Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Leviticus 14

1

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

2

Šis būs tas likums par spitālīgo viņa šķīstīšanas laikā:

3

To būs vest pie priestera, un priesterim būs iziet ārā aiz lēģera, un ja priesteris redz, un raugi, spitālības vaina no spitālīgā ir sadzijusi,

4

Tad priesterim būs pavēlēt, ka priekš tā, kas jāšķīstī, būs ņemt divus dzīvus šķīstus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.

5

Un priesterim būs pavēlēt, ka tas viens putns top nokauts iekš kāda māla trauka pār tekošu ūdeni.

6

To dzīvo putnu viņam tad būs ņemt un to ciedra koku un tos sarkanos dzīparus un to īzapu, un tos līdz ar to dzīvo putnu būs iemērcēt tā otra putna asinīs, kas ir nokauts pār to tekošo ūdeni,

7

Un to, kas no spitāļiem šķīstās, būs septiņreiz apslacīt un šķīstīt, un to dzīvo putnu palaist laukā.

8

Un tam, kas šķīstās, būs mazgāt savas drēbes un nocirpt visus savus matus un ūdenī mazgāties, tad tas būs šķīsts; pēc tam lai viņš nāk lēģerī, bet lai paliek sava dzīvokļa ārpusē septiņas dienas.

9

Septītā dienā tam būs nodzīt savus matus, savu galvu un savu bārdu, to spalvu savās uzacīs; visus savus matus tam būs nodzīt un savas drēbes mazgāt un savu miesu ar ūdeni mazgāt, tad tas būs šķīsts.

10

Un astotā dienā tam būs ņemt divus jērus, kas bez vainas, un gada vecu aitiņu, kas bez vainas, līdz ar trim desmitiem kviešu miltu par ēdamo upuri, ar eļļu sajauktu, un vienu logu(glāze) eļļas.

11

Tad tam priesterim, kas šķīsti, to vīru, kas šķīstās, līdz ar tām lietām būs stādīt Tā Kunga priekšā, priekš saiešanas telts durvīm.

12

Un priesterim būs ņemt to vienu jēru un to upurēt par nozieguma upuri ar to logu (glāze) eļļas, un par līgojamu upuri to upurēt Tā Kunga priekšā.

13

Tad viņam to jēru būs nokaut tai vietā, kur top nokauts tas grēku upuris un dedzināmais upuris, svētā vietā, jo tas nozieguma upuris pieder tāpat kā tas grēku upuris priesterim; tas ir augsti svēts.

14

Un priesterim būs ņemt no tā nozieguma upura asinīm, un to būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīsti, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.

15

Un priesterim arī būs ņemt eļļu no tā loga un liet savā kreisā saujā.

16

Un būs iemērcēt savu labo pirkstu tai eļļā, kas kreisajā saujā, un ar savu pirkstu no tās eļļas septiņreiz slacīt Tā Kunga priekšā.

17

Un no tās atlikušās eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīstī, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu virsū uz tām nozieguma upura asinīm.

18

Un kas vēl atlicis no tās eļļas, kas bija priestera saujā, to viņam būs likt uz galvu tam, tas jāšķīstī; tā priesterim viņu būs salīdzināt Tā Kunga priekšā.

19

Un priesterim arī būs sataisīt grēku upuri un to šķīstīto salīdzināt viņa nešķīstības dēļ.

20

Tad viņam būs nokaut to dedzināmo upuri un to dedzināmo upuri un to ēdamo upuri būs celt uz altāri; tā priesterim viņu būs salīdzināt, tad tas ir šķīsts.

21

Bet ja viņš ir nabags un viņam maz pie rokas, tad lai ņem vienu jēru nozieguma upurim par līgojamu upuri, sevi salīdzināt, un desmito tiesu kviešu miltu ar eļļu sajauktu par ēdamu upuri un vienu logu (glāze) eļļas,

22

Un divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, cik viņa roka paspēj; no tiem lai ir viens par grēku upuri un otrs par dedzināmo upuri.

23

Un astotā šķīstīšanas dienā tos būs nest pie priestera, pie saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā.

24

Un priesterim būs ņemt to nozieguma upura jēru un to logu (glāze) eļļas, un tos būs līgot par līgojamu upuri Tā Kunga priekšā.

25

Tad nozieguma upura jēru būs nokaut un ņemt no nozieguma upura asinīm, un to likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.

26

Un priesterim no tās eļļas būs liet savā kreisajā saujā.

27

Un no tās eļļas, kas kreisajā saujā, priesterim septiņreiz būs slacīt Tā Kunga priekšā.

