| 1 |
| Vai man, jo es esmu, kā kad koku augļi sakrāti, kā kad vīna ogas otru reiz nolasītas; neviena ķekara ko ēst, nevienas agrīnās vīģes, kas manai dvēselei gribās. |
| 2 |
| Dievbijīgie iznīkuši no zemes, un taisna nav cilvēku vidū; tie visnotaļ glūn uz asinīm, cits citam tie met tīklus. |
| 3 |
| Abām rokām tie dara ļaunu cik spēdami; valdnieks prasa un soģis tiesā par maksu, un lielskungs izrunā savas sirds kārību, un tā tie to sapin. |
| 4 |
| Tas labākais no tiem ir kā ērkšķis, un tas taisnākais kā ērkšķu krūms. Tavu sargu diena, tava piemeklēšana nāk - tad tie būs izsamisuši. |
| 5 |
| Neticat tuvākam un nepaļaujaties uz draugu; pasargi savas mutes durvis priekš tās, kas guļ tavā klēpī. |
| 6 |
| Jo dēls nicina tēvu, meita ceļas pret savu māti, vedekla pret savu vīra māti, cilvēka ienaidnieki ir viņa paša mājas ļaudis. |
| 7 |
| Bet es cerēšu uz To Kungu, es gaidīšu uz Dievu, savu Pestītāju; mans Dievs mani paklausīs. |
| 8 |
| Nepriecājies, mana ienaidniece! Kad es esmu kritis, es atkal celšos; kad es sēžu tumsībā, tad Tas Kungs ir mans gaišums. |
| 9 |
| Es nesīšu Tā Kunga dusmību, jo es pret viņu esmu grēkojis, tiekams viņš iztiesās manu tiesas lietu un man nesīs tiesu. Viņš mani vedīs gaismā, es redzēšu ar prieku viņa taisnību. |
| 10 |
| Un mana ienaidniece to redzēs un taps apsegta ar kaunu, - kas uz mani saka: kur ir Tas Kungs, tavs Dievs? Manas acis redzēs, ka viņu samīs kā dubļus ielā. |
| 11 |
| Nāks diena, tad tavi mūri taps uzcelti, tanī dienā robeža tālu sniegsies. |
| 12 |
| Tanī dienā pie tevis nāks no Asura un Ēģiptes pilsētām, un no Ēģiptes līdz lielupei, un no vienas jūras līdz otrai un no viena kalna līdz otram. |
| 13 |
| Bet zeme taps postā savu iedzīvotāju dēļ, viņu darbu augļu dēļ. |
| 14 |
| Tu tad gani savus ļaudis ar savu zizli, savas mantības ganāmo pulku, kas savrup dzīvo Karmeļa mežā; lai tie gana pa Bāzanu un Ģileadu it kā vecos laikos. |
| 15 |
| Es tiem likšu brīnumus redzēt, kā tanīs dienās, kad jūs izgājāt no Ēģiptes zemes. |
| 16 |
| Pagāni to redzēs un taps kaunā ar visu savu varu, tie roku liks uz muti, viņu ausis taps kurlas. |
| 17 |
| Tie laizīs pīšļus kā čūska, kā zemes tārpi tie trīcēs savās pilīs, tie bīsies To Kungu, mūsu Dievu, un baiļosies no tevis. |
| 18 |
| Kur ir tāds Dievs kā tu? Kas piedod noziegumu un pamet pārkāpumu savas mantības atlikušiem; viņš nepatur savu dusmību mūžīgi, jo viņam ir labs prāts žēlot. |
| 19 |
| Viņš atkal par mums apžēlosies, viņš deldēs mūsu noziegumus. Tiešām, tu visus viņu grēkus metīsi jūras dziļumos. |
| 20 |
Jēkabam tu parādīsi uzticību, Ābraāmam žēlastību, ko mūsu tēviem esi zvērējis no vecām dienām.
|
| Latvian Bible 1685 (LG8) |
| Public Domain |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Micah 7:1 |
| Micah 7:2 |
| Micah 7:3 |
| Micah 7:4 |
| Micah 7:5 |
| Micah 7:6 |
| Micah 7:7 |
| Micah 7:8 |
| Micah 7:9 |
| Micah 7:10 |
| Micah 7:11 |
| Micah 7:12 |
| Micah 7:13 |
| Micah 7:14 |
| Micah 7:15 |
| Micah 7:16 |
| Micah 7:17 |
| Micah 7:18 |
| Micah 7:19 |
| Micah 7:20 |
|
|
|
|
|
|
| Micah 1 / Mic 1 |
| Micah 2 / Mic 2 |
| Micah 3 / Mic 3 |
| Micah 4 / Mic 4 |
| Micah 5 / Mic 5 |
| Micah 6 / Mic 6 |
| Micah 7 / Mic 7 |