A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Sakāmvārdi 30



1
Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
2
Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
3
Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
4
Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
5
Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
6
Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
7
Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
8
Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
9
Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
10
Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
11
Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
12
Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
13
Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
14
Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
15
Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“ - Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
16
Elle, neauglīgais klēpis, zeme, nepiedzirdināma ar ūdeni, un uguns nesaka: Gan. -
17
Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
18
Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
19
Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
20
Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
21
Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
22
Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
23
Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
24
Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
25
Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
26
Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
27
Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
28
Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
29
Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
30
Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
31
Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
32
Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
33
Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.