Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Jeremija 26

1

Jojaķima, Jozijas dēla, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika sacīdams:

2

Tā saka Tas Kungs: stājies Tā Kunga nama pagalmā, un runā uz visām Jūda pilsētām, kas nāk pielūgt Tā Kunga namā, visus vārdus, ko es tev esmu pavēlējis uz tiem runāt, neatrauj ne vārda.

3

Varbūt tie klausīs un atgriezīsies ikviens no sava niknā ceļa, tad man arī būs žēl tā ļaunuma, ko es tiem domāju darīt viņu darbu ļaunuma dēļ.

4

Saki tad uz tiem: tā saka Tas Kungs: ja jūs man neklausīsiet un nestaigāsiet manā bauslībā, ko es jums esmu devis,

5

Ka jūs klausiet manu kalpu, to praviešu, vārdiem, ko es vienmēr pie jums sūtu vienā sūtīšanā, kam jūs taču neesat klausījuši,

6

Tad es šo namu darīšu it kā Šīlo, un šo pilsētu es likšu par lāstu visām zemes tautām.

7

Un priesteri un pravieši un visi ļaudis dzirdēja Jeremiju šos vārdus runājam Dieva namā.

8

Kad Jeremija bija pabeidzis visu runāt, ko Tas Kungs bija pavēlējis runāt uz visiem ļaudīm, tad priesteri un pravieši un visi ļaudis viņu sagrāba un sacīja: tiešām, mirt tev jāmirst.

9

Kā tu drīksti Tā Kunga Vārdā sludināt un sacīt: šis nams būs tā kā Šīlo, šī pilsēta būs postā bez iedzīvotāja! Un visi ļaudis sapulcējās pret Jeremiju Tā Kunga namā.

10

Kad nu Jūda lielkungi to dzirdēja, tad tie nogāja no ķēniņa nama uz Tā Kunga namu un apsēdās priekš Tā Kunga jauno vārtu durvīm.

11

Tad tie priesteri un tie pravieši runāja uz tiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: šis vīrs ir nāvi pelnījis, jo viņš pret šo pilsētu ir sludinājis, kā jūs savām ausīm dzirdējuši.

12

Bet Jeremija runāja uz visiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: Tas Kungs mani sūtījis, sludināt pret šo namu un pret šo pilsētu visus vārdus, ko jūs esat dzirdējuši.

13

Nu tad, griežaties uz labiem ceļiem un pie labiem darbiem, un paklausiet Tā Kunga, sava Dieva, balsij, tad Tam Kungam būs žēl tā ļaunuma, ko viņš pret jums runājis.

14

Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās, dariet man, kā jūsu acīs labi un pareizi!

15

Bet tomēr ziniet, kad jūs mani nokausiet, tad jūs nenoziedzīgas asinis krāsiet uz sevi un uz šo pilsētu un uz viņas iedzīvotājiem, jo Tas Kungs mani patiesi pie jums sūtījis, visus šos vārdus runāt jūsu ausīs.

16

Tad tie lielkungi un visi ļaudis sacīja uz tiem priesteriem un uz tiem praviešiem: pie šā vīra nav nāves vainas, jo viņš uz mums runājis Tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā.

17

Arī citi vīri no zemes vecajiem cēlās un runāja uz visu ļaužu draudzi un sacīja:

18

Mikus no Marezas ir sludinājis Izķijas, Jūda ķēniņa dienās, un uz visiem Jūda ļaudīm runājis un sacījis: tā saka Tas Kungs Cebaot: Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme būs par akmeņu kopu, un šā nama kalns taps par meža kalnu.

19

Vai Izķija, Jūda ķēniņš, un visa Jūda cilts viņu nokāvuši? Vai viņš nebijās To Kungu un nepielūdza Tā Kunga priekšā. Tad Tam Kungam bija žēl tā ļaunuma, ko viņš pret tiem bija runājis. Un vai mēs lai darām lielu ļaunumu pret savām dvēselēm?

20

Un atkal viens vīrs bija sludinājis Tā Kunga Vārdā, Urija, Zemajas dēls, no ĶiriatIearimas, un tas sludināja pret šo pilsētu un šo zemi ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija.

21

Kad nu ķēniņš Jojaķims un visi viņa varenie un visi lielkungi viņa vārdus dzirdēja, tad ķēniņš viņu meklēja nokaut. Bet Urija to dzirdējis bijās un bēga un nāca uz Ēģiptes zemi.

22

Bet ķēniņš Jojaķims sūtīja vīrus uz Ēģiptes zemi, Elnatanu, Akbora dēlu, un citus vīrus uz Ēģipti.

23

Tie izveda Uriju no Ēģiptes un atveda pie ķēniņa Jojaķima, un tas viņu nokāva ar zobenu, un meta viņa miesas zemu ļaužu kapos.

24

Bet Aīkama, Zavana dēla, roka bija ar Jeremiju, ka viņš tiem ļaudīm netapa rokā dots, viņu nokaut.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685