Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Izceļošana 15

1

Tad Mozus un Izraēla bērni dziedāja Tam Kungam šo dziesmu un sacīja: es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš iegāzis jūrā.

2

Tas Kungs ir mans spēks un mana dziesma, un Viņš man bijis par pestīšanu: šis ir mans stiprais Dievs, es Viņu pagodināšu; Viņš ir mana tēva Dievs, es Viņu paaugstināšu.

3

Tas Kungs ir karavīrs, Kungs ir viņa vārds.

4

Varaūs ratus un viņa spēku Viņš iemetis jūrā, un viņa izlasītie virsnieki apslīkuši niedru jūrā.

5

Dziļumi tos apklājuši, tie dibenā nogrimuši kā akmens.

6

Ak Kungs! Tava labā roka ir pagodināta caur spēku, Tava labā roka, ak Kungs, ienaidniekus salauzījusi.

7

Un savā lielā augstumā Tu esi nogāzis savus pretiniekus, Tu esi izlaidis savu bardzību, kas tos aprijusi kā rugājus.

8

Un caur Tavu nāšu pūšanu sacēlās ūdeņi, strauti sastājās kā kopā, ūdeņi sastinga jūras vidū.

9

Ienaidnieks sacīja: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana dvēsele pie tiem atriebsies. Es izvilkšu savu zobenu, un mana roka tos izdeldēs.

10

Tu savu dvašu esi pūtis, jūra tos apklājusi, tie nogrimuši kā svins varenos ūdeņos.

11

Ak Kungs! Kas ir tāds kā tu? Kas ir tāds kā tu starp tiem dieviem, pagodināts svētībā, cienījams ar teikšanām, brīnumu darītājs?

12

Tu esi izstiepis savu labo roku, zeme tos aprijusi.

13

Tu caur savu žēlastību esi vadījis šos ļaudis, ko Tu atpestījis, Tu tos esi vadījis caur savu spēku uz Tavas svētības mājas vietu.

14

Tautas to dzird un trīc, bailība tos aizņēmusi, kas Vīlistejā mājo.

15

Tad Edoma virsnieki iztrūcinājās, trīcēšana aizņem Moaba varenos, sirds izkūst visiem, kas Kanaānā dzīvo.

16

Iztrūcināšana un bailība krīt uz tiem, caur Tava elkoņa lielumu tie paliek klusu kā akmens, tiekams Tavi ļaudis pārstaigās cauri, ak Kungs, tiekams tie ļaudis pārstaigās, ko Tu sev esi mantojis.

17

Tu tos vedi un stādi savas mantības kalnā, tai vietā, ko tu, Kungs, esi darījis par savu mājas vietu, tai svētā vietā, ko Tavas rokas, ak Kungs, ir cēlušas.

18

Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam.

19

Jo Varaūs zirgi ar viņa ratiem un ar viņa jātniekiem ir nākuši jūrā, un Tas Kungs jūras ūdenim ir licis pār tiem atpakaļ griezties, bet Izraēla bērni caur jūras vidu izgājuši sausām kājām.

20

Un Mirjame, tā praviete, Ārona māsa, ņēma bungas savā rokā, un visas sievas izgāja viņai pakaļ ar bungām un diešanu.

21

Tad Mirjame tiem atbildēja: dziedāt Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā.

22

Pēc tam Mozus Izraēlim lika aiziet no niedru jūras, un tie izgāja līdz Zur tuksnesim un gāja trīs dienas tuksnesī un neatrada ūdeni.

23

Tad tie nāca uz Māru, bet Māras ūdeni nevarēja dzert, jo tas bija rūgts, tāpēc viņas vārdu nosauc Māra (rūgtums).

24

Tad tie ļaudis kurnēja pret Mozu un sacīja: ko mēs dzersim?

25

Un viņš brēca uz To Kungu un Tas Kungs viņam rādīja koku, to viņš ielika tai ūdenī, tad tas ūdens tapa salds.

26

Tur viņš tiem iecēla likumu un tiesu, un tur viņš tos pārbaudīja un sacīja: ja jūs tikuši(uzmanīgi) klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un darīsiet, kas tiesa ir viņa acīs, un liksiet vērā viņa baušļus un sargāsiet visus viņa likumus, tad es uz jums nelikšu nekādu vājību, ko es esmu licis uz Ēģipti; jo es esmu Tas Kungs tavs ārsts.

27

Tad tie nāca uz Elim, un tur bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, un tie tur apmeta lēģeri pie ūdens.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685