A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Mateja 9



1
Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca savā pilsētā.
2
Un lūk, pie Viņa atnesa melmeņu sērdzīgu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti.
3
Un lūk, kādi no tiem rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: Šis zaimo Dievu.
4
Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs?
5
Kas ir vieglāki? Vai sacīt: tev tavi grēki top piedoti; Vai sacīt: celies un staigā?
6
Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot, (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja:) celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.
7
Un viņš cēlās un gāja mājās.
8
Kad tie ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.
9
Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Matteu (jeb: Levi), un uz to sacīja: nāc Man pakaļ. Un tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
10
Un notikās, Tam pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.
11
Kad tie farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?
12
Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.
13
Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: Man patīk žēlastība un ne upuris! Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.
14
Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: Kāpēc mēs un tie farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?
15
Un Jēzus uz tiem sacīja: Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr brūtgāns pie viņiem? Bet nāks dienas, kad tas brūtgāns viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs.
16
Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo tas ielāps noplīst no tām drēbēm un plīsums paliek lielāks.
17
Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi tie trauki plīst, un vīns izgāžas, un tie trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.
18
Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.
19
Un Jēzus piecēlies gāja tam pakaļ ar saviem mācekļiem.
20
(Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bijusi asins sērdzīga, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli.
21
Jo tā sacīja pati pie sevis: Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.
22
Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: Ņemies drošu sirdi, mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi. Un tā sieva palika vesela tanī pašā stundā.)
23
Kad nu Jēzus tā virsnieka namā nāca un redzēja tos stabulniekus un to ļaužu troksni,
24
Tad viņš uz tiem sacīja: Atkāpjaties! Jo tā meitene nav mirusi, bet guļ. Bet tie par Viņu smējās.
25
Bet kad tas ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad tā meitiņa cēlās augšām.
26
Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.
27
Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam nāca pakaļ brēkdami un sacīdami: Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!
28
Un Viņam namā ieejot tie aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt? Tie uz Viņu sacīja: ticam gan, Kungs.
29
Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: lai jums notiek pēc jūsu ticības.
30
Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.
31
Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi.
32
Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts.
33
Un kad tas velns bija izdzīts, tad tas mēmais runāja. Un tie ļaudis brīnījās un sacīja: tas vēl nekad iekš Izraēla nav redzēts.
34
Bet tie farizeji sacīja: Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.
35
Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no Tās Valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas sērgas un visas vājības.
36
Un kad Viņš tos ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana.
37
Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: pļaujama gan daudz, bet maz pļāvēju.
38
Tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai izdzen strādniekus savā pļaujamā.