A A A A A
Facebook Instagram Twitter
Latvijas Bībele 1685 (LG8)

Zālamana dziesma 2



1
Es esmu roze Zaronā un lilija ielejā.
2
It kā lilija starp ērkšķiem, tāda ir mana draudzene starp tām meitām.
3
It kā ābele starp meža kokiem, tāds ir mans draugs starp tiem dēliem. Es ilgojos sēdēt viņa pavēnī, un viņa auglis manai mutei salds.
4
Viņš mani ved vīna namā, un mīlestība ir viņa karogs pār mani.
5
Atspirdzinājiet mani ar vīna ogām un spēcinājiet mani ar āboliem; jo es nīkstu no mīlestības.
6
Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.
7
Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām laukā, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.
8
Šī ir mana drauga balss; redzi, viņš nāk un lēkā pa tiem kalniem un deij pa tiem pakalniem.
9
Mans draugs ir līdzīgs stirnai vai jaunam briedim. Redzi, viņš stāv aiz sienas, skatās caur logiem un raugās caur skadriņiem.
10
Mans draugs atbild un saka uz mani: celies, mana draudzene, mana skaistā, un nāc!
11
Jo redzi, ziema ir pagājusi, stiprais lietus jau ir pārgājis un nost.
12
Puķes rādās laukā, dziesmu laiks atnācis, un ūbeles balss dzirdama mūsu zemē.
13
Vīģes koks dabūjis pumpurus, un vīna koki plaukst un dod smaržu; celies, nāc, mana draudzene, mana skaistā, nāc šurp!
14
Mans balodis akmeņu kalnos, apslēptos plaisumos, parādi man savu vaigu, dod man savu balsi dzirdēt; jo tava balss ir salda, un tavs vaigs ir mīlīgs.
15
Gūstat mums lapsas, tās mazās lapsas, kas vīna dārzus maitā, jo mūsu vīna dārzi stāv ziedos.
16
Mans draugs ir mans, es esmu viņa, kas pa tām lilijām gana.
17
Kamēr diena metās dzestra un ēnas bēg, atgriezies, mans draugs, kā stirna, vai kā jauns briedis pa kalnu plaisumiem.