Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Jesaja 48

1

Klausāties šo, Jēkaba nams, ko sauc pēc Izraēla vārda un kas iztecējuši no Jūda avota, kas zvērējāt pie Tā Kunga vārda un pieminat Izraēla Dievu, bet nevis patiesībā nedz taisnībā!

2

Jo tie nosaucās pēc tās svētās pilsētas un paļaujas uz Izraēla Dievu; Kungs Cebaot ir viņa vārds.

3

Tās priekšējās lietas es sen jau esmu pasludinājis, un no manas mutes tās nākušas, un es tās esmu darījis zināmas. Piepeši tās esmu izdarījis, un tās notikušas.

4

Es zināju tevi esam stūrgalvīgu, un ka tavs pakausis ir dzelzs gabals un tava piere varš.

5

Tādēļ tev to sen esmu pasludinājis, pirms tas notika, es tev to esmu devis dzirdēt, ka tu nesacītu: mans elkadievs to darījis un mans tēls un mana bilde to pavēlējuši.

6

Tu to esi dzirdējis, redzi nu visu to! Vai tad jums to nebūs pasludināt? No šā brīža es tev daru zināmas jaunas lietas un apslēptas lietas, ko tu nezini.

7

Tagad tās radītas un nevis sen, un ne dienu iepriekš tu no tām neesi dzirdējis, lai nevari sacīt: redzi, es to esmu zinājis.

8

To tu neesi ne dzirdējis ne zinājis nedz tava auss senāk bijusi atdarīta. Jo es zināju, ka tu esi pavisam neuzticams, un ka no mātes miesām tevi sauc pārkāpēju.

9

Sava vārda dēļ es savu dusmību pavilcināju, un savas slavas dēļ es savaldos tev par labu, ka tevi neizdeldu.

10

Redzi, es tevi esmu šķīstījis, tomēr nekā sudrabu, es tevi esmu pārbaudījis bēdu ceplī.

11

Manis dēļ, manis dēļ es to daru, lai(mans vārds) netop zaimots. Un savu godu es nedošu citam.

12

Klausies uz mani, Jēkab, un Izraēl, manis aicināts, es tas esmu, es tas pirmais un es tas pēdīgais.

13

Tiešām, mana roka zemi ir likusi, un mana labā roka izplātījusi debesis; kad es uz tām saucu, tad tās visnotaļ stāv.

14

Sapulcējaties visi un klausāties, kurš no šiem šīs lietas pasludinājis? Tas, ko Tas Kungs mīl, tas izdarīs viņa prātu pret Bābeli, un viņa elkonis būs pret Kaldejiem.

15

Es, es to esmu runājis, un es viņu esmu aicinājis, es viņam likšu nākt, un viņa ceļš labi izdosies.

16

Nākat klāt pie manis, klausāties šo: no iesākuma es nekā neesmu runājis slepenībā, (bet) no tā laika, ka tas sācies, es še esmu, un nu Tas Kungs Kungs mani sūtījis un viņa Gars.

17

Tā saka Tas Kungs, tavs Pestītājs, tas Svētais iekš Izraēla: es Tas Kungs, tavs Dievs, es tevi mācu, kas piederas, es tevi vadu pa to ceļu, kur jāiet.

18

Kaut tu manus baušļus liktu vērā, tad tavs miers būtu kā upe, un tava taisnība kā jūras viļņi.

19

Un tavs dzimums būtu kā smiltis, un tavas miesas augļi kā viņu zvirgzdes, un viņa vārds neizzustu nedz taptu izdeldēts manā priekšā.

20

Ejat ārā no Bābeles, bēdziet no Kaldejiem, ar prieka balsīm sludinājiet, dariet to zināmu, izpaudiet to līdz zemes galiem, sakāt: Tas Kungs savu kalpu Jēkabu atpestījis.

21

Un tie neizslāpa, kad viņš tos vadīja pa tuksnesi, viņš tiem ūdeni iztecināja no klints un šķēla klinti, ka ūdens iztecēja.

22

Bet bezdievīgiem nav miera, saka Tas Kungs.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685