Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Mateja 26

1

Un notikās, kad Jēzus visus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja:

2

Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldiena, un Tas Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka tas taptu krustā sists.

3

Tad sapulcējās tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un ļaužu vecaji tā augsta priestera namā, kam vārds bija Kajafas.

4

Un tie sarunājās, kā tie Jēzu ar viltu dabūtu rokā un nokautu.

5

Bet tie sacīja: tikai ne uz svētkiem, lai ļaudīs neceļas dumpis.

6

Un kad Jēzus bija iekš Betanijas, Sīmaņa, tā spitālīgā, namā,

7

Tad viena sieva pie Tā piegāja, tai bija akmens trauciņš ar dārgām zālēm, un tā lēja tās uz Viņa galvu, Tam pie galda sēžot.

8

Kad tie mācekļi to redzēja, tad tie apskaitās un sacīja: kālabad šī izšķērdēšana?

9

Tās zāles varēja dārgi pārdot un izdalīt nabagiem.

10

Bet Jēzus to nomanījis uz tiem sacīja: kam jūs šo sievu apgrūtinājiet? Jo tā labu darbu pie Manis darījusi.

11

Jo nabagi ir arvienu pie jums, bet Es neesmu arvienu pie jums.

12

Jo tās zāles izliedama pār Manu miesu, tā to darījusi tādēļ, ka Man būs tapt apraktam.

13

Patiesi, Es jums saku: kur vien visā pasaulē šo prieka vārdu sludinās, tur arī sacīs, ko šī ir darījusi, viņai par piemiņu.

14

Tad viens no tiem divpadsmit, kas tapa saukts Jūdas Iskarjats, pie tiem augstiem priesteriem nogājis,

15

Sacīja: ko jūs man gribat dot, tad es jums Viņu nodošu? Tie tam iedeva trīsdesmit sudraba gabalus.

16

Un no tā brīža tas meklēja izdevīgu laiku, ka Viņu nodotu.

17

Bet pirmā neraudzētās maizes dienā tie mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja uz Viņu: kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām Lieldienas jēru ēst?

18

Bet Viņš sacīja: ejat pilsētā pie kāda un sakāt tam: Tas Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klātu, Es turēšu pie tevis Lieldienu ar Saviem mācekļiem.

19

Un tie mācekļi darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, un sataisīja Lieldienas jēru.

20

Un kad vakars metās, Viņš apsēdās ar tiem divpadsmit,

21

Un sacīja tiem ēdot: patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.

22

Un tie ļoti noskuma, un ikviens no tiem iesāka uz Viņu sacīt: Kungs, vai es tas esmu?

23

Bet Viņš atbildēja un sacīja: tas, kas ar Mani savu roku mērc bļodā, tas Mani nodos.

24

Tas Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā par Viņu rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, caur ko Tas Cilvēka Dēls top nodots; tam būtu labāki, ka tas cilvēks nemaz nebūtu dzimis.

25

Bet Jūdas, kas viņu nodeva, atbildēja un sacīja: Vai es tas esmu, rabbi? Viņš uz to sacīja: Tu to saki.

26

Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma to maizi, un svētījis pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.

27

Un to biķeri ņēma un pateicās, Viņš tiem to deva un sacīja: dzeriet visi no tā.

28

Jo šīs ir Manas asinis, tās jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas par grēku piedošanu.

29

Bet Es jums saku, ka Es no šā laika vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to ar jums no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā.

30

Un to pateicības dziesmu nodziedājuši, tie gāja ārā uz Eļļas kalnu.

31

Tad Jēzus uz tiem saka: jūs visi šai naktī pie Manis apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es to ganu sitīšu un tā ganāmā pulka avis izklīdīs.

32

Bet kad Es būšu augšāmcēlies, tad Es jūsu priekšā noiešu uz Galileju.

33

Bet Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: kad tie arī visi pie Tevis apgrēcinātos, tad tomēr es nemūžam neapgrēcināšos.

34

Jēzus uz to sacīja: patiesi, Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.

35

Pēteris uz Viņu saka: jebšu man ar Tevi būtu jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt. Tāpat arī visi mācekļi sacīja:

36

Tad Jēzus nāk ar tiem uz vienu muižu ar vārdu Getzemane un saka uz tiem mācekļiem: sēžaties šeitan, kamēr Es tur noeju un Dievu lūdzu.

37

Un Viņš ņēma līdz Pēteri un tos divus Cebedeja dēlus un iesāka noskumties un baiļoties.

38

Tad Viņš uz tiem saka: Mana dvēsele ir visai noskumusi līdz nāvei; paliekat šeitan un esat ar Mani nomodā.

39

Un maķenīt pagājis Viņš krita uz Savu vaigu pie zemes, Dievu lūgdams un sacīdams: Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris Man iet garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.

