Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Leviticus 22

1

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

2

Runā uz Āronu un viņa dēliem, ka tiem būs sargāties no Izraēla bērnu svētām dāvanām, (ko tie man svētī), ka tie nesagāna manu svēto vārdu; - es esmu Tas Kungs.

3

Saki tiem: kas starp jūsu pēcnākamiem no visa jūsu dzimuma pieies pie tām svētām dāvanām, ko Izraēla bērni Tam Kungam svētī, kad tam kāds nešķīstums, tas taps izdeldēts no mana vaiga; - es esmu Tas Kungs.

4

Nevienam no Ārona dzimuma, kad tas ir spitālīgs, vai kam miesa pil, nebūs ēst no tām svētām dāvanām, tiekams tas top šķīsts. Kas ko aizskar, kas caur mironi palicis nešķīsts, vai kam guļot sēkla izpil,

5

Vai ja kas kādu līdēju tārpu aizskar, caur ko tas palicis nešķīsts, vai kādu cilvēku, caur ko tas palicis nešķīsts ar kaut kādu nešķīstību, kas viņam ir,

6

Tas, kas to aizskāris, būs nešķīsts līdz vakaram un lai neēd no tām svētām dāvanām, bet lai per savu miesu ūdenī.

7

Un kad saule nogājusi, tad tas ir šķīsts, un pēc tam tas var ēst no tām svētām dāvanām, jo tā ir viņa barība.

8

Maitu un saplosītu tam nebūs ēst, lai ar to nesagānās; - es esmu Tas Kungs.

9

Tā tiem būs turēt manu pavēli, ka tiem tādēļ grēks nav jānes un caur to nav jāmirst, ka tie to sagānījuši; - es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.

10

Nevienam svešiniekam nebūs ēst no tā svētītā; nedz piedzīvotājam pie priestera nedz algādzim no tā svētīta nebūs ēst.

11

Bet ja priesteris kādu cilvēku pircis par savu naudu, tam būs no tā ēst, un kas viņa namā ir dzimis, tiem būs ēst no viņa maizes.

12

Bet ja priestera meita ies pie kāda sveša vīra, tad viņai nebūs ēst no tā svētā cilājamā upura.

13

Bet ja priestera meita būs atraitne vai atstādināta un viņai dzimuma nav, un tā nākusi atpakaļ sava tēva namā, kā kad vēl bija meita, tad viņai būs ēst sava tēva maizi; bet nevienam svešiniekam to nebūs ēst.

14

Un ja kas nezinādams no tā svētītā ēdīs, tad viņam pie tā būs pielikt piekto daļu, un atdot priesterim līdz ar to svētīto.

15

Un tiem nebūs sagānīt Izraēla bērnu svētās dāvanas, ko tie Tam Kungam devuši par cilājamu upuri,

16

Ka tie sev neuzkrauj noziegumu un apgrēcību, kad tie ēd savas svētās dāvanas; jo es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.

17

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

18

Runā uz Āronu un uz viņa dēliem un uz visiem Izraēla bērniem un saki tiem: ja kas no Izraēla nama un no svešiniekiem iekš Izraēla grib savu upuri pienest, lai būtu kāds solījums, vai kāds labprātības upuris, ko tie Tam Kungam grib upurēt par dedzināmo upuri, lai tas no jums viņam būtu patīkams,

19

Tad nesiet vienu tēviņu no vēršiem, jēriem un kazlēniem, kas bez vainas.

20

Kam kāda vaina, to jums nebūs upurēt, jo tas nebūs patīkams no jums.

21

Un ja kas Tam Kungam pienes pateicības upuri, vai īpašu solījumu, vai no laba prāta, no lieliem vai no sīkiem lopiem, tam būs būt bez vainas, ka tas ir patīkams, pie tā lai nav nekādas vainas.

22

Ja tas ir akls, vai ar lūzumu, vai ievainots, vai kraupains, vai kašķains ar ēdi, tādus jums nebūs Tam Kungam upurēt, un no tiem jums nebūs Tam Kungam uz altāri likt uguns upuri.

23

Bet vērsi vai avi, kam visai gari, vai visai īsi locekļi, to jūs varat sataisīt par labprātības upuri, bet par solījuma upuri tas nebūs patīkams.

24

To saspaidīto, to sadauzīto, vai saplosīto, vai izrāmīto jums nebūs upurēt Tam Kungam, to jums nebūs darīt savā zemē.

25

Arī no svešinieka rokas jums nekā no tādiem nebūs upurēt savam Dievam par barību; jo tiem ir trūkums, tiem ir vaina, tie no jums nebūs patīkami.

26

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

27

Kad vērsis, vai jērs, vai kazlēns piedzims, tad tam būs palikt septiņas dienas pie savas mātes, bet astotā dienā un pēc tas būs patīkams Tam Kungam par uguns upuri.

28

Liellopu vai avi, pašu līdz ar viņa augli, jums nebūs nokaut vienā dienā.

29

Un kad jūs Tam Kungam upurēsiet slavas upuri, tad jums to būs upurēt, kā tas no jums lai būtu patīkams.

30

Tai pašā dienā to būs ēst, jums no tā neko nebūs atlicināt līdz rītam; - es esmu Tas Kungs.

31

Tad nu jums manus baušļus būs turēt un tos darīt; - es esmu Tas Kungs.

32

Un jums nebūs pulgot manu svēto vārdu, ka es Izraēla bērnu starpā topu svētīts; - es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī,

33

Kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai es jums būtu par Dievu, es, Tas Kungs.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685