Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Lamentations 3

1

Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.

2

Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.

3

Tiešām, pret mani viņš turējis savu roku arvien atkal cauru dienu.

4

Manu miesu un manu ādu viņš darījis vecu, manus kaulus viņš satriecis.

5

Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.

6

Tumsā viņš mani nolicis, it kā tos, kas sen miruši.

7

Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, viņš mani licis grūtos pinekļos.

8

Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr viņš aizslēdz savas ausis priekš manas lūgšanas.

9

Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, viņš manas tekas aizķīlājis.

10

Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.

11

Viņš man no ceļa licis noklīst, viņš mani saplosījis, viņš mani postījis.

12

Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.

13

Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.

14

Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.

15

Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.

16

Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, viņš mani aprausis ar pelniem.

17

Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.

18

Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.

19

Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.

20

Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.

21

To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.

22

Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo viņa apžēlošanās ir bez gala.

23

Tā ir ik rītu jauna, tava uzticība ir ļoti liela.

24

Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz viņu.

25

Tas Kungs ir labs tiem, kas uz viņu gaida, tai dvēselei, kas viņu meklē.

26

Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.

27

Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.

28

Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,

29

Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -

30

Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.

31

Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.

32

Bet viņš gan apbēdina, un tad viņš apžēlojās pēc savas lielās žēlastības.

33

Jo ne no savas sirds viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.

34

Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,

35

Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,

36

Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?

37

Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?

38

Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?

39

Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.

40

Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.

41

Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):

42

Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc tu neesi žēlojis.

43

Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.

44

Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.

45

Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.

46

Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.

47

Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.

48

Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.

49

Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,

50

Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.

51

Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.

52

Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.

53

Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.

54

Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.

55

Es piesaucu, ak Kungs, tavu vārdu no dziļās bedres,

56

Un tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.

57

Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es tevi piesaucu, un sacīji nebīsties!

58

Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, tu izpestī manu dzīvību.

59

Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!

60

Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.

61

Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,

62

Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.

63

Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.

64

Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.

65

Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - tavi lāsti lai ir pār viņiem!

66

Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685