Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Jeremija 10

1

Klausiet to vārdu, ko Tas Kungs uz jums runā, Izraēla nams.

2

Tā saka Tas Kungs: nemācaties pagānu ceļu un neizbīstaties no debess zīmēm, jebšu pagāni no tām izbīstas.

3

Jo pagānu likumi ir nelietība. Jo tas ir koks, mežā cirsts, darbs no amatnieka rokām ar cirvi.

4

Viņš to izgrezno ar sudrabu un ar zeltu, stiprina ar naglām un ar āmuriem, ka nešaubās.

5

Tie ir kā tēsti stabi un nerunā, tie top apkārt nēsāti, jo paši nestaigā. Nebīstaties no viņiem, jo tie nedara ļauna, ir labu darīt tie nevar.

6

Bet nu neviena nav, kā tu, Kungs; tu esi liels, un liels ir tavs vārds ar spēku.

7

Kas tevi nebītos, tu tautu ķēniņ? Jo tas tev nākas, tādēļ ka starp visiem pagānu gudriem un visās viņu valstīs neviena tāda nav, kā tu.

8

Tiešām, tie visi kopā ir neprātīgi un ģeķīgi. Jo viņu mācība ir nelietība, tie ir koks.

9

Izkalts sudrabs top atvests no Tarzisa un zelts no Ūpaza, kalēja darbam un kausētāja rokām; pazilas drēbes un purpurs ir viņu apģērbs; tie visi ir amatnieku darbs.

10

Bet Tas Kungs ir patiesi Dievs, viņš ir dzīvs Dievs un mūžīgs ķēniņš. No viņa bardzības zeme dreb, un tautas viņa dusmību nevar panest.

11

Tā jums uz tiem būs sacīt: tiem dieviem, kas debesi un zemi nav darījuši, tiem būs iet bojā no zemes un no šīs pasaules.

12

Viņš zemi radījis caur savu spēku un pasauli dibinājis caur savu gudrību un debesis izpletis caur savu padomu.

13

Kad viņa balss atskan, tad ūdeņi krāc debesīs, un viņš liek miglai celties no zemes galiem, viņš dara zibeņus ar lietu un liek vējam nākt no viņa alām.

14

Visi cilvēki paliek stulbi bez saprašanas, visi kausētāji top kaunā ar saviem tēliem, jo ko tie lej, ir meli, un dvašas tur nav.

15

Tie ir nelietība un apsmejams darbs; piemeklēšanas laikā tie iet bojā.

16

Tā kā šie nav Jēkaba daļa, jo viņš ir visu lietu radītājs, un Izraēls ir viņa mantības cilts, - Kungs Cebaot ir viņa vārds.

17

Pacel savu paunu no zemes, tu kas sēdi spaidos.

18

Jo tā saka Tas Kungs: redzi, šoreiz es metu projām tās zemes iedzīvotājus kā ar lingu, un es tos spaidīšu, ka tiek atrasti.

19

Vai manu bēdu! Mana vaina ir sāpīga! Bet es saku: tās ir gan sāpes, bet man tās jāpanes.

20

Mana telts ir postīta, un visas manas virves ir sarautas; mani bērni no manis aizgājuši un to vairs nav. Neviena nav, kas manu dzīvokli uztaisa un manas teltis uzceļ

21

Jo tie gani palikuši stulbi un nav To Kungu meklējuši, tādēļ tiem nav labi izdevies, bet viss viņu ganāmais pulks izklīdis.

22

Klau, ko dzird! Redzi, nāk liels troksnis no ziemeļa zemes, postā likt Jūda pilsētas un darīt par mājokli tuksneša zvēriem.

23

Es zinu, ak Kungs, ka cilvēka ceļš pie viņa paša nestāv; tas nestāv pie vīra, kā lai staigā, kurp tas lai sper savus soļus.

24

Pārmāci mani, ak Kungs, bet ar žēlastību, ne savā bardzībā, ka tu mani neiznīcini.

25

Izgāz savu dusmību pār tiem pagāniem, kas tevi nepazīst, un pār tām ciltīm, kas tavu vārdu nepiesauc. Jo tie Jēkabu aprijuši, tie viņu apēduši un viņu izdeldējuši un viņa druvas izpostījuši.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685