A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Jeremija 48



1
Pret Moabu Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs, tā saka: Vai, par Nebu! Tas ir postīts, Ķiriataīma tapusi kaunā un ieņemta, tas augstais patvērums ir kaunā un izbiedināts.
2
Moaba lielība pagalam; Ezbonā domā ļaunu pret viņu: nāciet, izdeldēsim to, ka nav vairs tauta. Ir tu, Madmene, nogursi, zobens dzīsies tev pakaļ.
3
Klau, brēkšana no Oronaīmas, posts, drupas un gruvekļi.
4
Moabs ir satriekts, viņa bērnus dzird kliedzam.
5
Pa Luķitas teku iet uz augšu un raud raudādami, un kur iet lejā no Oronaīmas, dzird bailīgu kliegšanu par postu.
6
Bēdziet, glābiet savas dvēseles, bet tu būsi kā vientulis koks tuksnesī!
7
Jo tāpēc ka tu paļaujies uz saviem darbiem un uz savām mantām, tu arīdzan tapsi uzņemts, un Kamos aizies cietumā līdz ar visiem saviem svētītājiem un saviem lielkungiem.
8
Jo postītājs nāks pār ikkatru pilsētu, ka neviena pilsēta neizmuks, un ieleja taps maitāta, un klajums taps postīts, kā Tas Kungs to runājis:
9
Dodiet Moabam spārnus, jo it kā skriešus viņš aizies, un viņa pilsētas taps par posta vietām bez iedzīvotāja.
10
Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu kūtri dara, un nolādēts lai ir, kas savu zobenu aiztur no asinīm!
11
Moabs no savas jaunības bijis bez bēdām un klusu ir gulējis uz savām mielēm un nav pārliets no trauka traukā, un nav cietumā gājis, tāpēc viņam palikusi sava smaka, un viņa smarža nav pārvērtusies.
12
Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka es pie tā sūtīšu gāzējus, kas viņu gāzīs un iztukšos viņa traukus un saplēsīs viņa ādas traukus.
13
Un Moabs taps kaunā par Kamosu, kā Izraēla nams ir kaunā tapis par Bēteli, uz ko tie paļāvās.
14
Kā jūs varat sacīt: mēs esam varoņi un stipri vīri karā?
15
Moabs ir postīts un viņa pilsētās kāpj iekšā, un viņa izlasītie jaunekļi iet pie kaušanas, saka tas ķēniņš, Kungs Cebaot ir viņa vārds.
16
Moaba posts ir tuvu atnācis, un viņa nelaime ļoti steidzās.
17
Žēlojiet viņu visi kaimiņi un visi, kas pazīstat viņa vārdu, sakāt: Ak kā ir salūzis varas scepteris un godības zizlis!
18
Kāp zemē no savas godības, sēdi izkaltušā zemē, iedzīvotāja, Dibonas meita, jo Moaba postītājs pret tevi ceļas un maitā tavas stiprās pilis.
19
Stāvi ceļmalā un raugi, Aroēra iedzīvotāja, vaicā bēglim un prasi izglābtai: kas ir noticis?
20
Moabs stāv kaunā, tas ir izbiedināts; kauciet un kliedziet, pasludinājiet pie Arnonas, ka Moabs izpostīts.
21
Sodība ir nākusi pār to klajo zemi, pār Olonu un pār Jacku un pār Mevaotu,
22
Un pār Dibonu un pār Nebu un pār BetDiblataīmu,
23
Un pār Ķiriataīmu un pār BetGamulu un pār BetMeonu,
24
Un pār Ķiriotu un pār Bacru, un pār visām Moaba zemes pilsētām, kas tālu un tuvu.
25
Moaba rags nocirsts un viņa elkonis satriekts, saka Tas Kungs.
26
Piedzirdinājiet viņu, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies, lai Moabs žņaudz rokas savā vemšanā, un lai arī viņš ir par apsmieklu.
27
Jo vai Izraēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš tapa pieķerts starp zagļiem, ka tu galvu kratīji, par viņu runādams?
28
Atstājiet pilsētas un dzīvojiet akmens kalnos, Moaba iedzīvotāji, un topiet kā baloži, kas taisa ligzdu pie stāva bezdibeņa.
29
Mēs Moaba lepnību esam dzirdējuši, ka tas ir ļoti lepns, viņa augstību un viņa lepnību un viņa greznību un viņa sirds lielību.
30
Es pazīstu viņa trakumu, bet tas neizdosies, saka Tas Kungs, un viņa lielīšanās to nepadarīs.
31
Tādēļ es kaukšu par Moabu un brēkšu par visu Moabu, un kliegšu par Ķireres ļaudīm.
32
Kā par Jaēzeru, tā es par tevi raudāšu, tu vīna koks Zibmā! Tavas vīna stīgas cēlušās pār jūru un sniegušās līdz Jaēzeras jūrai; tas postītājs uzkritis dārza un vīna kalna augļiem.
33
Prieks un līksmība ir nost no tā auglīgā tīruma, no Moaba zemes; es atraušu vīnu no vīna spaidiem, tur nemīdīs vīna ogas ar gavilēm; tās gaviles nav gaviles.
34
No Ezbonas brēc līdz Elealei, līdz Jakcai tie paceļ savu balsi, no Coaras līdz Oronaīmai, līdz EglatŽilišijai, jo ir Nimrimas ūdeņi taps postā.
35
Un es iznīcināšu Moabā, saka Tas Kungs, tos, kas uz elku kalniem upurē, un kas saviem dieviem kvēpina.
36
Tādēļ mana sirds vaid par Moabu kā stabules, un mana sirds vaid kā stabules par Ķireres ļaudīm, jo viņu manta, ko tie krājušies, iet bojā.
37
Jo visas galvas būs plikas un visas bārdas nodzītas, visas rokas būs sagraizītas, un ap gurniem būs maiss
38
Uz visiem Moaba jumtiem un uz visām viņu ielām ir vaidas vien, jo es Moabu esmu sadauzījis it kā nepatīkamu trauku, saka Tas Kungs.
39
Kā viņš ir iztrūcināts, kā tie kauc, kā Moabs muguru griež savā kaunā! Moabs visiem saviem kaimiņiem ir par apsmieklu un par biedēkli.
40
Jo tā saka Tas Kungs: redzi, viņš ātri skrien kā ērglis, un izplēš savus spārnus pār Moabu.
41
Pilsētas ir uzvarētas un stiprās pilis ir uzņemtas, un Moaba vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.
42
Jo Moabs taps izdeldēts, ka vairs nav tauta, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies.
43
Briesmas un bedre un valgs pār tevi, Moaba iedzīvotājs! saka Tas Kungs.
44
Kas izbēg no briesmām, kritīs bedrē, un kas izkāpj no bedres, taps gūstīts valgā, jo es Moabam sūtīšu viņu piemeklēšanas gadu, saka Tas Kungs.
45
Ezbonas ēnā stāv bēdzēji bez spēka, bet no Ezbonas izies uguns un liesma no Ziona un aprīs Moaba pakausi un to trokšņa darītāju galvas.
46
Vai tev, Moab! Kamosa ļaudis ir gājuši bojā, jo tavi dēli aizvesti cietumā, arī tavas meitas ir cietumā.
47
Bet pēclaikā es vedīšu atpakaļ Moaba cietumniekus, saka Tas Kungs. Tik daudz par Moaba sodību.