1 |
Katram darbam ir nolikts laiks un katram nodomam apakš debess ir savs brīdis. |
2 |
Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt un savs laiks dēstīto ravēt. |
3 |
Savs laiks nokaut un savs laiks dziedināt, savs laiks nolauzt un savs laiks uzcelt. |
4 |
Savs laiks raudāt un savs laiks smieties, savs laiks vaidēt un savs laiks diet. |
5 |
Savs laiks akmeņus mest un savs laiks akmeņus kraut, savs laiks apkampt un savs laiks šķirties. |
6 |
Savs laiks meklēt un savs laiks zaudēt, savs laiks glabāt un savs laiks nomest. |
7 |
Savs laiks saplēst un savs laiks sašūt, savs laiks klusu ciest un savs laiks runāt. |
8 |
Savs laiks mīlēt un savs laiks nīdēt, savs laiks karam un savs laiks mieram. |
9 |
Kāds labums strādniekam no sava pūliņa? |
10 |
Es esmu redzējis grūtumu, ko Dievs cilvēku bērniem uzlicis, ar to mocīties. |
11 |
Viņš visu jauki ir darījis savā laikā; ir mūžību viņš licis viņu sirdīs; tik cilvēks nevar izprast Dieva darbu, ne viņa iesākumu, ne galu. |
12 |
Es samanīju, ka priekš viņiem nekas nav labāks, nekā priecāties un labu darīt savā laikā, |
13 |
Un ka ikkatrs cilvēks ēd un dzer un ko laba bauda pie visa sava pūliņa: tā ir Dieva dāvana. |
14 |
Es zinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi, tam neko nevar pielikt nedz no tā ko atraut, un Dievs to dara, lai viņu bīstas. |
15 |
Kas jau bijis, tas tagad ir, un kas vēl būs, tas jau bijis; un Dievs atjauno to, kas bija pagājis. |
16 |
Un es vēl pasaulē esmu redzējis tiesas vietu, - tur bija bezdievība, un taisnības vietu, - tur bija bezdievība. |
17 |
Es sacīju savā sirdi: Dievs tiesās taisno un bezdievīgo; jo katram nodomam ir tur savs laiks, un visi darbi (taps tiesāti). |
18 |
Es sacīju savā sirdī: tas ir cilvēku bērnu dēļ, Dievs tos grib pārbaudīt un tiem rādīt, ka tie paši par sevi ir kā lopi. |
19 |
Jo kāds cilvēku bērnu liktenis, tāds lopu liktenis; tiem ir viens liktenis: kā viens mirst, tā otrs mirst, - tiem visiem ir viena dvaša, un cilvēks nav pārāks pār lopiem; jo viss ir niecība. |
20 |
Visi noiet vienā vietā, visi ir no pīšļiem un visi griežas atpakaļ pīšļos. |
21 |
Kas pārmana cilvēku bērnu dvašu, vai tā augšup iet, un lopu dvašu, vai tā lejup nokāpj? |
22 |
Tādēļ es redzēju, ka nekas nav labāks, nekā ka cilvēks priecājās pie sava darba; jo tā ir viņa daļa. Jo kas viņu vedīs tai vietā, kur tas varētu redzēt, kas pēc viņa notiks?
|
Latvian Bible 1685 (LG8) |
Public Domain |