Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Jesaja 59

1

Redzi, Tā Kunga roka nav paīsināta, palīdzēt, un viņa auss nav bieza, dzirdēt.

2

Bet jūsu noziegumi jūs atšķir no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj viņa vaigu no jums, ka viņš neklausa.

3

Jo jūsu rokas ir sagānītas ar asinīm un jūsu pirksti ar netaisnību, jūsu lūpas runā viltību, un jūsu mēle izdomā nepatiesību.

4

Neviena nav, kas taisnību sludina, un neviena, kas uzticīgi tiesā; tie paļaujas uz tukšiem niekiem un runā viltu, tie nesās ar nelietību un dzemdē postu.

5

Tie perē čūsku pautus(olas) un auž zirnekļa tīklus. Kas no viņu pautiem ēd, tam jāmirst, un kad vienu samin, tad odze izlec.

6

Viņu audumi neder drēbēm, un ar viņu darījumiem nevar apsegties, viņu darbi ir nelietīgi darbi, un varmācība ir viņu rokās.

7

Viņu kājas skrien uz ļaunumu un steidzās izliet nenoziedzīgas asinis, viņu domas ir nelietīgas domas, posts un nelaime ir uz viņu ceļiem.

8

Miera ceļu tie nezin, un tiesa nav viņu gājumos, tie groza savus ceļus; neviens, kas pa tiem staigā, nezin mieru.

9

Tādēļ tiesa ir tālu no mums, un taisnība mūs nepanāk, mēs gaidām uz gaismu, bet redzi, te ir tumsa, - uz spožumu, bet mēs staigājam krēslā.

10

Mēs grābstāmies gar sienām, kā akli, un kā kam acu nav, tā mēs grābstāmies; mēs piedauzamies dienas vidū it kā krēslā, pašā zaļā dzīvībā esam kā miruši.

11

Mēs rūcam visi kā lāči, vaidam kā baloži, gaidām uz tiesu bet nav, uz pestīšanu, bet tā no mums tālu.

12

Jo mūsu pārkāpumu ir daudz tavā priekšā, un mūsu grēki dod pret mums liecību. Jo mūsu pārkāpumi ir mūsu priekšā, un mēs zinām savus noziegumus,

13

Mēs esam atkāpušies un To Kungu aizlieguši, nogriezušies no sava Dieva, runājam varmācību un bezdievību, sadomājam un izgāžam no sirds melu valodu.

14

Tiesa ir atstumta nost, un taisnība stāv no tālienes, jo patiesība klūp uz ielas, un skaidrība netiek iekšā.

15

Tiešām, patiesība palikusi reta, un kas no ļauna atkāpjas, paliek par laupījumu. Tas Kungs to redzēja, un tas viņam nepatika, ka taisnības nav.

16

Un viņš redzēja, ka neviena nav, un brīnījās, ka aizstāvētāja nav. Un viņam palīdzēja viņa elkonis, un viņa taisnība viņu turēja.

17

Un viņš apvilka taisnību kā krūšu bruņas un lika galvā pestīšanas bruņu cepuri, un viņš apvilka par apģērbu atriebšanas drēbes un apņēma karstu dusmību kā mēteli.

18

It kā pelnījuši, tā viņš atmaksās, bardzību saviem pretiniekiem, atmaksu saviem ienaidniekiem, salām viņš atlīdzinās, kā pelnījušas.

19

Tad bīsies Tā Kunga vārdu no vakara puses un no saules uzlēkšanas viņa godību; jo viņš nāks kā uzplūdusi upe, ko Tā Kunga dvaša dzen.

20

Un Pestītājs nāks Ciānai un tiem, kas iekš Jēkaba atgriežas no pārkāpšanas, saka Tas Kungs.

21

Šī ir mana derība ar tiem, saka Tas Kungs: mans Gars, kas uz tevi, un mani vārdi, ko esmu licis tavā mutē, tie neatstāsies no tavas mutes, nedz no tava dzimuma mutes, nedz no tavu bērnu bērnu mutes, saka Tas Kungs, no šī laika mūžīgi mūžam.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685