40

Un Viņš nāk pie tiem mācekļiem un atrod tos guļam, un saka uz Pēteri: Tā tad jūs nespējāt nevienu pašu stundu ar Mani būt nomodā!

41

Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.

42

Viņš atkal otru lāgu nogājis, lūdza sacīdams: Mans Tēvs, ja šis biķeris Man nevar iet garām, ka Es to nedzeru, tad lai notiek Tavs prāts.

43

Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas.

44

Un Viņš tos pameta, un atkal nogāja un lūdza Dievu trešu lāgu, tos pašus vārdus sacīdams.

45

Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem, un uz tiem saka: guliet nu vēl un dusiet! redzi, tā stunda ir klāt, un Tas Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.

46

Ceļaties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt.

47

Un Viņam vēl runājot, redzi, tad nāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit un līdz ar to liels pulks ar zobeniem un nūjām no tiem augstiem priesteriem un ļaužu vecajiem.

48

Bet kas Viņu nodeva, tas tiem bija devis tādu zīmi un sacījis: kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstat.

49

Un tūdaļ viņš pie Jēzus piegāja un sacīja: esi sveicināts, rabbi! un Viņu skūpstīja.

50

Bet Jēzus uz to sacīja: draugs, kāpēc tu še esi? Tad tie piegāja un pielika rokas pie Jēzus un To saņēma.

51

Un redzi, viens no tiem, kas pie Jēzus bija, roku izstiepis, izvilka savu zobenu un cirta tā augsta priestera kalpam un tam nocirta ausi.

52

Tad Jēzus uz to saka: bāz savu zobenu savā vietā, jo visi, kas zobenu ņem, tie caur zobenu tiks nomaitāti.

53

Jeb vai tev šķiet, ka Es nevarētu tagad Savu Tēvu lūgt, un Viņš Man nevarētu dot vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu?

54

Kā tad tie raksti taptu piepildīti? Jo tam būs tā notikt.

55

Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz to pulku: kā pie slepkavas jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis un mācījis Dieva namā, un jūs Mani neesat gūstījuši.

56

Bet viss tas noticis, ka praviešu raksti piepildītos. Tad visi mācekļi Viņu atstāja un bēga.

57

Bet tie Jēzu saņēma un to noveda pie tā augstā priestera Kajafasa, kur tie rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies.

58

Bet Pēteris no tālienes Viņam gāja pakaļ līdz tā augstā priestera namam, un iegājis tas apsēdās pie tiem sulaiņiem, nolūkot to galu.

59

Bet tie augstie priesteri un tie vecaji un visa tā augstā tiesa meklēja viltīgu liecību pret Jēzu, ka Viņu varētu nokaut;

60

Un neatrada, un jebšu gan daudz viltīgu liecinieku nāca priekšā, tomēr neatrada nenieka; bet visupēc divi viltīgi liecinieki nāca priekšā

61

Un sacīja: Šis ir sacījis: Es Dieva namu varu noplēst un trijās dienās to uztaisīt.

62

Un tas augstais priesteris pacēlās un uz viņu sacīja: vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?

63

Bet Jēzus cieta klusu; un tas augstais priesteris atbildēja un uz To sacīja: pie tā dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?

64

Jēzus uz to saka: tu to esi sacījis. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet To Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.

65

Tad tas augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: Viņš Dievu zaimojis: kam mums vēl liecinieku vajag? Redziet, tagad jūs Viņa Dieva zaimošanu esat dzirdējuši.

66

Kā jums šķiet? Bet tie atbildēja un sacīja: Viņš nāvi pelnījis.

67

Tad tie Viņam spļāva vaigā un viņu pliķēja: bet citi Viņu sita ar dūrēm,

68

Un sacīja: Pravietis būdams, saki mums, Kristu, - kurš ir tas, kas Tevi sitis?

69

Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un viena jauna meita nāca pie viņa un sacīja: tu arīdzan biji ar To Jēzu no Galilejas.

70

Bet viņš liedzās priekš visiem sacīdams: es nezinu, ko tu runā.

71

Un kad viņš priekš vārtiem bija izgājis, cita viņu redzēja un saka uz tiem, kas tur bija: šis arīdzan bija pie Tā Jēzus no Nacaretes.

72

Un viņš atkal liedzās zvērēdams: es to Cilvēku nepazīstu.

73

Un par mazu brīdi tie, kas tur stāvēja, piegāja un uz Pēteri sacīja; patiesi, tu esi viens no tiem: jo no tavas valodas to var noprast.

74

Tad viņš iesāka nolādēties un nodievoties: es to Cilvēku nepazīstu. Un tūdaļ gailis dziedāja.

75

Un Pēteris pieminēja Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: pirms gailis dziedās, tu Nani trīsreiz aizliegsi. Un ārā izgājis viņš raudāja gauži.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685