A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Jeremija 11



1
Šis ir tas vārds, kas no Tā Kunga tā notika uz Jeremiju:
2
Klausiet šās derības vārdus un runājiet uz Jūda vīriem un uz Jeruzālemes iedzīvotājiem.
3
Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: nolādēts lai ir tas cilvēks, kas neklausa šās derības vārdiem,
4
Ko es jūsu tēviem esmu pavēlējis, kad tos izvedu no Ēģiptes zemes, no tā dzelzs cepļa, un sacīju: klausiet manu balsi, un dariet to, it kā es jums pavēlu, tad jūs man būsiet par ļaudīm, un es jums būšu par Dievu,
5
Lai es to zvērestu piepildu, ko es jūsu tēviem esmu zvērējis, viņiem dot zemi, kur piens un medus tek, it kā tas šodien ir. Tad es atbildēju un sacīju: Āmen, Kungs!
6
Un Tas Kungs sacīja uz mani: izsauc visus šos vārdus pa Jūda pilsētām un pa Jeruzālemes ielām, un saki: klausiet šās derības vārdus un dariet tos.
7
Jo es jūsu tēviem skaidri esmu apliecinājis tai dienā, kad tos izvedu no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai, tikuši(vienmēr) liecību dodams, un sacīju: klausiet manu balsi.
8
Bet tie nav klausījuši nedz savas ausis atgriezuši, bet staigājuši ikviens pēc savas niknās sirds stūrgalvības. Tāpēc es liku pār tiem nākt visiem šīs derības vārdiem, ko es pavēlēju darīt, un tie nav darījuši.
9
Un Tas Kungs uz mani sacīja: sabiedrība rodas starp Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
10
Tie ir atgriezušies pie savu vectēvu noziegumiem, kas liegušies maniem vārdiem klausīt, un citiem dieviem dzinušies pakaļ, tiem kalpot. Izraēla nams un Jūda nams pārkāpuši manu derību, ko es ar viņu tēviem esmu cēlis.
11
Tādēļ tā saka Tas Kungs: redzi es pār tiem vedīšu ļaunumu, no kā tie nevarēs izbēgt; kad tie tad uz mani brēks, tad es tos neklausīšu.
12
Un Jūda pilsētas un Jeruzālemes iedzīvotāji noies un brēks uz tiem dieviem, kam tie kvēpinājuši; bet pestīt tie tos neatpestīs viņu nelaimes laikā.
13
Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik arī tavu dievu, un cik Jeruzālemē ielu, tik altāru jūs esat cēluši par kaunu, altārus Baālam kvēpināt.
14
Tu tad nelūdz par šiem ļaudīm un nenes par tiem piesaukšanu un lūgšanu, jo es neklausīšu, kad tie mani piesauks par savu nelaimi.
15
Kas manam mīļam ir manā namā, kur tā top darīts, tāda blēdība no tāda pulka! Vai solījumi un upura gaļa atņems nelaimi no tevis? Tad tu varētu gavilēt.
16
Tas Kungs tevi nosauca par zaļu eļļas koku, kas jauks un auglīgs, bet nu viņš tam uguni pielicis ar lielu trokšņa skaņu, un viņa zari lūst.
17
Jo Tas Kungs Cebaot, kas tevi dēstījis, tas par tevi nospriedis nelaimi, Izraēla nama un Jūda nama niknuma dēļ, ko tie savā starpā dara, mani apkaitināt, Baālam kvēpinādami.
18
Nu Tas Kungs man to ir zināmu darījis, un es to zinu; tu man esi rādījis viņu padomu.
19
Un es biju it kā lēna avs, ko ved pie kaušanas, un es nezināju, ka tie pret mani bija domājuši tādas domas: lai to koku ar viņa augļiem maitājam un viņu izdeldam no dzīvo zemes, ka viņa vārdu vairs nepieminētu.
20
Bet tu, Kungs Cebaot, taisnais soģi, kas pārbaudi īkstis un sirdis, liec man redzēt tavu atriebšanu pie viņiem, jo tev es esmu pavēlējis savu tiesas lietu.
21
Tādēļ tā saka Tas Kungs pret Anatotas vīriem, kas tavu dvēseli meklē un saka: nesludini pret mums Tā Kunga Vārdā, ja negribi mirt caur mūsu rokām.
22
Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, es tos piemeklēšu un tiem jaunekļiem būs mirt caur zobenu, viņu dēli un viņu meitas mirs badā, ka no tiem nekas neatliks.
23
Jo nelaimei es likšu nākt pār Anatotas vīriem viņu piemeklēšanas gadā.