28

Un no tās eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās, un uz viņa labās kājas lielo pirkstu, virsū uz tām nozieguma upura asinīm.

29

Un to atlikumu no tās eļļas, kas priestera saujā, būs likt uz galvu tam, kas šķīstās, par salīdzināšanu Tā Kunga priekšā.

30

Tad viņam būs sataisīt vienu no tām ūbelēm jeb no tiem jauniem baložiem, cik viņa roka paspēj,

31

Cik viņa roka paspēj, vienu par grēku upuri un otru par dedzināmo upuri līdz ar ēdamo upuri; tā priesterim to, kas šķīstās, būs salīdzināt Tā Kunga priekšā,

32

Šis ir tas likums par to, kam ir spitāļi, kam roka nepaspēj, cik viņa šķīstīšanas pēc vajag.

33

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

34

Kad jūs nāksiet Kanaāna zemē, ko es jums došu par īpašumu, un kad es spitālības vainu piesūtīšu kādam jūsu zemes namam,

35

Tad tam, kam tas nams pieder, būs nākt un priesterim dot ziņu un sacīt: man šķiet, kādu vainu esam manā namā.

36

Un priesterim būs pavēlēt, ka to namu izkravā, pirms priesteris nāk, to vainu apraudzīt, lai netop nešķīsti visi, kas tai namā, un tad priesterim būs nākt un to namu apraudzīt.

37

Kad viņš nu to vainu aplūkojis un redz, ka tai vainai pie nama sienām ir pazaļas vai pasarkanas dobītes, un tās dziļāki izraugās nekā tā siena,

38

Tad priesterim no nama būs iziet pie nama durvīm un to namu aizslēgt septiņas dienas.

39

Un septītā dienā priesterim atkal būs nākt un lūkot, un raugi, ja tā vaina pie nama sienām ir izpletusies,

40

Tad priesterim būs pavēlēt, ka tos akmeņus izlauž, kur tā vaina, un tos ārā izmet aiz pilsētas kādā nešķīstā vietā.

41

Un to namu no iekšienes visapkārt būs nokasīt, un to nokasījumu, ko tie nokasījuši, būs izmest ārā aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.

42

Tad tiem būs ņemt citus akmeņus un likt viņu akmeņu vietā, un citus mālus ņemt un to namu apmest.

43

Bet ja tā vaina taī namā izplešas, pēc tam kad tie akmeņi ir izlauzti, tas nams nokasīts un atkal apmests,

44

Tad priesterim būs nākt un raudzīt, un redzi, ja tā vaina pie tā nama ir izpletusies, tad ēdoti spitālības vaina ir tanī namā; - tas ir nešķīsts.

45

Un to namu, viņa akmeņus un viņa kokus un visus nama mālus būs nolauzīt un ārā izmest aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.

46

Un kas šai namā iet jebkurā dienā, kad tas tapis aizslēgts, tam būs nešķīstam būt līdz vakaram.

47

Un kas taī namā guļ, tam būs mazgāt savas drēbes, un kas tai namā ēd, tam būs mazgāt savas drēbes.

48

Bet kad priesteris atkal nāks un lūkos un redzi, tā vaina tai namā pēc tam, kad tas apmests, nav izpletusies, tad priesterim to namu būs atzīt par šķīstu, jo tā vaina ir sadzijusi.

49

Tad viņam priekš tā nama šķīstīšanas būs ņemt divus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.

50

Un viņam to vienu putnu būs nokaut kādā mālu traukā pār tekošu ūdeni.

51

Un viņam būs ņemt to ciedra koku un to īzapu un tos sarkanos dzīparus un to dzīvo putnu un tos iemērcēt tā nokauta putna asinīs un tai tekošā ūdenī un to namu septiņreiz apslacīt.

52

Tā viņam to namu būs šķīstīt ar tā putna asinīm un ar to tekošo ūdeni un ar to dzīvo putnu un ar to ciedra koku un ar to īzapu un ar tiem sarkaniem dzīpariem.

53

Tad viņam to dzīvo putnu būs palaist ārā aiz pilsētas laukā; tā viņam to namu būs salīdzināt, tad tas taps šķīsts.

54

Šis ir tas likums par ikvienu spitālības vainu un par kraupi

55

Un par drēbju un namu spitāļiem,

56

Un par tūkumiem un kašķi un baltām pūtēm;

57

Par mācību, kad kas ir nešķīsts un kad kas šķīsts; - šis ir tas likums par spitāļiem.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685