A A A A A
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība

Sakāmvārdi 23



1
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“ tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
14
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles.
15
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“