Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Ezekiel 36

1

Un tu cilvēka bērns, sludini par Izraēla kalniem un saki: Izraēla kalni, klausiet Tā Kunga vārdu.

2

Tā saka Tas Kungs Kungs: tādēļ ka ienaidnieks par jums saka: redzi, tie mūžīgie kalni mums ir tikuši par mantību,

3

Tādēļ sludini un saki: tā saka Tas Kungs Kungs: Tāpēc ka jūs visapkārt esat postīti un aprīti, ka jūs tiem atlikušiem pagāniem esat par mantību un esat nākuši ļaužu mēlēs un valodās,

4

Tāpēc, Izraēla kalni, klausiet Tā Kunga Kunga vārdu. Tā saka Tas Kungs Kungs uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām, tukšām posta vietām un atstātām pilsētām, kas ir palikušas par laupījumu un apsmieklu visām atlikušām tautām visapkārt, -

5

Tāpēc tā saka Tas Kungs Kungs: tiešām, es sava karstuma ugunī runāju pret tām atlikušām tautām un pret visu Edomu, kas manu zemi sev ņēmuši par mantību ar visas sirds prieku, ar lielu nicināšanu, to izpostīt un aplaupīt.

6

Tāpēc sludini Izraēla zemei un saki uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es savā karstumā un savā bardzībā esmu runājis, tāpēc ka jums apsmiekls bija jānes no pagāniem.

7

Tādēļ Tas Kungs Kungs tā saka: es, es paceļu savu roku, tiešām, tām tautām, kas visapkārt ap jums, pašām būs nest savu apsmieklu.

8

Bet jūs, jūs Izraēla kalni, atkal zaļosiet un nesīsiet savus augļus maniem Izraēla ļaudīm, jo īsā laikā tie pārnāks.

9

Jo redzi, es būšu pie jums, un es skatīšos uz jums, un jūs tapsiet kopti un apsēti.

10

Un es vairošu pie jums cilvēkus, visu Izraēla namu visnotaļ: un pilsētās dzīvos un postītas vietas uztaisīs.

11

Un es pie jums vairošu cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies, un es iekš jums likšu dzīvot kā jūsu vecos laikos, un es jums darīšu vairāk labuma nekā jūsu senajos laikos, un jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs.

12

Un es pie jums atvedīšu cilvēkus, savus Izraēla ļaudis, tie tevi iemantos, un tu tiem būsi par mantību un tiem vairs nelaupīsi bērnus.

13

Tā saka Tas Kungs Kungs: tādēļ ka uz jums saka: tu esi cilvēku rijēja un savu ļaužu bērnu aplaupītāja,

14

Tādēļ tu cilvēkus vairs nerīsi un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Kungs.

15

Un es tev vairs nelikšu dzirdēt pagānu apsmieklu, un tu nenesīsi vairs tautu negodu un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Kungs.

16

Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:

17

Cilvēka bērns, Izraēla nams, kad tie savā zemē dzīvoja, tad tie to sagānīja ar savu ceļu un ar saviem darbiem; viņu ceļš bija manā priekšā kā sārņainas sievas nešķīstība.

18

Tādēļ es savu bardzību pār viņiem izgāzu to asiņu dēļ, ko tie tai zemē bija izlējuši, un viņu elku dēļ ar ko to bija sagānījuši.

19

Un es tos izkaisīju starp tautām, un tie tapa izputināti pa valstīm, es tos sodīju pēc viņu ceļa un pēc viņu darbiem.

20

Kad tie nu pie tām tautām nonāca, kurp tie bija gājuši, tad tie sagānīja manu svēto vārdu, tāpēc ka no tiem tapa sacīts: šie ir Tā Kunga ļaudis un izgājuši no viņa zemes.

21

Bet man ir žēl sava svētā vārda, ko Izraēla bērni sagānījuši starp tām tautām, kur tie bija nākuši.

22

Tāpēc saki uz Izraēla namu: tā saka Tas Kungs Kungs: es to nedaru jūsu dēļ, Izraēla nams, bet sava svētā vārda dēļ, ko jūs esat sagānījuši starp tām tautām, kur esat nākuši.

23

Jo es pagodināšu savu lielo vārdu, kas starp pagāniem ir sagānīts, ko jūs viņu vidū esat sagānījuši. Un pagāni samanīs, ka es esmu Tas Kungs, saka Tas Kungs Kungs, kad es pie jums svēts parādīšos priekš viņu acīm.

24

Jo es jūs atvedīšu no tām tautām un jūs sapulcināšu no visām valstīm, un es jūs atvedīšu atkal jūsu zemē.

25

Un es uz jums slacināšu šķīstu ūdeni, ka topat šķīsti; no visas jūsu nešķīstības un no visiem jūsu elkiem es jūs šķīstīšu.

26

Un es jums došu jaunu sirdi un došu jums jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no jūsu miesām un došu jums miesīgu sirdi.

27

Un es jums došu savu Garu un darīšu, ka jūs staigāsiet manos likumos un sargāsiet un darīsiet manas tiesas.

28

Un jūs dzīvosiet tai zemē, ko es jūsu tēviem esmu devis, un jūs man būsiet par ļaudīm, un es jums būšu par Dievu.

29

Un es jūs atpestīšu no visas jūsu nešķīstības un aicināšu labību un to vairošu un nevedīšu pār jums badu.

30

Un es vairošu koku augļus un tīruma augļus, ka jūs bada dēļ starp tautām vairs netopat nicināti.

31

Tad jūs pieminēsiet savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus un būsiet paši sev riebīgi par saviem noziegumiem un par savām negantībām.

32

Un to es nedaru jūsu dēļ, saka Tas Kungs Kungs, to jums būs zināt. Kaunaties un nosarkstiet savu ceļu dēļ, jūs, Izraēla nams!

33

Tā saka Tas Kungs Kungs: tai dienā, kad es jūs šķīstīšu no visas jūsu nešķīstības, tad es pilsētās likšu dzīvot, un postažas taps uztaisītas.

34

Un tā tukšā zeme atkal taps apkopta, kur posts bija priekš ikviena acīm, kas gāja garām.

35

Un sacīs: šī zeme, kas bija postā, ir palikusi kā Ēdenes dārzs, un tās iztukšotās un izpostītās un sagruvušās pilsētas ir stipras un apdzīvotas.

36

Tad tās tautas, kas atlikušas visapkārt ap jums, samanīs, ka es, Tas Kungs, uztaisu sagruvušas vietas un apdēstu, kas ir izpostīts; es, Tas Kungs, to esmu runājis, un es to darīšu.

37

Tā saka Tas Kungs Kungs: es ļaušos atkal pielūgties no Izraēla nama, ka es tiem parādos; es vairošu tos ļaudis kā ganāmu pulku.

38

It kā tās svētās avis, kā Jeruzālemes avis savos svētkos, tā būs tās tukšās vietas ar cilvēkiem kā ar ganāmu pulku pilnas, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685