A A A A A
Latvijas Bībele 1685 (LG8)

Jeremija 3



1
Un viņš saka: kad vīrs atstumj savu sievu, un tā aiziet no viņa un ņem citu vīru, vai tas viņu atkal drīkst pieņemt? Vai tāda zeme netaptu ļoti sagānīta? Bet tu ar daudz drauģeļiem esi maucību dzinusi un griezies atkal pie manis, saka Tas Kungs.
2
Pacel savas acis uz tiem elku kalniem un skaties: kur tu neesi tapusi apsmieta! Tu viņu dēļ esi ceļmalā sēdējusi kā Arābs tuksnesī; tā tu zemi esi sagānījusi ar savu maucību un ar savu blēdību.
3
Tādēļ agrais lietus top aizturēts, un vēlais lietus nenāk. Bet tev ir maukas piere, tu negribi kaunēties.
4
Un taču no šī laika tu mani piesauci: mans Tēvs! Tu esi manas jaunības draugs!
5
Vai viņš vienmēr dusmosies, vai viņš bardzību turēs mūžīgi? Redzi, tā tu runā un dari ļaunu cik spēdama.
6
Un Tas Kungs sacīja uz mani ķēniņa Jozijas dienās: Vai esi redzējis, ko Izraēla cilts atkāpdamās darījusi? Viņa gāja uz ikkatru elka kalnu un apakš visiem zaļiem kokiem un tur maukoja.
7
Un es sacīju, kad tā visu to bija darījusi, atgriezies pie manis; bet tā neatgriezās; un to redzēja viņas māsa, tā neuzticīgā Jūda cilts.
8
Un es redzēju, lai gan es tādēļ, ka tā pārkāpēja Izraēla cilts laulību bija pārlauzusi, viņu biju atstājis un tai devis šķiršanās grāmatu, ka tomēr viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, nebijās, bet nogāja un dzina pati arīdzan maucību.
9
Un ar savas maucības slavu tā ir sagānījusi zemi, jo tā lauza laulību ar akmeņiem un kokiem.
10
Un pie visa tā arī viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, pie manis nav atgriezusies no visas savas sirds, bet ar viltu, saka Tas Kungs.
11
Un Tas Kungs sacīja uz mani: Izraēla cilts, tā atkāpēja, izturas taisnāki, nekā neuzticīgā Jūda cilts.
12
Ej un sauc šos vārdus pret ziemeļa pusi un saki: atgriezies, Izraēla cilts, tu atkāpēja, saka Tas Kungs, tad es savu dusmību negriezīšu uz tevi. Jo es esmu žēlīgs, saka Tas Kungs, es negribu mūžīgi dusmoties.
13
Atzīsti tikai savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret To Kungu, savu Dievu, un šurp turp esi skraidījusi pie svešiem, apakš ikkatra zaļa koka, bet manai balsij jūs neesat paklausījuši, saka Tas Kungs.
14
Atgriežaties, atkāpēji bērni, saka Tas Kungs, - jo es jūs esmu precējis un jūs uzņemšu, vienu no pilsētas un divas no cilts, un es jūs vedīšu uz Ciānu.
15
Un es jums došu ganus pēc mana prāta, un tie jūs ganīs ar ziņu un prātu.
16
Un notiks, kad jūs vairosities un būsiet auglīgi tai zemē tanīs dienās, saka Tas Kungs, tad vairs nesacīs: „Tā Kunga derības šķirsts“ un tas arī vairs prātā nenāks un to arī vairs nepieminēs nedz meklēs nedz to atkal uztaisīs.
17
Tanī laikā Jeruzāleme taps nosaukta: „Tā Kunga goda krēsls“, un pie viņas visi pagāni taps sapulcināti, tādēļ ka Tā Kunga vārds ir Jeruzālemē; un tie nestaigās vairs pēc savas niknās sirds domām.
18
Tanīs dienās Jūda nams ies pie Izraēla nama, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko es jūsu tēviem esmu devis par mantību.
19
Es gan sacīju: kā es tevi stādīšu starp tiem bērniem un tev došu jauku zemi, visglītāko mantību starp tautu glītumiem! Un sacīju: „Mans Tēvs!“ jūs mani sauksiet un no manis neatkāpsities.
20
Patiesi, it kā sieva savam draugam ir neuzticīga, tā jūs esat bijuši neuzticīgi pret mani, jūs no Izraēla nama, saka Tas Kungs.
21
Balss taps dzirdēta uz kalniem, Izraēla bērnu raudāšana un žēlošanās, ka tie pārgrozījuši savu ceļu un aizmirsuši To Kungu, savu Dievu.
22
Atgriežaties, atkāpēji bērni, es jūsu atkāpšanos dziedināšu. Redzi, mēs nākam pie tevis, jo tu, Kungs, esi mūsu Dievs.
23
Patiesi, tas ir viltus ar tiem pakalniem un ar visiem tiem kalniem; patiesi, pie Tā Kunga, mūsu Dieva, ir Izraēla pestīšana.
24
Jo tas kauna darbs ir apēdis mūsu tēvu pūliņu no mūsu jaunības, viņu avis un viņu vēršus, viņu dēlus un viņu meitas.
25
Mēs guļam savā kaunā, un mūsu negods mūs apklāj. Jo mēs esam grēkojuši pret To Kungu, savu Dievu, mēs un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai, un neesam klausījuši uz Tā Kunga, sava Dieva, balsi.