Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Izceļošana 7

1

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, es tevi Varaūm esmu licis par Dievu, un Āronam, tavam brālim, būs būt tavam pravietim.

2

Tev būs runāt visu, ko es tev pavēlēšu, un Āronam tavam brālim, būs runāt uz Varaū, ka tam būs atlaist Izraēla bērnus no savas zemes.

3

Un es apcietināšu Varaūs sirdi un vairošu savas zīmes un savus brīnumus Ēģiptes zemē.

4

Un Varaūs jums neklausīs, un es likšu savu roku uz Ēģiptes zemi un izvedīšu savu pulku, savus ļaudis, Izraēla bērnus, no Ēģiptes zemes caur lielām sodībām.

5

Un Ēģiptiešiem būs atzīt, ka es esmu Tas Kungs, kad es savu roku izstiepju pār Ēģiptes zemi un Izraēla bērnus izvedu no viņu vidus.

6

Tad Mozus un Ārons darīja, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis, - tā tie darīja.

7

Un Mozus bija astoņdesmit gadus vecs un Ārons astoņdesmit un trīs gadus vecs, kad tie runāja uz Varaū.

8

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu un sacīja: kad Varaūs ar jums runās un sacīs, rādiet savus brīnumus, tad tev būs Āronam sacīt:

9

Ņem savu zizli un nomet to Varaūs priekšā, ka tas top par čūsku.

10

Tad Mozus un Ārons gāja pie Varaūs un darīja tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis; un Ārons nometa savu zizli Varaūs priekšā un viņa kalpu priekšā, un tas tapa par čūsku.

11

Tad Varaūs sauca tos gudros un tos burvjus, un Ēģiptes burvji darīja arīdzan tā ar savām buršanām.

12

Un ikviens nometa savu zizli, un tie tapa par čūskām, bet Ārona zizlis aprija viņu zižļus.

13

Tomēr Varaūs sirds apcietinājās, tā ka viņš tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.

14

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: Varaūs sirds ir cieta, viņš liedzās, tos ļaudis atlaist.

15

Ej rītu pie Varaūs; redzi, viņš ies ārā pie ūdens; ej viņam pretim upes malā, un ņem savā rokā to zizli, kas par čūsku bijis pārvērsts,

16

Un saki uz viņu: Tas Kungs, tas Ebreju Dievs, mani sūtījis pie tevis sacīdams: atlaid manus ļaudis, ka tie man kalpo tuksnesī! - Bet redzi, tu līdz šim neesi klausījis.

17

Tā saka Tas Kungs: pie tā tev būs atzīt, ka es esmu Tas Kungs: redzi, es sitīšu ar to zizli, kas manā rokā, pār upes ūdeņiem, tad tie pārvērtīsies par asinīm.

18

Un tās zivis, kas upē, nomirs, tā ka upe smirdēs un Ēģiptiešiem riebsies ūdeni dzert no upes.

19

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Saki Āronam: ņem savu zizli un izstiep savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem un pār viņu strautiem un pār viņu ezeriem un pār visiem viņu ūdens krājumiem, ka tie pārvēršās par asinīm; un asinis būs visā Ēģiptes zemē, koku un akmeņu traukos.

20

Tad Mozus un Ārons darīja tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis, un viņš pacēla to zizli un sita to upes ūdeni, Varaūm redzot un viņa kalpiem redzot tad viss ūdens upē pārvērtās par asinīm.

21

Un zivis upē apmira, un upe smirdēja, un Ēģiptieši nevarēja dzert to ūdeni no upes, un visā Ēģiptes zemē bija asinis.

22

Un Ēģiptes burvji darīja tāpat ar savu buršanu, tā ka Varaūs sirds apcietinājās, un viņš tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.

23

Un Varaūs griezās atpakaļ un nāca savā namā un arī to neņēma pie sirds.

24

Bet visi Ēģiptieši raka ap upi pēc ūdens, ko dzert, jo no ūdens upē nevarēja dzert.

25

Un tā pagāja pilnas septiņas dienas, kamēr Tas Kungs upi bija sitis.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685