Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Jesaja 10

1

Vai tiem, kas ceļ netaisnus likumus, un tiem rakstītājiem, kas raksta grūtu tiesu,

2

Ka nabagiem tiesu neizdod un tiesu laupa tiem bēdīgiem starp maniem ļaudīm, ka atraitnes aplaupa un bāriņus posta!

3

Bet ko jūs darīsiet piemeklēšanas dienā un tai postā, kas nāk no tālienes? Pie kā bēgsiet pēc palīdzības, un kur glabāsiet savu godību?

4

Bet jūs locīsities starp gūstītiem un kritīsiet starp nokautiem. Ar visu to viņa dusmība nenovēršas, un viņa roka vēl ir izstiepta.

5

Vai Asuram! Tas ir manas dusmības rīkste, un viņa roka manas bardzības zizlis.

6

Es viņu sūtu pret viltīgiem ļaudīm un viņam pavēlu pret ļaudīm, par kuriem es apskaities, lai viņš tos laupīdams laupa un postīdams posta, un tos samin kā dubļus uz ielām.

7

Bet viņam tā nešķiet, un viņa sirds tā nedomā; jo viņš apņēmies izdeldēt un izsakņot daudz tautas.

8

Jo viņš saka: vai mani virsnieki visi kopā nav ķēniņi?

9

Vai Kalno nav kā Karķemis? Vai Emata nav kā Arvada? Vai Samarija nav kā Damaskus?

10

It kā mana roka dabūjusi tās elku dievu valstis, jebšu viņu dievekļu bija vairāk nekā to, kas Jeruzālemē un Samarijā, -

11

Vai es nevarētu darīt pie Jeruzālemes un pie viņas elkiem tāpat, kā esmu darījis pie Samarijas un viņas elkiem?

12

Bet kad Tas Kungs visu savu darbu būs pabeidzis Ciānas kalnā un Jeruzālemē, tad es piemeklēšu to sirds lepnības augli pie Asura ķēniņa un viņa acu augsto greznību.

13

Jo tas saka: caur savas rokas spēku es to esmu darījis un caur savu gudrību, jo es esmu prātīgs. Es esmu atņēmis tautu robežas un laupījis viņu mantas un kā varonis zemē gāzis valdniekus.

14

Un mana roka atradusi tautu bagātību kā ligzdu, un es esmu sagrābis visu pasauli, kā sagrābj atstātas olas, un neviens nav bijis, kas spārnu būtu kustinājis vai muti atdarījis vai pīkstējis.

15

Vai tad cirvis lai lielās pret to, kas ar to cērt? Jeb vai zāģis lai turas pretī tam, kas to velk! It kā zizlis to turētu, kas viņu paceļ, it kā rīkste to cilātu, kas nav koks!

16

Tādēļ Tas Kungs Kungs Cebaot sūtīs diloni starp viņa (Asura) trekniem, un apakš viņa godības dedzin degs, kā uguns deg.

17

Un Izraēla gaišums būs uguns, un viņa Svētais būs liesma, kas sadedzinās un norīs viņa ērkšķus un dadžus vienā dienā.

18

Un viņš aprīs viņa meža un viņa dārza godību, līdz ar dvēseli un miesu, un tas novārgs kā vārgulis.

19

Un viņa meža atlikušie koki būs mazs pulciņš, ka zēns tos varētu sarakstīt.

20

Tanī dienā Izraēla atlikušie, un Jēkaba nama izglābtie nepaļausies vairs uz to, kas viņu sitis, bet uzticībā paļausies uz To Kungu, to Svēto iekš Izraēla.

21

Tie atlikušie atgriezīsies, Jēkaba atlikušie, pie tā visuvarenā Dieva.

22

Jo jebšu tavi ļaudis, Izraēl, ir kā jūras smiltis, tomēr (tikai) viņu atlikums atgriezīsies. Jo gals ir nospriests pilnīgā taisnībā.

23

Jo Tas Kungs Kungs Cebaot nolikto gala spriedumu izdarīs pa visu zemes virsu.

24

Tāpēc Tas Kungs Kungs Cebaot saka tā: mani ļaudis, kas dzīvojat Ciānā, nebīstaties no Asura, kad tas jūs sit ar rīksti, un savu zizli paceļ pret jums, kā notika Ēģiptē.

25

Jo vēl mazs brīdis, tad dusmība būs pagalam, un mana bardzība tos izdeldēs.

26

Jo Tas Kungs Cebaot pacels pātagu pret to, kā viņš sita Midijanu pie Oreba kalna, un viņa zizlis ir pār jūru un viņš to paceļ kā Ēģiptes zemē.

27

Un tai dienā viņa nasta atstāsies no tava kamieša un viņa jūgs no tava kakla, un tas jūgs šķīdīs no treknuma.

28

Tas nāk uz Ajatu, tas iet caur Migronu, Mikmasā tas atstāj savas lietas.

29

Tie iet caur šaurumu, Ģebā tie paliek par nakti, Rāma dreb, Zaula Ģibeja bēg.

30

Kliedz stiprā balsī, Galima meita! Klausies, Laīza! nabaga Anatota!

31

Madmena bēg, Ģebimas iedzīvotāji glābjās.

32

Vēl šodien tas apmetīsies Nobā, pacels roku pret Ciānas meitas kalnu, pret Jeruzālemes pakalnu.

33

Redzi, Tas Kungs Kungs Cebaot nokapā tos zarus ar briesmīgu varu, un tie, kas ir augsti augumā, top nocirsti, un tie lielie pazemoti.

34

Un viņš nocērt ar dzelzi biezos meža krūmus, un Lībanus krīt caur vareno.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685