| 1 |
| Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami: |
| 2 |
| Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd. |
| 3 |
| Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem? |
| 4 |
| Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: godā savu tēvu un māti! Un: kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt. |
| 5 |
| Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri! tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās. |
| 6 |
| Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem. |
| 7 |
| Jūs liekuļi, pareizi Ezaija par jums sludinājis sacīdams: |
| 8 |
| Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu no Manis nost. |
| 9 |
| Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles, |
| 10 |
| Un Viņš tos ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: klausāties un saprotiet. |
| 11 |
| Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna. |
| 12 |
| Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu. Vai Tu zini, ka tie farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši? |
| 13 |
| Bet Viņš atbildēja un sacīja: visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm. |
| 14 |
| Atstājiet no tiem; tie ir akli aklu ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē. |
| 15 |
| Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: izstāsti mums šo līdzību. |
| 16 |
| Un Jēzus sacīja: vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas? |
| 17 |
| Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu. |
| 18 |
| Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna. |
| 19 |
| Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas. |
| 20 |
| Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna. |
| 21 |
| Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām. |
| 22 |
| Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta. |
| 23 |
| Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ. |
| 24 |
| Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es neesmu sūtīts kā vien pie tām pazudušām avīm no Izraēla cilts. |
| 25 |
| Bet tā nāca, metās zemē priekš Viņa un sacīja: Kungs, palīdzi man! |
| 26 |
| Bet Viņš atbildēja un sacīja: neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā. |
| 27 |
| Viņa sacīja: tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no tām drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt. |
| 28 |
| Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi; un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā. |
| 29 |
| Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās. |
| 30 |
| Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja. |
| 31 |
| Tā ka tie ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Izraēla Dievu. |
| 32 |
| Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: Mana sirds par tiem ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā. |
| 33 |
| Un Viņa mācekļi uz To sacīja: kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu? |
| 34 |
| Un Jēzus uz tiem sacīja: cik jums maizes? Tie sacīja: septiņas un maz zivtiņu. |
| 35 |
| Un Viņš tiem ļaudīm lika pie zemes apsēsties. |
| 36 |
| Un tās septiņas maizes un tās zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un tie mācekļi tiem ļaudīm. |
| 37 |
| Un tie visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus. |
| 38 |
| Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem. |
| 39 |
Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Madaļas robežām.
|
| Latvian Bible 1685 (LG8) |
| Public Domain |