst, tad jūs nomaniet, vasaru esam klātu.

29

Tā arīdzan, kad jūs šo visu redzēsiet notiekam, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.

30

Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.

31

Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.

32

Bet par to dienu jeb stundu neviens nezina, ne tie eņģeļi, kas debesīs, ne Tas Dēls, kā vien Tas Tēvs.

33

Pielūkojiet, esiet modrīgi un lūdziet, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.

34

It kā viens cilvēks, citur noiedams, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu un ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.

35

Tad nu esat nomodā! Jo jūs nezināt, kad tas nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri,

36

Ka tas nejauši nākdams, jūs neatrod guļam.

37

Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem: esat nomodā.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685