Vecā Derība
Jaunā Derība
Latvijas Bībele 1685

Psalmi 89

1

Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.

2

Jo es saku: mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur tu piestiprini savu patiesību.

3

Es esmu derību derējis ar savu izredzēto, es Dāvidam, savam kalpam, esmu zvērējis.

4

Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem. (Zela.)

5

Par to debesis slavē, ak Kungs, tavus brīnumus, ir tavu patiesību tai svētā draudzē.

6

Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?

7

Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap viņu.

8

Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā tu, tāds varens, ak Kungs! Un tava patiesība ir ap tevi.

9

Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad tu tos klusini.

10

Tu satrieci Rakabu kā nokautu, tu izkaisi savus ienaidniekus ar savu vareno elkoni.

11

Tev pieder debesis, ir zeme tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu tu esi radījis.

12

Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Ermons gavilē par tavu vārdu.

13

Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir tava roka un augsta tava labā roka.

14

Taisnība un tiesa ir tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet tavā priekšā.

15

Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā tava vaiga gaišumā.

16

Par tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur tavu taisnību tie ir paaugstināti.

17

Jo tu esi viņu stipruma rota, un caur tavu labprātību tu mūsu ragu paaugstini.

18

Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Izraēla Svētā ir mūsu ķēniņš.

19

Citkārt tu runāji caur parādīšanu savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.

20

Es Dāvidu, savu kalpu, esmu atradis, ar savu svēto eļļu es to esmu svaidījis.

21

Mana roka būs līdz ar to vienmēr, ir mans elkonis viņu spēcinās;

22

Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.

23

Bet es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.

24

Un mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur manu vārdu taps paaugstināts.

25

Un es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.

26

Viņš mani piesauks: tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.

27

Un es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.

28

Savu žēlastību es viņam turēšu mūžīgi, un mana derība ar viņu paliks pastāvīga.

29

Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.

30

Bet kad viņa bērni manu bauslību atstās un manās tiesās nestaigās;

31

Kad tie manus likumus sagānīs un manus baušļus neturēs;

32

Tad es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.

33

Bet savu žēlastību es no viņa neatraušu un savu patiesību es neaizliegšu.

34

Es savu derību nesagānīšu un, ko manas lūpas runājušas, to es nepārgrozīšu.

35

Vienu lietu pie savas svētības es esmu zvērējis: tiešām, es Dāvidam nemelošu.

36

Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.

37

Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Zela.)

38

Bet nu tu viņu esi atstūmis un atmetis, tu esi apskaities pret savu svaidīto.

39

Tu sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni tu esi nometis zemē.

40

Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis tu esi licis drupās.

41

Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.

42

Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.

43

Arī viņa zobena asmeni tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.

44

Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.

45

Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, tu viņu apsedzis ar kaunu. (Zela.)

46

Cik ilgi, ak Kungs, tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi tava bardzība degs kā uguns?

47

Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus tu visus cilvēku bērnus esi radījis?

48

Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Zela.)

49

Kungs, kur ir tava senējā žēlastība, ko tu savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?

50

Piemini, ak Kungs, savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,

51

Ka tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā tava svaidītā pēdas.

52

Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.

Latvian Bible 1685
Public Domain: Gluck 1685