A A A A A
Latvijas Bībele 1685 (LG8)

Amos 7



1
Tas Kungs Kungs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, viņš rādīja siseņus, kad atāls sāka augt, un redzi, atāls bija audzis pēc ķēniņa pļaušanas.
2
Un kad tie zāli zemes virsū visnotaļ bija aprijuši, tad es sacīju: Kungs Kungs, piedod jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs.
3
Tad Tam Kungam bija žēl; tas nenotiks, sacīja Tas Kungs. -
4
Atkal Tas Kungs Kungs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs Kungs sauca un gribēja ar uguni sodīt, un tas jau norija to lielo jūru un aprija arī vienu zemes gabalu.
5
Tad es sacīju: Kungs Kungs, mitējies jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs.
6
Tad tas Tam Kungam bija žēl; ir tas nenotiks, - sacīja Tas Kungs Kungs.
7
Atkal viņš man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs stāvēja uz stāva mūra, un lote(svina svērtenis) bija viņa rokā.
8
Un Tas Kungs sacīja uz mani: ko tu redzi, Amos? Tad es sacīju: loti. Tad Tas Kungs sacīja: redzi, es pielikšu loti vidū maniem Izraēla ļaudīm, un viņus vairs netaupīšu;
9
Bet Īzaka elku kalni taps iznīcināti, un Izraēla svētās vietas taps nopostītas, un es celšos pret Jerobeama namu ar zobenu.
10
Tad Amacīja, Bēteles priesteris, sūtīja pie Jerobeama, Izraēla ķēniņa, un sacīja: Amos ceļ dumpi pret tevi Izraēla nama vidū, zeme nevar panest visus viņa vārdus.
11
Jo tā saka Amos: Jerobeams nomirs caur zobenu, un Izraēls vešus no savas zemes taps aizvests.
12
Un Amacīja sacīja uz Amosu: tu redzētāj, ej, bēdz uz Jūda zemi, un ēd tur savu maizi,
13
Un sludini tur, bet Bētelē tev joprojām vairs nebūs sludināt, jo te ir ķēniņa svētā vieta, un te ir valsts pilsēta.
14
Tad Amos atbildēja un sacīja uz Amacīju: es neesmu pravietis nedz pravieša dēls, bet es esmu lopu gans un lasu meža vīģes;
15
Bet Tas Kungs mani ņēmis no ganāmā pulka, un Tas Kungs uz mani sacījis: ej, sludini maniem Izraēla ļaudīm.
16
Nu tad, klausi Tā Kunga vārdu! Tu saki: nesludini pret Izraēli un nemāci pret Īzaka namu.
17
Tādēļ, tā saka Tas Kungs: tava sieva pilsētā taps par mauku, un tavi dēli un tavas meitas kritīs caur zobenu, un tava zeme taps mērota un izdalīta, un tu mirsi nešķīstā zemē, un Izraēls vešus no savas zemes taps aizvests.